Padomju režīma represētais literāts glabā labestību un dzīvesprieku
Šodien Salaspils kultūras namā “Rīgava” notiks latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka 80 gadu jubilejas svinības, vēsta aģentūra LETA. Sarīkojumā Skujenieka dzeju latviešu un angļu valodā lasīs pats autors un filoloģe Bitīte Vinklere, dziesmas ar Skujenieka vārdiem atskaņos Inta Pauļuka, Ilze Grunte, Una Sedola un Salaspils kopkori.
Dzejnieks un viņa dzīvesbiedre Inta uz jubilejas sarīkojumu dosies līnijdroškā. Svinību vietā viņus sagaidīs draugi, sabiedrības un pašvaldības pārstāvji. Dzejnieku sveiks Salaspils pašvaldības pārstāvji, domubiedri un daiļrades cienītāji.
Padomju gados Skujenieks septiņus gadus pavadīja lēģerī Mordovijā par līdzdalību tolaik neatļautā Latvijas neatkarības grupā. Taču vairāk pārestību rakstnieks izjutis pēc atgriešanās no izsūtījuma vietas, jo viņa dzeja un tulkojumi kādu laiku tika ignorēti. Neraugoties uz to, literāts ir pilns optimisma un humora.
Intervijā LTV Skujenieks stāsta, ka joprojām raksta ar roku, pārlasa savu dzeju tulkojumus citās valodās. ”Ja roka slīd brīvi, tad arī doma raisās,” saka dzejnieks. Viņam rokas dzīves pārbaudījumos ir ”diezgan sabeigtas”, tāpēc vecumā rakstīt lirisku dzeju tik labi neizdodas. ”Nekad nezinu, ar ko dzejolis beigsies, uz kurieni viņš mani aizvedīs, bet es viņam ļaujos,” smaida Skujenieks.
Pēc pārdzīvojumiem un barikādēm Skujenieks cerējis uz ”cildenāku Latviju”: ”Varbūt viņa tāda kļūs, bet es to vairs nepiedzīvošu. Tas prasa laiku, bet tamdēļ arī es nekritīšu gar zemi un neraudāšu,” dzejnieks nezaudē optimismu.
Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Skujenieks dzimis 1936.gadā Rīgā, audzis Lietuvas pierobežā Kurmenē, kādreizējā Bauskas rajonā, tagad – Vecumnieku novadā. Par godu literāta jubilejai 15.septembrī notiks sarīkojums Bauskā, kur solījis atbraukt pats dzejnieks. Salaspilī Skujenieks dzīvo kopš 1961.gada.
Skujenisk studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, beidzis Mihaila Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1962.gadā viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu, sodu izcietis Mordovijā, reabilitēts 1989.gada jūnijā. Pēc atgriešanās Latvijā Skujenieks pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, viņš latviskojis daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.
Komentāri (22)