VKPAI: Skanstes tramvaja līniju var būvēt, neskarot Lielos kapus

Luterāņu baznīca vēlas samainīt plānotās tramvaja līnijas skartos nekustamos īpašumus

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uzskata, ka jaunas tramvaja līnijas izbūve Rīgā uz Skanstes ielas pusi ir risināma, neskarot Lielo kapu teritoriju un iekļaujoties jau izbūvētās Senču ielas gabarītos, aģentūru LETA informēja VKPAI vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

Pēc Kukaines paustā, kad projekts tiks iesniegts inspekcijā izvērtēšanai, tas saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu vispirms būtu jāskata ekspertu lokā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kas pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.

Kukaine norādīja, ka VKPAI gatavojas līdz šī gada beigām sarīkot pētījumu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi, pirms tam rīkojot iepirkumu par ģeofizikālo apsekošanu ar radiolokācijas metodi. Izpēte vajadzīga, lai iegūtu datus par iespējamiem apbedījumiem dārzu un parku arhitektūras ansambļa “Lielie kapi” piegulošajā Senču ielā un sagatavotu argumentus lēmumiem, kas skars turpmāko Senču ielas infrastruktūras attīstību.

Tramvaja līnijas būve Lielo kapu teritorijā būtu pieņemama, cieņpilni pārapbedot cilvēku pīšļus, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB). LELB pārstāvis Kaspars Upītis norādīja, ka baznīcai patlaban nav viedokļa par to, vai tramvaja līnijas izbūve ir laba vai slikta, tomēr baznīca neatbalsta vienkāršu kapu izpostīšanu.

Patlaban starp LELB un Rīgas domi notiek sarunas par zemes īpašuma turpmāko apsaimniekošanu – LELB vēlas iemainīt nekustamo īpašumu, kur atrodas Lielie kapi, pret kādu citu vai citiem nekustamajiem īpašumiem. Baznīca gatava Lielo kapu teritoriju iemainīt pret kādu zemesgabalu kādā no Rīgas mikrorajoniem, kur vēsturiski nav bijusi LELB. Nav izslēgts, ka Lielo kapu teritorija varētu tikt iemainīta pret vairākiem zemes gabaliem.

“Skaidrs, ka Lielie kapi ir jāapsaimnieko. Kapu pārvaldīšana ir pašvaldības autonomā funkcija. Mums nepieder kapu teritorijā esošās kapličas, mums pieder tikai zeme,” sacīja Upītis, piebilstot, ka kapu apsaimniekošanai ir jāmeklē līdzekļi, kas nevar nākt no ziedojumiem, jo cilvēki neziedo nekustamo īpašumu uzturēšanai. LELB jau gadiem risinot jautājumu par nekustamo īpašumu, uz kura atrodas Lielie kapi.

Jautāts par to, cik ētiski, neņemot vērā nekustamā īpašuma formalitātes, būtu kapu teritorijā uzbūvēt tramvaja līniju, Upītis norādīja, ka jau tagad “staigāšana un dejošana pār kapu kopiņām notiek katru dienu”. Viņš skaidroja, ka arī, piemēram, zem Doma laukuma ir cilvēku pīšļi, tomēr tas netraucējot rīkot gadatirgus un koncertus.

“Baznīca neatbalsta vardarbīgu kapu izpostīšanu,” piekrita Upītis, tomēr norādīja – ja bojāgājušo pīšļi tiks pārapbedīti, šim procesam izrādot cieņu, tad arī tramvaja līnijas izbūve nebūtu vērtējama kā ļaunums. “Laiki mainās, arī kapi paplašinās vai sašaurinās. Vietas tiek kā sakralizētas, tā arī desakralizētas, ievērojot noteiktus rituālus,” uzsvēra Upītis.

Kā ziņots, Rīgā ir iecerēts būvēt jaunu tramvaja līniju Skanstes ielas virzienā caur Lielajiem kapiem, pret ko iebilst domubiedru grupa, kas pārmet mirušo piemiņas zaimošanu. Tramvaja līnijai paredzēts iegūt Eiropas fondu finansējumu.