Stūra mājas sienā atrod lodi, gūstot apstiprinājumu notikumiem šajā namā

Lodi no sienas, kur kādreiz notikusi cilvēku nošaušana, izņēma un to nodos ekspertiem

Bijušajā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas ēkā, Rīgā Brīvības ielā 61, vietā, kur notikusi nāvessodu izpilde 1941.gadā, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki ir atraduši sienā iesprūdušu lodi, informēja muzeja pārstāve Līga Strazda.

Atradums sienā norāda, ka telpa, ko līdz šim vēsturnieki bija sazīmējuši kā eksekūciju izpildes vietu, patiešām ir telpa, kur notikusi šaušana. Līdz šim muzeja krājumā ir bijušas tikai čaulītes, ko 1941.gadā pēc padomju varas bēgšanas salasīja jauniešu organizācijas “Nacionālā sardze” dalībnieki.

Pašlaik ēkā darbojas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Stūra māja” un kopā ar muzeja gidu ir iespēja izstaigāt čekas ieslodzījuma kameras un pagrabus. Gatavojoties VAS “Valsts nekustamie īpašumi” plānotajai ēkas rekonstrukcijai, Okupācijas muzeja vēsturnieki pagrabstāvā un pirmajā stāvā jūlija vidū veica telpu revīziju. Tās nolūks bija fiksēt, kas rekonstrukcijas laikā jāsaglabā, kā arī norādīt uz vietām, kas pirms rekonstrukcijas noteikti ir jāizpēta.

Vienā no telpām pirmajā stāvā, kur pēc liecībām notika cilvēku nošaušana, noņemot nelielu sienu sedzošo papes un tapešu fragmentu, dēļos atklājās padziļa skramba. To bija radījusi sienas dēļos iesprūdusi lode, kas, visticamāk, sienā bija nonākusi, nevis tiešā šāvienā, bet iesitoties ar sānu. Lode ir izņemta un tiks nodota ekspertiem.

Pēc padomju okupācijas karaspēka un varas pārstāvju bēgšanas 1941.gada jūlijā “šautuvē” atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos. Okupācijas muzeja ekspozīcijā ir redzamas šautuvē atrastās patronu čaulītes, ko muzejam 1996.gadā nodeva “Nacionālās sardzes” dalībnieki, kas kara beigās šīs relikvijas izveda uz Vāciju.

Pēc nedaudzajām fotogrāfijām un “Nacionālās sardzes” dalībnieku liecībām spriežot, šautuves sienas bija izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Gala sienas stūrī, grīdā bija caurums ar noteku asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Durvis bija no abām pusēm trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Tas tika darīts, lai slāpētu šāvienu troksni, stāstīja Strazda.

Viņa norādīja, ka nogalināto mirstīgās atliekas tika ietītas teltenē vai brezenta audumā un ieliktas kravas automašīnā, kas stāvēja šim nolūkam iekārtotajā garāžā līdzās šautuvei. Nogalināto līķus izveda ārpus pilsētas un apraka mežos. Apbedījuma vietas nacistu okupācijas laikā atrada un mirušos pārapbedīja.