Čakšas reforma nozīmē slēgt dzemdību nodaļas 11 slimnīcās • IR.lv

Čakšas reforma nozīmē slēgt dzemdību nodaļas 11 slimnīcās

28
Mazuļa drēbītes dzemdību nodaļā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Paula Dēvica

Jaunā veselības ministre vēlas īstenot Pasaules Bankas redzējumu – slimnīcā vismaz 700 dzemdības gadā

Vairāk nekā 700 dzemdības gadā vienā slimnīcā – par tādiem plāniem izteikusies jaunā veselības ministre Anda Čakša. Šāds solis uzlabotu dzemdību aprūpes kvalitāti un mazinātu mātes mirstību. Slimnīcās, kurās pieņem mazāk dzemdību gadā, dzemdību nodaļas būs jāslēdz.

Patlaban valsts apmaksāta dzemdību palīdzība tiek sniegta 19 stacionārās ārstniecības iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Ārstniecības iestādēm jāatbilst kvalitātes un pacientu drošības prasībām.

Taču no šā slimnīcu skaita tikai astoņas Latvijā ir tādas, kur gadā notiek vismaz 700 dzemdību, kā to iecerējusi Čakša. To Ir.lv apstiprina Nacionālā Veselības dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Evija Štālberga. Šīs slimnīcas ir Daugavpils reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Siguldas slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Pārējās 11 slimnīcās dzemdību skaits ir mazāks un, ja tiks īstenota Čakšas iecere par šādām pārmaiņām, pēc reformas dzemdības tur varētu vairs nepieņemt. Slimnīcas darbu turpinās bez dzemdību nodaļām. Tas nozīmē, ka sievietēm, kas līdz šim varēja dzemdēt kādā no šīm slimnīcām, tad būtu jādodas uz kādu no astoņām lielajām, kur ir noteiktais dzemdību skaits gadā.

Šīs 11 slimnīcas ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kur 2015.gadā notika 300 dzemdības, Cēsu klīnika – 452 dzemdības gadā, Madonas slimnīca – 409, Ogres rajona slimnīca – 336, Preiļu slimnīca – 448, Tukuma slimnīca – 347, Kuldīgas slimnīca – 611, Jēkabpils reģionālā slimnīca – 638, Dobeles un apkārtnes slimnīca – 585, Rēzeknes slimnīca – 569 un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca – 616, Ir.lv informē Štālberga.

Veselības ministre Anda Čakša intervijā žurnālam “Ir” teica, ka viņas mērķis ir, lai dzemdības notiktu tikai lielajās slimnīcās: “Tās ir visas reģionālās slimnīcas. Lokālās slimnīcas – tur jāskatās arī par reģionālo pieejamību. Mums ir tādi reģioni, kur iznāk ļoti tālu [braukt līdz reģionālā līmeņa slimnīcai], tad ir jāmēra kilometrāža, vai tajā vietā varētu notikt dzemdības vai nē. Tas vispār ir ļoti sociāli jūtīgs jautājums. Bet mēs zinām, ka visdrošākais veids, kā pārvadāt jaundzimušo, ir mamma – vēl mammas organismā. Tas nozīmē, labāk ir tiešām vest uz to vietu, kur profesionālā vidē notiks dzemdības. Ar to es negribētu teikt, ka kāds kaut ko sliktu dara. Vairāk to, ka mums ir jānotur šie kvalitātes kritēriji.”

Tukuma slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns Ir.lv stāsta: “Katram ir sava taisnība. Domāju, ka sabiedrībai ir vienkārši jāsaprot – konkrētajās slimnīcās vairs dzemdību nodaļas nebūs, un tas ir jāpieņem. Domāju, ka speciālisti, kuriem nāksies aiziet no darba slimnīcās, noteikti darbu atradīs.”

“Kā uzņēmumu mūs interesē reforma, jo tas varētu skart ne tikai dzemdību nodaļu. Speciālisti rīkosies atbilstoši situācijai,” pārliecināta ir Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Iveta Stare. “Slēgt ir vienkārši, bet uzturēt, nodrošināt un attīstīt ir nopietns un atbildīgs darbs katru dienu. Izveidot no jauna – tas var gadīties arī neiespējami.”

Jaunā reforma balstās uz Pasaules Bankas ieskatu, kurā optimālais dzemdību apjoms, kas ārstniecības iestādei būtu jāsasniedz, ir 700 dzemdības gadā. Veselības ministres Čakšas preses sekretāre Agnese Gusarova par plāniem stāsta: “Veselības ministrija ir sākusi darbu pie priekšlikumu izstrādes, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību visā Latvijas teritorijā.”

Atbilstoši pašreizējai veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībai dzemdību apjomam stacionārā ārstniecības iestādē ir jābūt vismaz 200 dzemdībām gadā, lai slēgtu līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto dzemdību pakalpojumu sniegšanu.

Vienas fizioloģiskās dzemdības valstij izmaksā 294 eiro, dzemdību patoloģijas gadījumā – 430 eiro, ar ķeizargriezienu – 557 eiro, informē Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Liepiņa.

Visvairāk valsts apmaksāto dzemdību 2015.gadā notika Rīgas Dzemdību namā – 7107, otrajā vietā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca – 1981, trešajā Jūrmalas slimnīca – 1472. Reģionos visvairāk valsts apmaksātās dzemdības pieņēma Liepājas reģionālajā slimnīcā – 1122, Jelgavas pilsētas slimnīcā – 1032, Vidzemes slimnīcā – 1088, Daugavpils reģionālajā slimnīcā – 1024 un Siguldas slimnīcā – 900.

 

Komentāri (28)

Kristīne 27.07.2016. 00.39

Tas ir tik nejēdzīgi liegt sievietei dzemdēt iespējami tuvu mājām. Vai kāds arī domā, kā viņai tikt atpakaļ ar visu bērniņu pēc dzemdībām? Ne jau visiem ir savas automašīnas, tas ir viens. Otrs – lielajos dzemdību namos, izņemot Stradiņus, ir slikta attieksme pret dzemdētājām, nav individuālas pieejas, ir konveijers. Mazās nodaļas nodrošina personisko attieksmi.

Es neatbalstu dzemdētāju vadāšanu ntos kilometrus uz kaut kurieni. Vai bērnam ir jādzimst NMP mašīnā tikai tāpēc, ka ministrei labpatīk iztapt kaut kādām, Latvijai nepiemērotām regulām? Kaut gan tas ir pilnīgi tūdaliņu garā, klanīties, piekrist, parakstī, lai tikai Eirokungi būtu apmierināti. Par valsti, par iedzīvotājiem domā ļoti reti vai nemaz.

+5
0
Atbildēt

0

Edgars Avotiņš 26.07.2016. 12.19

Skatoties no Madonas – tiktu slēgtas visas dzemdību nodaļas 100km radiusā. Tuvākās paliktu Rīgā, Daugavpilī un Siguldā.

Ja tas tiešām samazinātu jaundzimušo mirstību, tad kautkas ir jadara (daļa jaslēdz) – bet – tomēr jāskatās ari reģionāli un kaut kur Vidzemes centrā vismaz 1 jāatstāj.

+4
0
Atbildēt

0

Un Vispār 28.07.2016. 15.50

Čakšai pašai nav tālu tas vecums, kad dzemdēšana vairs nebūs aktuāla lieta. Viņai nebūs ar visām dzemdību sāpēm jākratās mašīnā vairāk kā stundu, tālāk kā 100km, lai dzemdētu bērnu, tāpēc jau arī ir vienalga – nerentabli un viss – slēdzam. Šim būtu jāsamazina māmiņu un bērnu nāves gadījumu skaitu, taču attālumi līdz tuvākajai vietai, kur dzemdēt speciālistu uzraudzībā, liecina par to, ka skaits tikai pieaugs – NMPD mašīnas nav aprīkotas visiem gadījumiem, taču daudzām sievietēm nāksies dzemdēt tajās – nepaspējot nokļūt medicīnas iestādē un, ņemot vērā to, ka jau tagad ir bēdīga statistika, tā vienkārši kļūs vēl bēdīgāka.

+4
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu