ES un Kanādas līderi paraksta brīvās tirdzniecības līgumu • IR.lv

ES un Kanādas līderi paraksta brīvās tirdzniecības līgumu

23
CETA parakstīšana Briselē. Foto: Reuters-LETA

Latvijas Ārlietu ministrija CETA uzskata par modernāko ES noslēgto vienošanos

Eiropas Savienības (ES) līderi un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo svētdien Briselē beidzot parakstījuši ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA), kura izstrādei bija vajadzīgi septiņi gadi, vēsta aģentūras LETA-AFP.

ES pusi parakstīšanas ceremonijā pārstāvēja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un ES prezidētājvalsts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. “Šī ir svarīga diena gan ES, gan Kanādai, jo mēs nosakām starptautisku standartu, kas būs jāievēro arī citiem,” uzsvēra Junkers.

Vēsturisko līgumu bija iecerēts parakstīt jau ceturtdien, taču abu pušu samitu nācās atcelt – lai CETA tiktu parakstīts, tam bija nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu atbalsts, taču Beļģijas federālajai valdībai līdz ceturtdienai nebija izdevies pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Valonija divas nedēļas turējās pretī visu pušu spiedienam, jo raizējās, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti, apdraudēta reģiona lauksaimniecības industrija.

Galu galā ceturtdien vienošanās tika panākta. Lai gan Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels uzsvēra, ka sarunās ar Valoniju līgumā “nav mainīts ne komats”, tomēr Valonijas premjers Pols Maņets izteicās, ka saņēmis no federālās valdības solījumus par stingrākām sociālajām un vides garantijām, un piektdien Valonijas reģiona parlaments balsojumā atbalstīja CETA.

Līguma parakstīšana kļuva iespējama, bet svētdien to vēl nācās atlikt par vairāk nekā stundu saistībā ar tehniskām problēmām, kas ceļā uz Eiropu radās Kanādas premjerministra lidmašīnai. Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienos 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.

Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus. Aktīvisti norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka CETA ir modernākais tirdzniecības līgums, par kādu ES līdz šim vienojusies. Līgums paredz, ka ES, tostarp Latvijas uzņēmumiem, tiks atcelta lielākā daļa muitas nodokļu, nodrošināta plaša ES uzņēmēju piekļuve Kanādas publisko pakalpojumu tirgum, stiprināti intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzība, un iekļauti īpaši noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam.

Nolīgumā iekļauti izvērsti nosacījumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kas ietver pušu saistības ievērot, veicināt un īstenot principus saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) dalībnieku pienākumiem un saistībām atbilstoši SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un tiesībām darbā, saglabātas pušu tiesības regulēt nodarbinātības un vides jautājumus, lai nodrošinātu augta līmeņa aizsardzību. Tāpat līdz ar nolīguma parakstīšanu puses apņēmušās nemazināt vides vai nodarbinātības prasības, kā arī mudina izstrādāt un izmantot uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības brīvprātīgas labākās prakses, piemēram, kas ietvertas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem.

Kā skaidro ĀM, Latvijas intereses nolīguma kontekstā saistītas ar tarifu samazināšanu, tehnisko standartu tuvināšanu un dubultās atzīšanas novēršanu, kā arī īpašiem nosacījumiem maziem un vidējiem komersantiem. CETA ietver ES un Latvijas atrunas pakalpojumu jomā, aizsargājot sabiedrības intereses vai sensitīvās nozares. Līgumā ir iestrādāta ES atruna, ka, ja valsts to nevēlas, tirgus nav jāatver sabiedriskajos monopolos, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Papildus ES atrunām Latvija patur ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, veterināro pakalpojumu sniegšanu, vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumiem, kam nepieciešama atļauja, jāizmanto valstī reģistrēti transportlīdzekļi. CETA fiziskas personas definīcijā īpaši ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz Latvijas nepilsoņu pasu turētājiem.

CETA nolīgumam ir jāsaņem atbalsts no Eiropas Parlamenta, tas ir jāratificē ES dalībvalstīs. Daļa nolīguma tiks piemērota pagaidu kārtībā, piemēram, attiecībā uz tirgus pieeju precēm un pakalpojumiem, noteikumiem maziem un vidējiem komersantiem, un citiem ES kompetences jautājumiem. Savukārt nolīguma nosacījumi, kas ir dalībvalstu kompetencē, piemēram, ieguldījumu aizsardzība un finanšu pakalpojumi, stāsies spēkā tikai pēc nolīguma ratifikācijas visās ES dalībvalstīs.

ES un Kanāda sarunas par nolīgumu formāli noslēdza 2013.gada 13.oktobrī. Kopš 2014.gada 26.septembra CETA ir bijis publiski pieejams. Šī gada 29.februārī tika publiskota juridiski caurskatītā līguma redakcija.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu 2015.gadā veidoja 34,8 miljonus eiro, savukārt imports – 25,1 miljonu eiro. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu ir pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, kā arī transportlīdzekļi. Galvenās Latvijas importa preces no Kanādas ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, plastmasas un izstrādājumi no tām, kaučuks un gumijas izstrādājumi, kā arī optiskās ierīces un aparāti, ieskaitot medicīniskos, pulksteņi un mūzikas instrumenti. 2015.gadā Latvijā tika reģistrēti pozitīvi Kanādas tiešo investīciju atlikumi 15,39 miljonu eiro apmērā.

Komentāri (23)

jupissb 31.10.2016. 07.20

Labi, ka tā. Kanāda tuvāka “Eiropas” vērtībām par dažu labu ES dalībvalsti. CETA izgāšanās būtu Eiropas Savienības impotences “zelta standarts”.

+5
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu