Šis nav pats nepiemērotākais brīdis dzīvošanai Latvijā • IR.lv

Šis nav pats nepiemērotākais brīdis dzīvošanai Latvijā

39
Foto: Ieva Lūka, LETA
Pēteris Strautiņš

Par darba algu izmaiņām 2015.gada otrajā ceturksnī

Kopš pērnā gada sākumā algu pieaugums paātrinājās – no ierastā 4-5% diapazona iepriekšējos trijos gados līdz 6-7% diapazonam, analītiķi prognozējuši bremzēšanos. Šo paredzējumu piepildīšanās atkal atlikta, un ļoti iespējams, ka šajā līmenī algu kāpums saglabāsies vēl vairākus gadus.

Skaidrs, ka nav savienojams šāds algu kāpums un ekonomikas pieaugums par 2-3%, bet arvien vairāk izskatās, ka IKP pieauguma temps būs tas, kas „padosies” – virzienā uz augšu.

Te tiek salīdzinātas nominālas algu un reālas IKP izmaiņas, bet pie gandrīz neesošas inflācijas patlaban tam nav lielas nozīmes. Reālo algu kāpumu no pašreizējā līmeņa nedaudz var pavilkt uz leju inflācija, bet pie šādām izejvielu cenu tendencēm patēriņa cenu inflācija arī vēl nākamgad stipri atpaliks no prognozēm jeb apmēram 2%. Citiem vārdiem, šis nav pats nepiemērotākais brīdis dzīvošanai Latvijā.

Algu pieaugums otrajā ceturksnī par 6,9% gada griezumā tikai pasvītro, cik bezcerīgs instruments uzņēmumu izmaksu mazināšanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana.

Iepriekšējos divos gados zemāka IIN likme gandrīz pilnībā pārvērtusies neto algu kāpumā un pārvērstos arī nākamgad, ja ienākumu nodokli samazinātu. Pašreizējā darba tirgus situācijā uzņēmumiem nav nekādu iespēju darbiniekus lūgt dalīties guvumā. Nav šaubu, ka citu apsvērumu dēļ vēlama būtu nodokļu sloga pārdale no algu maksātājiem uz cita veida ienākumu saņēmējiem un īpašumiem, daudz piesauktā patēriņa jomā iespējas ir krietni mazākas.

Privātajā sektorā algas gada laikā augušas par 7,8%, pretstatā 5,3% sabiedriskajā sektorā. To mēdz skaidrot ar ēnu ekonomikas legalizēšanas ietekmi, bet varbūt galvenais iemesls ir straujāka attīstība privātā sektora vairāk „apdzīvotajās” nozarēs.

Patlaban politiskās dienaskārtības centrā ir nevienlīdzības samazināšana. Nenoliedzot nodokļu izmaiņu nepieciešamību, jānorāda, ka reti kas tik labi mazina ienākumu nevienlīdzību kā darba tirgus pārkaršana. Vidējais algu pieaugums sešās nozarēs ar lielāko atalgojumu bija 5,6%, bet sešās nozarēs ar zemāko atalgojumu – 8%. Līdzīgas tendences varēja vērot arī iepriekš.

Lielākas grūtības darbinieku piesaistē visstraujāk maina dzīvi tiem, kuriem iepriekš izvēļu bijis vismazāk. No trim lielākajām ekonomikas nozarēm pieaugums virs vidējā ir apstrādes rūpniecībā (8,6%) un tirdzniecībā (8,9%). Bremzējošs faktors joprojām ir transports un loģistika (3%) – likumsakarīgi, jo nozare pārdzīvo diezgan sarežģītus laikus.

Tas, ka algas aug, bija skaidrs arī pirms šo datu izziņošanas, tāpēc šos notikumus aprakstot, ir viegli ieslīgt banalitātēs. Par laimi, ir patiešām svarīgas lietas, ko apspriest.

Vērojot diskusiju par nākamā gada budžetu un nodokļu politiku, pār mani nāca atklāsme, ka to kvalitatīvāku padarītu dziļāka izpratne par to, kas ir darba alga. Atbilde nav tik vienkārša, kā šķiet pirmajā brīdī. Šī vārda pamatnozīme ir bruto alga jeb summa, kas ir ierakstīta mūsu darba līgumos. No tās daļu novirza sociālās apdrošināšanas sistēmā, daļu valsts un pašvaldību pamatbudžetos. Pāri paliek tas, ko sauc par neto algu un ko cilvēku vairākums saprot ar algas jēdzienu. Taču noteikti nevajag uzskatīt, ka tas ir vienīgais labums, ko cilvēki saņem par savām pūlēm.

Lielai daļai ekonomikas komentētāju ir gadījies kaut reizi ēterā palaist apokaliptiskus izteikumus par Latvijas pensiju sistēmas nākotni. Arī šī komentāra autors krīzes gados reiz tā izdarīja, ko joprojām dziļi un patiesi nožēlo. Tā ir bezatbildīga pļāpāšana. Latvijas pensiju sistēmas perspektīvas ir labas. Valsts iedzīvotāju skaits pamazām stabilizējas un, atkarībā no politiskajām izvēlēm, nākotnē var atkal pieaugt. Ir vēl liela rezerve pensionēšanās vecuma palielināšanai. Vēl krietni augs strādājošo darbspējīgā vecuma cilvēku īpatsvars. Pat, ja nākotnē kopējais strādājošo skaits tomēr samazināsies, viņu ražīgums augs. Tāpēc ir labas cerības, ka tagad veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nesīs pozitīvu reālu (ar inflāciju koriģētu) atdevi, ko nevar teikt par dažu labu finanšu tirgos pieejamo ieguldīšanas iespēju.

Aizmirstot par ieguvumiem, kurus apdrošinātajiem cilvēkiem nākotnē nesīs VSAOI maksāšana, vai pat nepamatoti apgalvojot, ka šādu labumu nebūs, darbaspēka nodokļu slogs uztverē tiek padarīts vairāk nekā divas reizes augstāks nekā tas ir patiesībā.

Lai cik ērti būtu iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un VSAOI kopā saukt par darbaspēka nodokļiem, no tā vajadzētu pēc iespējas izvairīties. „Īsts” nodoklis ir IIN. Tā ir nauda, kas, tā teikt, aiziet uz neatgriešanos. To maksāt nav un nekad nebūs finansiāli izdevīgi, lai cik tālu šo nodokli pazeminātu. Tas apmaksā sabiedriskos pakalpojumus, kurus var izmantot visi valsts iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, cik viņi par tiem samaksā. Vidējā efektīvā IIN likme darba algu saņēmējiem ir apmēram 15%, neviens nemaksā precīzi 23%. Rēķinot no bruto algas un darba devēja veikto VSAOI summas, tie vairs ir tikai 12%. Vai tas ir daudz? Vai šī nodokļa samazināšana tik tiešām ir prioritāte?

Īpašs stāsts ir IIN likmes ienākumiem no īpašumiem. Ir argumenti par un arī pret, bet šā komentāra autors sliecas uzskatīt, ka visus visa veida ienākumus Latvijā vajadzētu aplikt ar vienotu IIN likmi, varbūt ar vieglu progresivitātes piedevu augstākiem ienākumiem.

Turpretim VSAOI ir drīzāk neto algas papildinājums, iesaldēta daļa, kas veido privāto ieguvumu nākotnē. Ne visi cilvēki nodzīvo līdz pensijai, bet citi pensijā nodzīvo ilgāk nekā vidēji un iepriekš nevar zināt, kurš būs kurš. Tāda ir apdrošināšanas būtība.

Drīzāk apspriežama būtu VSAOI samazināšana, jo pensiju sistēmas uzkrājums aug un tiek prognozēts tālāks pieaugums nākotnē. Pirms krīzes darba ņēmēja VSAOI iemaksas bija 9% no bruto algas, tagad tās ir 10,5%. Varbūt valsts spiež iedzīvotājus pirkt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu lielākā mērā, nekā tas viņiem ir nepieciešams.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (39)

zanE. 29.08.2015. 20.56

…rakstīšu to pašu, ko katru gadu – par pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem (SDV), individuālajiem komersantiem (IK), mazajiem piemājas zemnieciņiem, kuri no sava dārziņa novāktos augļus iztirgo pilsētniekam, tā kļūstot par nodokļu maksātājiem. Gaidu brīdi, kad valsts atcerēsies par vairākiem tūkstošiem nodarbināto, kurus tā spītīgi cenšas neievērot un ignorēt, toties, kad mēģina dīrāt, dīrā neapdomīgi, pavirši un vērienīgi….

…esmu runājusi ar šiem cilvēkiem, uzklausījusi viņu stāstus, centusies par tiem informēt nodokļu konsultantus VID organizētajos semināros….diemžēl, neviens tos nav saklausījis rīcībai.

….pašnodarbinātie ir visneaizsargātākā un beztiesiskākā iedzīvotāju grupa mūsu valstī…kāpēc?…Mūsu valsts saka, ja nevari maksāt daudz – ar saviem ubaga grašiem neuzmācies….

…pašnodarbinātajam jāmaksā IIN no gūtajiem ienākumiem (23%), Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (30,58%’no brīvi izvēlētiem ienākumiem, bet ne mazāk, kā no 360 eiro, t.i. ne mazāk kā 110,09 eiro mēnesī), atsevišķām pašnodarbināto grupām jāmaksā arī dabas resursu nodoklis pēc noteiktām likmēm… tātad – tie ir pienākumi, kas pašnodarbinātajam jāizpilda pret valsti…

….taču….kāda ir reālā situācija?….piemēram, Almas tante, kurai palikuši daži gadi līdz pensijai, dzīvo mazā miestiņā, tirgo rūpniecības preces, jo lauku reģionā tas ir viens no retajiem veidiem, kā gūt ienākumus pirmspensijas vecuma sievietei .. .maksā īri telpu nomniekam, dabas resursu nodokli valstij par preču iepakojumu, IIN un VSAOI, ja ienākumi pārsnieguši 360 eiro mēnesī….

… viņa gribētu samaksāt arī riska nodevu bezdarba gadījuma apdrošināšanai – 0,36 eiro mēnesī = ja nu pēkšņi kaut kas gadās ar veselību, izīrētājs liek atbrīvot telpas, var pienākt arī bankrots, tfu, tfu, tfu = sociālās iemaksas taču no attiecīgiem ienākumiem veiktas, varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, līdz sameklētu jaunas darba iespējas….bet….valsts saka – nē!….nekādas riska nodevas tu maksāt nedrīksti!….nekādi bezdarbnieka pabalsti Tev nepienākas, jo neesi samaksājis riska nodevu!…punkts!…kāpēc? – jautā Almas tante un VID ierēdņi atbild – uz pašnodarbinātajiem tas neattiecas, valsts tā nav lēmusi, Saeima tādus likumus izdevusi…vēlreiz punkts!…

…ar 2015.gadu valsts pašnodarbinātos aplaimoja ar obligātu „soda naudu”, – ja veic saimniecisko darbību un ienākumi, no kuriem jāmaksā IIN, nesasniedz minimālo IIN nodokļa slieksni 50 eiro vai arī — Almas tante ir strādājusi ar zaudējumiem – valsts viņai saka: aha, nemāki strādāt, bet vispār… esi potenciāla valsts apkrāpēja, ja ienākumi tik mazi, tāpēc maksā ragā – 50 eiro un nespirinies….labi, Almas tante nedrīkst turēties pretī sistēmai un meita tai aizdos 50 eiro IIN nomaksai….taču, Almas tante pēc savas būtības ir godīgs darba rūķis un vēlas arī godīgi maksāt nodokļus….diemžēl, Almas tantes ienākumi mazajā miestiņā bieži vien nesasniedz pat 300 eiro, nemaz nerunājot par minimālās algas apmēra sasniegšanu….tie kādu mēnesi balansē uz 150 – 200 eiro robežas…Almas tante zina, ja neveiks sociālās iemaksas – nebūs darba stāža un nebūs arī pensijas….viņa gribētu veikt soc.iemaksas no saviem nopelnītajiem 200 eiro, bet valsts saka – nē!….ja nevari samaksāt 110 eiro mēnesī, tava sīknauda mums nav vajadzīga!

”Nav Martīni – nav ballītes”…nav soc.iemaksas – nav pensijas….un darba stāža….

….mūsu valsts ierēdņi guvuši labu pieredzi no IIN iekasēšanas arī no tiem, kas strādā ar zaudējumiem, tagad atvēzējušies pret tiem, kuri it kā nevēlas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un plāno pašnodarbinātos piespiest maksāt minimālās soc.iemaksas 122 eiro mēnesī (ja minimālā alga tiks saglabāta 360 eiro apmērā, pieaugot minimālajai algai, pieaugs arī minimālo soc.iemaksu slieksnis)….

…tātad, Almas tantei no 200 nopelnītajiem eirīšiem uz rokas paliks apaļi 78 (!)…vai Almas tante spēs ar tiem izdzīvot?…

…bet tās ir saulainās nākotnes ieceres…vai Almas tantei būs vērts strādāt diendienā, lai nopelnītu 78 eiro?…

….ja šodien Almas tante gribētu iet pensijā – viņai pensija nepienāktos, jo arī darba stāža nav…nav tāpēc, ka valsts viņu ignorē – mērķtiecīgi izliekoties neredzam problēmu, kas skar tūkstošiem cilvēku visā Latvijā….šobrīd Almas tante nopelna šos pārsimt eiro, kas papildina ģimenes budžetu un nelūdzas meitai naudu priekš zālēm, neapgrūtina pašvaldības sociālo dienestu – nestāv rindā pēc pabalsta, nepretendē uz trūcīgās un maznodrošinātā statusu….

…Almastante neapgrūtina valsti, iztiek un nodrošina pati sevi!…vismaz līdz šim viņa tā darīja…

+11
-1
Atbildēt

12

    Normunds > zanE. 30.08.2015. 20.18

    tad budžetu nepieņems, jo katrai no šīm organizācijām ir spēcīgs lobijs partijnieku rindās, kas nebalsos par to, kas aizskartu viņu sponsoru un lobiju intereses….

    ===============

    Tad lai tā arī notiek un valdība lido. Un pēc tam , lai saeima lido. Valsts iet uz grunti, cik vēl cilvēkiem ir jāaizbēg no Latvijas, lai antisociālie partneri, valdība un saeima sāktu beidzot domāt valstiski?

    Par ko esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdošajiem komjauniešiem nav un nekad nav bijusi valstiska domāšana. Pa*IRsa PSRS, pa*IRsīs Latvijas Republiku.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Optiskais Tēmeklis > zanE. 30.08.2015. 16.03

    Klusais, ne jau velti Vienotība visniknāk cīnās par premjera un finansu ministra — atslēgas — pozīcijām un Vienotībai tik lepns birojs un viens no lielākajiem partiju budžetiem: tas nekas, ka paši sev uzrakstīja partiju iztikšanu par nodkļmaksātāju naudu, ko paši arī pazaudēja, nojunkurēja.

    Tieši attieksmes starp lielajiem un mazajiem nodokļu maksātājiem iespaidīgās atškirības dēļ Vienotība ir vadošā divkose, kaut aizbildinās ar koalīcijas partneru spiedieniem. Vienotības augšai, kad partija pamirs 15% robežās (tagadējie 8% v”el nav nopietni), tomēr gribēsies būt koalīcijā, pašsaglabāšanās nolūkā, toties nu jau tai lomā, kas tagad NA un ZZS. :)

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Normunds > zanE. 30.08.2015. 12.09

    Tā ir regresīvā nodokļu sistēma. Par ko cepiens? Vienotība tā lēma.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Normunds > zanE. 30.08.2015. 20.23

    Es arī uzskatu, ka antisociālie partneri ir drīzāk dūmu aizsegam, nekā nopietnai lemšanai. Lēmēji nav arī saeimā un valdībā, tikai politiskais leļļu teātris.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 30.08.2015. 16.18

    zane – Pūks pāris nedēļas nav bijis Latvijā :) Ja atcerēšos sestdien vai svētdien , tad uzjautāšu :)

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds > zanE. 30.08.2015. 12.13

    Visu laiku Vienotība un viņu priekšteči grib upīti pāriet un kājas nesaslapināt – tiek plēstas 7 ādas no nabagiem, bet izliekas neredzam, ka daudzmiljonu ienākumi ir aplikti ar smieklīgiem nodokļiem (uz kopējā ES fona). Kāpēc Finansu ministrija nav ne ar vienu vārdu pieminējusi UIN vai dividenžu ienākumu nodokļa celšanu kaut vai par 1% ?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 30.08.2015. 14.52

    …Normund…Tu jautā – kāpēc?…pavisam vienkārši – par budžetu lemj trīspusējās sarunās, ja visādas arodbiedrības, darba devēju konfederācijas un rūpniecības kameras, kuras pastāv tikai “biezo” interešu aizstāvībai – nepiekritīs valdības vēlmei paaugstināt NĪN, IIN no dividendēm un uzkrājumiem, ieviest progresīvo nodokli vai samazināt PVN – tad budžetu nepieņems, jo katrai no šīm organizācijām ir spēcīgs lobijs partijnieku rindās, kas nebalsos par to, kas aizskartu viņu sponsoru un lobiju intereses….

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 30.08.2015. 15.49

    zane – nevalstiskajām organizācijām ir stipri nomināla teikšana pie budžeta :) Tas , ka viņas tā pozicionējas neko nenozīmē , ka tā ir.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds > zanE. 30.08.2015. 12.21

    Soc. iemaksu iekasēšana no galīgiem nabagiem, ar saukli: ” ja nemaksās, nebūs pensiju”, neiztur nekādu kritiku, nekādu cilvēka cienīgu pensiju ar šādām iemaksām nebūs.

    Cilvēku pirmie 150 – 200 – 300 eiro ir vispār jāatbrīvo no jebkādiem nodokļiem, tajā skaitā šādiem cilvēkiem ir jādod kādu 100eur atlaide par nekustamo īpašumu. Vajag arī samazināt PVN kādiem 10 pārtikas produktiem, ziepēm, tualetes papīram, pamperiem, citām bērnu precēm.

    Un izejot no šā, tad noteikt nodokļu likmes visiem ienākumiem vienādas ar mērenu progresivitāti, ar aprēķinu, lai valsts kasē ienāk vismaz 30%, bet labāk 40% no IKP.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 30.08.2015. 16.13

    OT – par premjera krēslu un tam loģiski sekojošu FM krēslu cīnās visi :)

    Par lielajiem un mazajiem nodokļu maksātājiem ir cits stāsts … es tā arī neesmu sapratis Pētersones fenomenu …

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 30.08.2015. 16.16

    …Klusais….uzjautā Pūkam par 2012.gada budžeta pieņemšanu – par diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumiem, par IIN, kā saprātīgas ieceres tika izgāztas…tur būs ļoti jautri stāsti…

    …ceru, ka daļa sabiedrības nav aizmirsusi, kāpēc “apgrieza” pensionāriem pensijas, tā vietā, lai bagātniekiem paaugstinātu NĪN, kas un kā šo jautājumu lobēja un kuras partijas balsoja pret paaugstināšanu, kā rezultātā budžetu nācās lāpīt uz pensionāru rēķina…

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 29.08.2015. 21.00

    …ja Almas tantei sašķobīsies veselība un viņa vairs nevarēs nodrošināt pati sevi, – valstij viņa būs vēl vairāk nevajadzīga! Ar nākamo gadu tiek plānots, ka bērniem vairs nepienāksies atvieglojumi par apgādībā esošiem nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, jo bērni tos vairs apgādībā ņemt nevarēs… nē, nu, varēs, tikai valsts būs no šiem nestrādājošajiem atteikusies…

    …ko valsts iegūst un ko zaudē ar nesaprātīgu nodokļu politiku?

    Zaudē:

    • Soc.iemaksas, kuras Almas tante labprāt maksātu, bet valsts tās nepieņem;

    • Riska nodevu bezdarba apdrošināšanai;

    • Uzticību valstij, kurai būtu jārūpējas par ikvienu tās pilsoni; un atbilstošu reakciju jebkurās nākamajās vēlēšanās.

    …zaudējumiem nedrīkstētu nepieskaitīt arī šo sociāli pamesto cilvēku ģimenes locekļus, kuri, redzot valsts attieksmi, diez vai kļūs lojālāki, lepnāki par savu valsti.

    Iegūst:

    • Bezdarbnieku bez iztikas līdzekļiem;

    • Maznodrošināto, kurš pašvaldībai lūgs pabalstu komunālo pakalpojumu parādu segšanai;

    • Trūcīgo personu, kurš pieprasīs pabalstu iztikas minimuma nodrošināšanai;

    • Sasniedzot vecuma pensionēšanās gadus – pensionāru bez iztikas līdzekļiem

    …Almas tantes un viņai līdzīgo – SDV, IK un piemājas „zemniekus” nesadzird, par tiem neinteresējas, to intereses nepārstāv neviena organizācija valstī….aiz viņiem nestāv arodbiedrības, darba devēju konfederācija, rūpniecības un tirdziecības kamera, kuriem ir vārds un balss tiesības nodokļu apspriešanā un budžeta veidošanā…

    …bet valsts turpina raudāt par maziem nodokļu ieņēmumiem….

    ….vai kāds šoreiz sadzirdēs pašnodarbinātos, kuri gadiem mēģina stāstīt par savām problēmām, tās atrisinot – palīdzēt savai valstij celt labklājību?…

    …bēdīgākais – valsts atļaujas ignorēt viegli saprotamo patiesību, ka darba tirgū arī viens ir karotājs. (2009. gadā, krīzei uzņemot apgriezienus, janvārī mums bija 32 114 VSAOI maksājošo pašnodarbināto, oktobrī — uz pusi mazāk — 16 677…puse pazuda? jā, no Latvijas pazuda, jo pašnodarbinātais, tas labprātīgais un likumpaklausīgais, ir visaktīvākais darba meklētājs un atradējs…protams, daļa pārgāja uz patentiem, pēc tam daļa uz MUN…bet… …lai cik savādi neliktos, tieši Krīgera arodbiedrību savienība Eiropas finansētā pētījumā savulaik kūdīja valdību pašnodarbinātos iznīcināt un žmiegt – tieši tai brīdī, kad valstī bija sasniegts visaugstākais bezdarba līmenis…

    …2015. gadā LV atlikuši 8184 SDV/pašnodarbinātie, vai FM ir priekšstats, kas nākošgad, ieviešot minētās korekcijas, pārpaliks no šiem 8 000 kā darba tirgus dalībniekiem un kādās sociālajās ailēs viņi būs spiesti uzrasties, 2016. gadam noslēdzoties?…un, tikpat loģiski, cik no tiem, kuri aizbrauks nākamgad, būs SDV, IK, mazzemnieki, kam vēl pensijas gadi patālu?…

    P.S. … soc.iemaksu likme pašnodarbinātajiem 30,58% apmērā ir nesamērīga, salīdzinājumā pret MUN 9 – 11%, vai darba ņēmēja 10,5%… vai kāds no ierēdņiem un amatpersonām to ir salīdzinājis?…

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

Optiskais Tēmeklis 29.08.2015. 11.00

“Algu pieaugums (..) tikai pasvītro, cik bezcerīgs instruments uzņēmumu izmaksu mazināšanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana.”

Pēterim ik pa laikam labi izdodas vienpusēji skatījumi. Rūpēties par uzņēmumu izmaksu samazināšanu, protams, vajag, — to sekmīgāk dara aploksņu algu maksātāji un vissekmīgāk — savu partneru un darbņēmēju uzmetēji, vispār nemaksātāji.

Pēteris, tātad, sajūsmā par IIN (likumā ierakstīto) nemazināšanu un tās nenozīmīgumu uzņēmējiem. Visi uzņēmēji nav vienādi lieli, — mazos un vismazākos šī valdības pērnā solījuma/apņemšanās nepildīšana tomēr ietekmē, bet, lai to ietekmi vērtētu, Pēteris laikam uz pārāk augsta plaukta. Tomēr šīs ietekmes prognozes speciālistu izpildījumā gribētos redzēt gan.

+9
-1
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 10.35

Tagadējās finansu ministrijas, Reira un varturu lielākās daļas domāšanā/vispārējā izglītībā ir robi. Nav vispārināta skatījuma ne uz darba tirgu, ne latviešu pasauli un tās aizstāvēšanu, uzturēšanu.

Tiek turpināta vilkšanās pakaļ padomju kolhoznieku un visādu sādžinieku domāšanai.

Paši latvieši ik pa laikam čīkst, ka esam mazi un Annas S. tipa troļļi arī šajā portālā, šo mazvērtības mūspašu čīkstulību labprāt uzkurina, apsaukājot par viensētniekiem/hutorjāņiem.

Tā tiek pieļautas, bez pretestības akceptētas vienas personas un iespējamās personības iespējas. Uz NA pārgāja profesore Janīna Kursīte, pērn izdevusi kopā ar studentiem sarakstītu grāmatu “Latvieša māja”, bet, — ja profesore un katrs stiprs atlikušais latvietis vajadzīgi NA lieliskajai latvietības idejai, kur ir partijas publisks atbalsts un rosinājums aŗi profesorei Kursītei kopā ar nākqamo paaudžu studentiem apgāzt troļļu un sādžinieku mītu par vienpatībā aprobežotajiem savrupsētniekiem, — kur pētīta hipotēze par latviešu to spēku, kas nācis no viensētām, kur vārguļi un čīkstuļi izdzīvot nespēj un var izaugt stipri latvieši? Ja NA vēlas latviskuma valstisko ideju elektorāta palielināšanai, tad tai uz to pusi jādomā.

Tas pats attiecas uz darba tirgu, — nebūs nodokļu maksātāju baru, kolhozu un sādžu, ar ko glābt Vienotībai tuvos birokrātu kolhozus un sādžas kā savu elektorātu, ja darba tirgū sistēmiski nopietna vieta nebūs darba tirgus solistiem, — lai kā tos nesauktu: katram strādātgribošam latvietim ir vajadzīgas — arī vasts stimulētas iespējas! — iespējas strādāt un darbā pilnveidoties. Mūsu varturi savā padkomuņāgu atstātajā lielmanībā par masu un vairākuma spēku vien ir iesprūduši, — nodokļu iekasēšanā un valsts, ieskaitot pareksa “valstiskumu”, lielo baru iespējas izsīkst: pensionārus nokāsa Valda Dombrovska vadībā tie, kuri biezos sargāja no nekustamo īpašumu nodokļu un dividenžu pacelšanas, tā pati Vienotība tagad Straujuma vadībā, Reizam škielējot atpakaļ uz Dombrovska un Repšes cinismiem, mēģina glābties ar akcīžu celšanu autolietotājiem un citiem lieliem nodokļmaksātāju kolhoziem, bet to nodokļmaksātāju kolhozu rezervē vairs nav.

Aizstāvot zemi un valsti, “sorosoīdo” pacifistu utml. samoduru un ietekmes aģentu lamātajiem militāristiem gan ir pašsaprotami, ka viens ir karotājs, — Ziemas kara laikā sarkanie padkrievi par “Balto nāvi” nosauca ne jau savu šņabi/vodku, bet gan to vienu somu — Simo Heihi –, kurš neilgajā Ziemas karā, ne tikai cilvēkiem, bet arī mehānismiem smagā Somijās ziemā nolikvidēja vismaz 505 ienaidniekus un tika apbalvots ne jau ar Polijā ražotu bleķa suvenīrzobenu, ko pēc apbalvošanas paņemt atpakaļ kā Latvijā izdarīja ar Kārli Krēsliņu, bet gan ar īpašu, jaunu snaiperieroča modeli, — somi laikus bija mācījušies no visas pasaules arī šai ziņā un Mosina-Nagana snaiperplinti pielāgojuši Somijas ziemām.

Mūsdienu darba tirgū strādā tie paši principi, — pašnodarbinātais/SDV u.c. darba tirgus solisti ir snaiperi, sapieri, spridzinātāji: meistarīgie solisti. Kad vajadzēja atjaunot restaurējamajā Rīgas biržā mākslīgā marmora gleznojumus, tika pirkti amatnieki no Itālijas, — tikai tādēļ, ka mūsējie, kuri labāki bija ti dārgi, ka nenopērkami un neatsaucami no restaurācijas darbiem Francijas un Vācijas daudzajās pilīs. Arī Andris Dambis ar savu auto un elektrokāra hibrīdu, uzbraucot amerikāņu Paikspīķī, ir amatnieks — inženieramatnieks, savā vidē sīks solists, kurš gan pats nedumjš, kaut tepat vien izglītojies, gan māk ar visu pasauli sadarboties.

Šīs vienkāršās patiesības vajadzētu saprast arī tiem varturiem, kam ne tikai pašu amatvietas par nodokļmaksātāju naudu svarīgas. Vienotība kā kosmopolitisks liberastu kolhzs ideoloģijā ir bezceris, kas der izmantošanai Briselei: ir jau pat liberastiem izmantojums valstisks atrodams, toties NA ir iespējas, ko NA neizmanto — vien veģetē Vienotības ēnā un izklaidējas, balsojumos sarīvējoties ar SC saskandinātāju sovhoziem.

Arī darba tirgū un nodokļu sistēmā laiks aptvert visu atlikušo lauciņu, kas vēl pārpalicis. Cerēt, ka kaut ko valstisku varētu saūjināt ūjaltiņu Solvitas koderbalets… laikam nekāda pamata.

Pat Raivja Dzintara tikko panievātais (prezidents) Vējonis — atškirībā no paša Raivja utml. — sarunā ar LZA vadoni Ojāru Spārīti atgādināja, ka zinātnei ir jābūt tuvu zemei. Latviešu prātiem palīdzēt noskaidrot, ko vērti savrupsētnieki un snaiperi, ir arī latvisko domātāju uzdevums, — Dagmāra Beitnere-Le Galla kaut kad ieminējās par cienījamo vērtību bākām.

Kurš no NA aizvedīs Reiru un Āboltiņu pie Kursītes un Beitneres? Skolas diena — 1. septembris — tūlīt klāt, johaidī.

