„Tautas vara“ • IR.lv

„Tautas vara“

50
Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijā Stūra mājā atklāta izstāde "Pēc mums vēl ilgi zeme skums", kas veltīta 99 Latvijas iedzīvotājiem - komunistiskā terora upuriem -, kurus pirms 75 gadiem čekisti nošāva un apraka Rīgas Centrālcietumā.
Gunārs Nāgels

Jāskatās ar nicinājumu uz tiem, kuri mudina mūs aizmirst mūsu vēsturi

Tautas vara jeb grieķu valodā demokrātija tiek saprasta dažādos veidos dažādos laikos. Lielākā daļa valstu, kuru nosaukumā ir (vai bija) vārds „demokrātiskā”, ir ļoti tālu no mūsu saprašanas par to, kas varētu būt īsta tautas varu. Bet tieši šī tautas vara visbiežāk tika piesaukta, lai attaisnotu visdažādākos noziegumus pret cilvēci.

Komunistiskā partija un čeka tautas varas vārdā iznīcināja miljoniem cilvēku. Šajās šausmās bieži aizmirstam, ka katram cilvēkam ir savs stāsts un sava vēsture. Pazūd cilvēks, un paliek tikai statistika. Jo ir vieglāk darboties ar skaitļiem un statistiku nekā ar īstu cilvēku likteņiem.

Tāpēc ir sevišķi aizkustinoša Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Ineses Dreimanes veidotā izstāde „Pēc mums vēl ilgi zeme skums”, kurā tiekam iepazīstināti ar tiem 99 cilvēkiem, kurus tautas varas vārdā Rīgas Centrālcietumā 1941. gada jūnija beigās noslepkavoja padomju okupācijas varas bendes. Bez tiesas procesa un pat bez ticamiem pārkāpumiem pret tā laika okupācijas varas likumiem. Izstāde ir skatāma Stūra mājas, bijušās čekas mājas, pagalmā.

„Pēc mums vēl ilgi zeme skums” ir Mārtiņa Freimaņa dziesmas teksts. Dziesma vēl mums vēsta: Nebrīnies, ja izmisums / Tā dzeļ kā nātres / Mums vēl jāpaspēj būt mums. Ar visām latviešu sēru un piemiņas dienām mums nav jāiegrimst izmisumā, bet jāpieturas tieši pie šīs domas, ka „Mums vēl jāpaspēj būt mums”. Mēs esam kā tauta izgājuši daudzus pārbaudījumus, bet mēs esam tik spēcīga, ka vēl ilgi pastāvēsim ar visām mūsu rakstura īpatnībām.

Bet mums arī jāskatās acīs gan aizgājējiem, gan bendēm un jāsaprot, ka mūsu īstā tautas vara ir tomēr spēcīgāka par mākslīgi ar varu uzspiesto svešo varu, kura nekādā veidā nav ne mūsu tautas vara, ne demokrātija, bet gan noziedzīgas bandas izrunāšanās un faktiski aizsegs, aiz kura var veikt jebkādus noziegumus.

Mums arī jāskatās ar nicinājumu uz tiem, kuri mudina mūs aizmirst mūsu vēsturi ar nepatiesu apgalvojumu, ka „mēs visi esam dzīvi”. Nē, mēs neesam visi dzīvi! Bet vai šie cilvēki atnāks uz izstādi „Pēc mums vēl ilgi zeme skums”, lai redzētu, kā izskatījās tie, kuri jau 75 gadus vairs nav dzīvi? Izstādē redzam cilvēku dažādību – strādnieki, uzņēmēji, ar ģimenēm, bez ģimenēm. Visi nošauti. Daži spīdzināti.

Mācība no šīs izstādes varētu būt mūžīgā patiesība – ja mēs neesam gatavi sevi aizstāvēt, tad neviens cits to nedarīs mūsu vietā. Un, ka mūsu zemē tautas vara var arī būt citas, ne latviešu tautas vara.

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors

 

Komentāri (50)

Valdis Eiserts 08.07.2016. 12.23

Pirmais darbs okupēto teritoriju rusificēšanai ir tās izglītotāko, čaklāko un sabiedriski nozīmīgāko kultūras nesēju iznīcināšana. Pēc šādām sarkanā terora ieviestajām bailēm vieglāk mankurtizēt atlikušo sabiedrību. Un mankurtizētā sabiedrība darbiņu paveic pašu rokām – laiku pa laikam demonstrējot tā saucamo “latviešu kino klasiku”, kremlinu propagandas televīzijas seriālu ILGAIS CEĻŠ KĀPĀS.

+8
-6
Atbildēt

5

    edge_indran > Valdis Eiserts 08.07.2016. 19.01

    ———vitalisvita:”…- tā bija visu šo kangaru un okupantu asiņaino roku mazgāšana līrikā.”

    ===============================================================================

    Kādam bija jāiet cīnīties, lai šodien būtu iespēja laisties ne tikai lirikā, bet arī fizikā.

    http://www.runivers.ru/docandmat/europeww/lat/antigerman/clip_image017.gif

    “….Un visu cieņu Vilim Samsonam, partizānu komandierim, kurš tomēr pamanījās izcīnīt tās batālijas centrālkomitejas un varbūt vēl kādas organizācijas augstumos, lai vispār Raiņa Raksti iznāk [30 sējumos – 2x vairāk par oficiāli pieļaujamo skaitu!].”

    Gundega Grīnuma: “Raķetes un zvaigznes” (IR, 4.09.2015.)

    http://www.irlv.lv/2015/9/4/raketes-un-zvaigznes

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Valdis Eiserts 08.07.2016. 16.27

    ———eiserts:”.. Un mankurtizētā sabiedrība darbiņu paveic pašu rokām -..”

    ================================================================================

    Noder atcerēties pašu rokām un galvām paveikto:

    1940.g. 11. septembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu, ar kuru J.Rainim kā pirmajam Padomju Latvijā piešķīra augsto Tautas dzejnieka goda nosaukumu un dzejnieka darbus izsludināja par visas tautas īpašumu. Tika nodibināts J.Raiņa Fonds, vēlākais Zinātņu Akadēmijas Raiņa muzejs, kura uzdevumos ietilpa dzejnieka darbu sagatavošana un publicēšana visai tautai pieejamos izdevumos. Tika uzcelts piemineklis Rīgas centrā, iedibināta Dzeju dienu tradīcija utt., utml.

    http://www.rigaspieminekli.lv/mBildes/2—1434620344—12.Piem_Rainim_2.jpg

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 08.07.2016. 17.16

    Ja jaunizveidotā banda ar smuko nosaukumu – “prezidijs” mums nebūtu atļāvusi lasīt RAINI, mums būtu jāprasa atļauja edge_indran ?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    vitalisvita > Valdis Eiserts 08.07.2016. 17.08

    edge_indran, bet tieši par to jau ir runa; tā nebija nekāda staļiniskāds varas humānisma izpausme pret latviešu tautu, bet gan, tēlaini izsakoties, – tā bija visu šo kangaru un okupantu asiņaino roku mazgāšana līrikā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    vitalisvita > Valdis Eiserts 08.07.2016. 15.44

    Jā, tieši jau tie divkosīgie kolaboracionisti, okupanti un klaidoņi ir šo “juku laiku” ieviesēji un uzturētāji…!

    Kas tad slēdza līgumu ar okupētājvalsti par okupantu dzīvā spēka – demobilizēto armijnieku, viņu radu un draugu palikšanu deokupētā (!?) teritorijā? Tie bija okupācijas režīma “tālredzīgākie” aktīvisti, un šo politiku turpināja viņu “liberālākie” pēcnācēji – šīs “piektās kolonnas” integrētāji.

    Bet okupācijas sekas vienmēr ir bijušas (visos laikos!) un joprojām ir juridiski un tiesiski – likvidējamas!

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

lno 09.07.2016. 11.34

Sveiciens IR aktīvistiem moonlight, andrejam, zanei, edgem! Malači! Katrs savā vietā, tomēr visi kopā darat krievu pasaulei derīgu darbu:):):)

+2
-2
Atbildēt

13

    moonlight > lno 09.07.2016. 15.06

    eiserts

    Varbūt centīsies paskaidrot, kāpēc Stūra māja jāatdod čekistiem, jo man neticās, ka “nākotnes nama” vienīgais mērķis ir sabojāt Vecrīgas seju.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    moonlight > lno 09.07.2016. 12.56

    lno

    Kāpēc nāgelieši, Vecrīgas Birkerta arhitetoniskā kropļa fanotāji, ne reizes nav pat pieļāvuši domu, ka OM varētu izvietot Stūra mājā, nevis tā jāatdod čekistiem?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    moonlight > lno 10.07.2016. 21.00

    lno

    Katrs savā vietā, tomēr visi kopā darat krievu pasaulei derīgu darbu:):):)

    Skaidrs, kad Vienotība atdos Stūra māju čekistiem, tas būs krievu pasaules gals.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    moonlight > lno 09.07.2016. 23.21

    eiserts

    Priekš tam mums ir gudri zatļerasti, kas paskaidrotu. Tā naudiņa, ko “skonto būve” atmetīs Vienotībai “otkatā” par “nākotnes nama” būvniecības līgumu, salīdzinot ar valsts nozagšanas megaprojektiem: Citadele un LM, tādas kapeikas vien būs, tāpēc manas domas atkal atgriežas pie Stūra mājas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > lno 10.07.2016. 15.31

    ———-

    “2016. gads pasludināts par Jāņa Streiča kinogadu”

    2016. gadā izcilais latviešu kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs svin 80 gadu jubileju. Lai gan dzimšanas diena tikai 26. septembrī, Rīgas Kino muzejs un Nacionālais kino centrs (NKC) visu 2016. gadu pasludinājuši par Jāņa Streiča kinogadu, informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa. (Kulturasdiena.lv. 2016. gada 5. aprīlis )

    ===============================================================================

    “…raugiet, vai puspasaules šodien dzīvo ar Amerikas garu. Un mūs Latvijā spiež uz to. Tauta vēl pretojas, negrib pakļauties. Tauta grib ieraudzīt savu apliecinājumu ekrānā, jo tauta tā pati dzīvība vien ir. Vēl lielāka, vēl sarežģītāka, vēl ilgāka nekā cilvēka dzīve, bet tajā viss kā atsevišķā personībā.”

    http://spi1uk.itvnet.lv/upload2/articles/53/538821/images/kur-basam-kajam-1.jpg

    Streičs:”Nauda ir, nav kārtības.” Lauku Dzīve/Mājas Viesis, 5.09.1998.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > lno 10.07.2016. 12.46

    ——–norsjo Ko sēsi, to pļausi…

    ================================================================================

    Savējie sējēji, savējie pļāvēji – tāpēc sarakstu ar kādiem 9 999 varētu izveidot, nevis apstāties tikai pie 99-iem “nopļautajiem” kara laikā.

    Un vajag aktīvāk piesaistīt māksliniekus, lai bez “sausās” statistikas parādītu arī cilvēku attiecības:

    “Vālodzīte” ir 1972. gada Latvijas PSR spēlfilma. Filmas režisors ir Jānis Streičs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Voldemāra Bāla stāsta “Ilga-Vālodzīte” motīviem.

    https://www.youtube.com/watch?v=b4SOLxbnu34

    JĀŅA STREIČA EKRĀNA PATIESĪBA http://www.kinoraksti.lv/raksti/jana-streica-ekrana-patiesiba-139

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > lno 10.07.2016. 04.36

    … smadzeņu tūska nav domas …, sajūta maldinoša.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > lno 09.07.2016. 14.52

    —————G.Nāgels:”…Tāpēc ir sevišķi aizkustinoša Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Ineses Dreimanes veidotā izstāde „Pēc mums vēl ilgi zeme skums”, kurā tiekam iepazīstināti ar tiem 99 cilvēkiem, kurus tautas varas vārdā Rīgas Centrālcietumā 1941. gada jūnija beigās noslepkavoja padomju okupācijas varas bendes.”

    ===============================================================================

    Tāpēc bez emocijām, vēsturiskās patiesības labā Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniekam Uldim Neiburgam vajadzētu papildināt izstādi “Pēc mums vēl ilgi zeme skums”,- tad arī aina par notikušo traģēdiju kļūst skaidrāka un zinātniski pamatotāka

    ( bez ideoloģiskiem “izrāvumiem” – baltajiem plankumiem):

    “1941.g.26.jūlijā Ķelderlejā pie Gaujas nošāva 145 ieslodzītos, arī viņa [M.Birzes] tēvu Jāni un tēva brāli Augustu, abi bija Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieki.”

    (Mājas Viesis, 10.06.2005.)

    http://padomjugramata.ucoz.com/_bd/1/52483873.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > lno 09.07.2016. 13.28

    Domu nav pieļāvis neviens. Kam domu nav, tiem ir izskaidrots. Tad vēl paliek tie, kam neko ieskaidrot nevar – tos Orda nolikusi par sargiem pie ratiem – lai zvirbuļi ilksis neaptaisa.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > lno 10.07.2016. 13.52

    Kāpēc edge_inran turpina arī atjaunotās Latvijas portālus pimēslot ar kolaboracionisma “šedevriem”? Turpini saņemt no kremliniem atalgojumu vai vienkārši srsnīgu “paldies” par centību ?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    norsjo > lno 09.07.2016. 15.23

    Ko sēsi, to pļausi…

    Kurš ienāca LV ar sirpi un cirvi (āmuru) un pastādāja to, kas vietējiem izraisīja saprotamu riebumu, šausmas, atriebt vēlmi un citas loģiskas reakcijas…?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > lno 09.07.2016. 16.15

    Lai notēlotu muļķi, mūnlaitam nepietiek prātiņa.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Valdis Eiserts 10.07.2016. 16.49

edge_indran, iesaki lielmeistaram “Vālodzītes” vietā mūsdienīgāku sižetu jubilejas reizei. Piemēram – “Kas noveda Mirdzas Ķempes māti līdz cilpai?” Garantēju – nekādu amerikāņu.

0
-1
Atbildēt

2

    Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 11.07.2016. 13.05

    Asprātīgs stāsts – kā PSRS izveidoja sev KAPU EKONOMIKU.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Valdis Eiserts 11.07.2016. 00.01

    ————–

    Speciālisti iesaka – sponsori nosaka:

    “…septembrī Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps ietvaros notiks jubilāra godināšana, pirmizrādot divas ar Nacionālā Kino centra iniciatīvu šogad restaurētas Jāņa Streiča filmas – Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975)”…….

    ==============================================================================

    Labs gabals – var skatīties un skatīties n-tās reizes. Un kāpēc Zolitūdes Maxima neviens Arvīds Lasmanis neatradās? Kas te brīvajā Latvijā reāli notiek, ja vairs nav drosmīgo, kas nebaidās pat darbu pazaudēt?

    http://www.kinoraksti.lv/upload/content/mansdraugsnenopietnscilveks_janispaukstello-jpg.jpg

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu