Eiropas Parlaments atbalsta bēgļu pārvietošanas plānu (papild.) • IR.lv

Eiropas Parlaments atbalsta bēgļu pārvietošanas plānu (papild.)

67
Migranti pie Zalcburgas Austrijā. Foto: EPA/LETA

ES var atteikties no bēgļu kvotām

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) plānu par 120 000 bēgļu izmitināšanu jaunās dzīves vietās visā ES, ziņo LETA/AFP.

Ārkārtas balsojumā likumdevēji atbalstīja EK plānu ar 372 balsīm. Pret balsoja 124 likumdevēji un 54 no balsošanas atturējās.

Parastos apstākļos EP apstiprinātu plānu pēc tam, kad to būtu atbalstījušas bloka dalībvalstis.

EK viceprezidents Franss Timermanss jau pirms balsojuma izteica pateicību EP par to, ka tas izprot šīs lietas steidzamību. Viņš sacīja, ka balsojums liecina par to, ka gan EK, gan EP “var sacīt Eiropas Savienības ministru padomei, ka tagad pienācis laiks rīkoties”.

Jau ziņots, ka ES plāns ieviest obligātas kvotas patvēruma meklētāju un bēgļu sadalīšanai pa ES dalībvalstīm varētu tikt pārskatīts, trešdien teica EK pārstāvis Briselē.

Lai nāktu pretī Austrumeiropas valstīm, kas iebilst pret stingru kvotu ieviešanu, plānots izstrādāt citādu mehānismu, kā sadalīt pa dalībvalstīm patvēruma meklētājus. Šim mehānismam jābūt balstītam uz brīvprātības principiem, vēsta aģentūra „Reuters”.

„Mūsu mērķis – tā ir Eiropas vienotības saglabāšana,” teica Eiropas iekšlietu un migrācijas komisārs Dimitris Avramopuloss, kurš ir viens no migrantu kvotu ieviešanas iniciatoriem.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā plāna ietvaros Dānija ir gatava brīvprātīgi uzņemt 1000 bēgļus, ceturtdien paziņojis Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.

Premjera paziņojums iezīmē krasu pavērsienu Dānijas attieksmē. Vēl tikai pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka nepiedalīsies EK ierosinātajā kvotu sistēmā bēgļu sadalei.

Tomēr Dānijas integrācijas ministre uzsvēra, ka Dānija joprojām iebilst pret obligātām kvotām. Dānija nolēmusi nākamo divu gadu laikā atvēlēt 750 miljonus kronu (aptuveni 100 miljonus eiro) pasākumiem nelegālo imigrantu un bēgļu krīzes mazināšanai.

ES dalībvalstis arī drīzumā var pieņemt lēmumu, ka nedos patvērumu tiem migrantiem, kuri varēja palikt un dzīvot savā valstī. Tas vispirms attieksies uz Rietumbalkānu valstīm, no kurienes arī nāk pietiekami daudz migrantu, kas vēlas nokļūt Vācijā, un arī, iespējams, uz Ukrainas iedzīvotājiem.

Kā intervijā medijiem izteicies Polijas Seima spīkers Radoslavs Sikorskis, ja Balkānu valstīs tiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātija, šo valstu pilsoņiem piešķirt politiskā bēgļa statusu ir apšaubāmi.

Viņš arī norādījis, ka būtu jāpalīdz ukraiņiem atrisināt iedzīvotāju pārvietošanās jautājumu Ukrainā, nevis palīdzēt ukraiņiem kā patvēruma meklētājiem nonākt Polijā, vēsta „Ukrainskaja pravda”.

„Ir fundamentāla atšķirība starp Tuvo Austrumu bēgļiem un Ukrainas bēgļiem. Migranti no Tuvajiem Austrumiem ir spiesti pamest savu valsti. Ukraiņi var pārvietoties savā valstī no austrumiem uz rietumiem,” teica Sikorskis.

Jau ziņots, ka 14.septembrī ES iekšlietu ministru sanāksmē neizdevās vienoties par obligātu patvēruma meklētāju kvotu sadalījumu starp ES dalībvalstīm. Kopumā ES valstīm ir jāuzņem jau 160 000 migrantu.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (67)

traductrice 17.09.2015. 11.33

Manuprāt, nu jau šo procesu nevar saukt par patvēruma meklētāju imigrāciju. Drīzāk, tas jādēvē par masveidīgu invāziju. Varbūt to var uzskatīt arī par jaunlaiku iekarošanas modeli, kad iekarotājs šķērso citas suverēnas valsts robežu bez tankiem un bez ieročiem, bet tikai ar milzīgu dzīvo spēku. Iekarotājs (mums, plašai sabiedrībai, nav pat īsti zināms šis spēks) savu dzīvā spēka armiju motivēti sūta konkrētās teritorijās ar mērķi izplesties, skaitliski pārmākt un tad izspiest pamatiedzīvotājus no areāla.

Mēs varam piekrist vai nepiekrist kvotām. Tās kvotas šodien var būt 1000 bet rīt 1000×10;100 utt. Kad tiks sasniegta kritiskā masa, kvotu jautājums kļūs pavisam nesvarīgs.

šķiet, jāsāk būvēt žogu jau tagad, kamēr vēl var to darīt bez lielas spriedzes.

+21
-8
Atbildēt

1

    lno > traductrice 17.09.2015. 12.38

    traductrīce. Hibrīdkara islamistu paveids:)

    +8
    -6
    Atbildēt

    0

lno 17.09.2015. 09.31

Aigars Freimanis ‏@AigarsFr 15h15 hours ago

Par spīti saturam, ungāri šķiet vienīgie, kas senilajā un nevarīgajā ES pieņem kaut kādus lēmumus, kuri padara situāciju kontrolējamu.

+21
-10
Atbildēt

1

    Edgars Avotiņš > lno 17.09.2015. 12.38

    Pilnīgi piekrītu – Latvijas valdibai savā pozīcijā jāatbalsta Ungārija.

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

kristaps_freimanis 17.09.2015. 13.35

Atteikšanās no obligātām kvotām (automātiska sadales mehānisma) ir pat ļoti vēlama, jo liek sasaukt visus pie galda ikreiz, kad krīze saasinās, un tādējādi veicina arī pamatīgāku pievēršanos cēloņu novēršanai. Šoreiz tas gan, diemžēl, nozīmē karošanu. Beigās droši vien arī pastarpinātu (proxy) kariņu ar KF.

+8
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu