Valdības apritē nonācis Trauksmes cēlēju likumprojekts • IR.lv

Valdības apritē nonācis Trauksmes cēlēju likumprojekts

27
Ilustratīvs foto: Baiba Aprāne, LETA

Trauksmes cēlēju aizsardzībai plāno noteikt anonimitāti un negatīvu seku nopieļaušanu

Izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegts Trauksmes cēlēju likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecībās, vēsta aģentūra LETA.

Valsts kancelejas sagatavotajā likumprojektā ir precīzi definēts, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē apzīmējums “trauksmes celšana”. Noteikti šo trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, kas paredz anonimitāti, aizliegumu radīt šiem cilvēkiem nelabvēlīgas sekas.

Saskaņā ar likumu ar trauksmes celšanu apzīmē tādu ziņu sniegšanu, kas gūtas darba pienākumu izpildē. Trauksmes celšana ir informācija par iespējamu pārkāpumu, kuru trauksmes cēlējs novēro darba vietā vai saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Piemēram, darbinieks pārtikas ražošanas uzņēmumā var novērot, ka pārtikai tiek pievienotas vielas, kas ir veselībai bīstamas, vai netiek ievēroti sanitārās prasības. Jurists iestādē vai uzņēmumā var novērot, ka vadība sistemātiski sagatavo tādus publisko iepirkumu dokumentus, kas ļauj uzvarēt noteiktiem komersantiem. Grāmatvedis var novērot, ka uzņēmumā tiek praktizēta paralēla grāmatvedība utt.

Trauksmes cēlēji ziņot varēs gan pa iekšējiem ziņošanas kanāliem kompetentajām iestādēm, gan arī ar kontaktpunkta vai nevalstiskas organizācijas starpniecību. Vispirms trauksmes cēlējam būs jāizvērtē iespējas ziņot pa iekšējiem ziņošanas kanāliem, lai problēmu risinātu organizācijas iekšienē. Ja ziņojumu iekšēji iesniegt nav iespējams vai tas netiek pienācīgi izskatīts, trauksmes cēlējs ziņo “ārēji” valsts pārvades iestādei, kas ir atbildīga par pārkāpuma novēršanu. Lai atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai viņu ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, paredzēta iespēja sazināties ar kompetentu nevalstisko organizāciju.

Likumā uzmanība pievērsta anonimitātei, kas garantē, ka tiek nodrošināta ziņu sniedzēja konfidencialitāte – tiek nodrošināts, ka personām, kas nav saistītas ar jautājuma izskatīšanu, nebūtu iespējams identificēt, kas ir sniedzis šo ziņojumu, vai saskatīt saistību starp šo personu un informāciju viņa ziņojumā. Ziņojuma izskatīšanas laikā dati par trauksmes cēlēju ir pieejami tikai, ja tie nepieciešami ziņojuma izskatīšanas interesēs vai lai nodrošinātu trauksmes cēlēja aizsardzību.

Savukārt, lai novērstu darba devēju un kolēģu vēršanos pret trauksmes cēlējiem, likumā paredzēts aizliegums radīt trauksmes cēlējam nelabvēlīgas sekas. Gadījumos, kad tas tomēr notiek, likumā paredzēta rīcība, kā šīs nelabvēlīgās sekas novērst, un par to paredzēts piemērot disciplināro vai administratīvo atbildību.

Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka speciāls trauksmes cēlēju aizsardzības likums veicinās sabiedrībā interesi ziņot par novērotiem pārkāpumiem, ļaujot tos novērst, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Likums vairos izpratni, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga, nevis nelojāla rīcība, kā arī vairos paļaušanos, ka pārkāpums var tikt novērsts un persona, kas ziņojusi, nebūs apdraudēta.

Likuma mērķis ir panākt uzticēšanos valstij, valsts pārvaldei, pašvaldībām un tiesībaizsardzības iestādēm. Valsts kancelejas ieskatā tādējādi tiks veicināta ziņošana, piemēram, par korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu, nodokļu nemaksāšanu vai pārkāpumiem tādās būtiskās jomās kā būvniecība, publiskais iepirkums, sabiedrības veselība un pārtikas drošība.

Saistībā ar šo likumu jāsagatavo likuma “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums” grozījumi, savukārt Administratīvo pārkāpumu procesa likumā jāiekļauj atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam. Likumam vēl būs jāgūst atbalsts Ministru kabinetā un Saeimā.

Komentāri (27)

dzeris49 24.10.2016. 12.32

Teorētiski jau it kā viss pareizi, ja mums būtu kā Rietumos, nevis tā, kā ir šeit.

Kas var garantēt, ka tik korumpētā valstī, kurā viss ir nopērkams, tā reakcija būs adekvāta un nevērsīsis pret tiem, kas ceļ to trauksmi, nevis pret vainīgajiem, it kā nebūtu tādi piemēri?

Nu kāda tad mums ir tā uzticība prokuratūrai, utt?

Kamēr nesāksies cīņa ar korupciju politiskā līmenī, un pie patreizējās politiskās elites tā nesāksies nekad, šis te likums maz ko dos.

Kaut, iespējams, nekādu lielu ļaunu,mu arī nenodarīs, un atsevišķos gadījumos pat līdzēs.

+3
0
Atbildēt

2

    Neticis > dzeris49 24.10.2016. 21.25

    Nesatraucies, Džeri. Pēc papīriem viss būs kārtībā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > dzeris49 24.10.2016. 12.38

    ….uzskatāms piemērs – Janita RD kukuļošanas lietā…prokurors tiesai prasīja sodu bez reālas brīvības atņemšanas, jo Janita bija saistīts ar noziegumu, bet atklāja shēmas un dalībniekus….tomēr tiesa lika saprast visiem, kas vēlētos ziņot – turiet muti, citādi sēdēsiet par mutes palaišanu…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Mantrausis 24.10.2016. 11.43

Pag, pag, pag! :)

Manuprāt, 2016. un 2017. un… gadā šādam likumam Latvijā NAV vietas!

Kāpēc?

Vai likumrakstītāji ir 100% pārliecināti, ka “ziņotājus” ziņot motivē pārliecība vai citi aspekti? Nevajag būt naivam, bet šai ziņā ir jābūt pilnīgai uzticībai izmeklēšanas institūcijai vai kļūdas novērsējam, citādi var būt tā, ka “shēmas autors” tiek aizvainots un likumu izmanto personisku rēķinu kārtošanai, saprotot, ka viņam atbildēt nenāksies…Situācijā, kad Saeimas deputāti un valsts amatos atrodošamies oficiālās intervijās atkārto, ka administratīvām medotēm Latvijā var panākt daudz. dot trumpi profesionāli apsargātiem stukačiem ir absolūta nejēdzība!

Man nekad nav bijis problēmu atzīt kļūdas un nekad neesmu vērsies pret kriiķiem, BET – vai šāda attieksme ir visiem LV iedzīvotājiem? Cik ir ierēdņu, kas pēc lielas brēkas mums teikuši, ka viņu rīcība bijusi aplama????

LV iemītnieki NAV tik izglītoti vai apzinīgi, lai spētu kritiski vērtēt, vai un kālab ziņot.

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu