Kādus konfliktus iespējams atrisināt ar mediācijas palīdzību
Mediācija vispirms ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu. Jāņem vērā, ka mediācijas process ir konfidenciāls.
Pievēršoties mediācijas veiksmes stāstiem, var izcelt pozitīvos piemērus gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās un citās tiesību jomās. No civillietām Latvijā, kas veiksmīgi tika atrisinātas, izmantojot mediāciju, gribētos minēt gadījumu par ieilgušu nekustamā īpašuma strīdu (zemes gabals piederēja vienam īpašniekam, bet ēka daļēji citam īpašniekam), kurā iesaistītās puses tiesājās aptuveni četrus gadus. No juridiskā aspekta situācija bija ļoti interesanta, respektīvi, bija daudz strīdīgu jautājumu par to, kā jāmaksā nomas maksa, par kādu teritoriju u.tml. Iesaistītās puses pašas pieņēma lēmumu par mediācijas nepieciešamību, un šī šķietami bezcerīgā situācija tika atrisināta pēc trīs mediācijas reizēm – puses noslēdza vienošanos gan par nomas maksu, gan citiem jautājumiem. Protams, iesaistītās puses nekļuva par labiem sadarbības partneriem, bet tika pārrunāti visi pagātnes aizvainojumi, kas ilgajā tiesvedības procesā bija radušies. Puses noslēdza izlīgumu, un tiesvedības process tika izbeigts.
Sekmīgi pielietojams instruments arī krimināllietās
Mediācija kā metode ir sekmīgi pielietojams instruments arī risinājumu panākšanā krimināllietās. Lielākoties izlīgumus krimināllietās Latvijā realizē Valsts probācijas dienests, kur ir gan pamata darbā strādājošie izlīguma vadītāji, gan tiek piesaistīti brīvprātīgie izlīguma vadītāji no malas.
Izlīguma process krimināllietās ir tas pats mediācijas process. Manuprāt, mediācija krimināllietās īpaši piemērojama tad, kad gados jauniem cilvēkiem neapdomības dēļ gadījies “iekulties” nepatikšanās un nodarītais kaitējums ir salīdzinoši neliels. Krimināla sodāmība jaunam cilvēkam var sabojāt visu turpmāko dzīvi, tāpēc Valsts probācijas dienests nereti saņem aicinājumu no tiesas, prokuratūras vai policijas veikt izlīguma procesu starp iesaistītajām pusēm. Ja cietušais piekrīt ierasties uz izlīgumu un vainīgais ir gatavs kompensēt nodarīto vai atvainoties, tad ir pamats, lai noslēgtu izlīgumu un attiecīgi izbeigtu kriminālprocesu.
Mediācija sniedz iespēju pusēm apsēsties pie pārrunu galda un izrunāt visus neskaidros jautājumus. Risinot strīdus tiesas ceļā, bieži vien paliek daudz neatbildētu jautājumu un neskaidrību.
Mediācija ir pielietojama arī starptautisku konfliktu risināšanā, piemēram, gadījumos, kad radušies konflikti starp valstīm vai etniskām grupām. Risinot starptautiskus konfliktus vai strīdus, mediatoram jābūt starptautiski atzītai autoritātei, piemēram, kādas valsts līderis var uzņemties iniciatīvu palīdzēt sarunu ceļā risināt divu citu valstu konfliktu.
Mediācija sniedz risinājumu tikai tad, ja iesaistītās puses ir atbildīgas
Ilgstošs konflikts vai tiesvedība, kas velkas vairākus gadus, nogurdina iesaistītos, turklāt izsmeļ viņu finansiālos un laika resursus – tas nereti ir iemesls, kādēļ iesaistītās puses nonāk pie lēmuma par mediāciju. Ir gadījumi, kad šādu iespējamo risinājumi iesaka tiesnesis vai jurists.
Mediācija ir efektīva tajā gadījumā, ja personas, kas iesaistītas procesā, ir atbildīgas. Proti, ja iesaistītās puses ir spējīgas un gatavas uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rezultātu. Gadījumos, kad cilvēki ir inerti un gaida rezultātu no trešās personas, kā arī tikai vaino oponentu, mediācija var arī nesniegt cerēto risinājumu.
Autore ir zvērināta advokāte, mediatore un Biznesa augstskolas „Turība” docētāja
*Projekts tiek īstenots ar NORDPLUS augstākās izglītības programmas atbalstu. Projekta Nr. NPHE-2016-10071
Komentāri (3)