(Varturi augstu komosā. Kuldīgā prvatizētāji savulaik veiksmīgi nodedzināja Vulkānu un Kuldīga dabūja lielu bezdarbu. Vulkāna vai cita tik liela fabrīķa vairs nebūs, kuldīdzniekiem pietika prāta izmantot savu pilsētvides resursu un pievērsties tūrismam, ko sajūt tūrisma plūsmas pieaugumā šogad un — atakal maziet, nevis kolhozlielie — tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji aktivizējās Kuldīgā, aktivizējusies līdzīgi arī Alūksne u.c. sīkvietas: jāizmanto iespējas dzīvību vilkt atpakaļ iztrenkātajos sīkmiestos un labi, ka Viņķelei neizdevās ar dažiem latiem aizvilināt atlikušos pie Ušakova uz Rīgu. Mazie spēj būt arī spēks, — ja kā LTV defecato vai kuri tur atkal neuzklups tādiem mazpilsētu kārtoājiem kā Kuldīgas mērenei Ingai Bērziņai un Ķepa/Delna nepiebalsos.) No Jūrmalas aiztinās novaja volna, Vaļerija apsaukājās, bet Jūrmala nez pižonkrieviem pilna ar eiropeīdiem! Arī tāpēc, ka Jūrmalā šiovasar nav ne Kobzona, ne Vaļerijas un Ģimas Bilana. Kolhozu un sovhozu lielmanība var izgāzties, ja paši palīdzēsim, vismaz mazliet.

+5
-2
Atbildēt

13

    lno > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 12.02

    klusais. Ne jau vienmēr saka, to ko domā:)

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    lno > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.52

    klusais. Lai tā būtu, es RDz nepielūdzu, manas favorītes ir OT minētās dāmas.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    lno > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.16

    klusais. Kas Tev nepatīk vairāk, Raivis vai viņa atbalstītais VP kandidāts?:)

    +3
    -8
    Atbildēt

    0

    lno > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 12.00

    Jā.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.57

    lno – Kursīti un Beitneri ? ( Dagmāru )

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.50

    OT – es nepierakstu Tev šo vērtējumu :) Es tik pie sevis iedomājos , ka pavadītais laiks politikā liek mācīties un smelties pieredzi :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ZanE, ne jau par cerībām uz lielu izglītošanu pie Kursītes vai Beitneres, bet nepieiešamo informācijas un saprašanas minimumu izlasīt jau kopā ar studentiem, maģistrantēm, doktorantēm uzrakstītās grāmatās, — to, ko vēl tīmeklī un Wikipēdijā izlasīt nevar. Ar Rībenu pašu daudzās tēmās ir pabēdigi, ja pēkšņi gadās viņu sastapt — lasīt vai piespiestā kārtā paklausītes. Buiķis ar saviem tagadējiem torsionu laukiem utt., utml. vairāk atbilst Repšes ēras marsiešu Jaunajam Laikam: ne velti TV24 rādīja video ar Buiķa uzstāšanos Saeimā, tas ir apkaunojums.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 12.04

    Skaidrs … aizķērusies kāda Beitneres piedalīšanās 100 g kultūras raidījumā :)

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/kulturpolitika/kultura/beitnere-kritize-na-par-uzbrukumu-operai-liepinjsh-izteikumus-de.a69792/

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 15.04

    ….Optiskais Tēmekli…Tev, tāpat kā ln0 ir bijība pret dāmām “ar vārdu”…gribi vest kādu pie Kursītes?…nu, nu…uz Kursīti tik lielas cerības neliktu – viņai vajadzīgs mierīgs kaktiņš un politiķes birka, lai nesteidzīgi un netraucēti varētu tapināt savu nākamo grāmatu, bet NA vajadzīgs Kursītes vārds, lai izskatītos inteliģentāki un nacionālāki….savstarpējs dīls…ko esi dzirdējis par “pārbēdzējiem” no V uz NA – Rībenu, Buiķi, Kursīti?….kādus kalnus viņu spējuši gāzt politikā, atrodoties NA rindās, to nespējot paveikt Vienotībā?….pievienotā vērtība – apaļa nulle!….tā tas bija Vienotībā, tas tas ir NA…Rībena, tāpat kā Vienotībā esot – ar zināmu regularitāti 2x gadā atzīmējas ar rakstiem delfos, tā tas notiek arī NA pārstāvot….Buiķis kā braukājis pa starptautiskām konferencēm, tā braukā joprojām….Kursīte – bildē….bildē un raksta grāmatas…..

    …neredzu jēgu no mēbelēm ar vārdu, kuras aizpilda politiķu vietas un balso saskaņā ar partijas disciplīnu, neatkarīgi no tā, kuras partijas rindās tie atrastos…

    …pievilinātājpīles uz vēlēšanām un ar to arī viņu misija beidzas….

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Klusais, neesmu teicis, ka Raivis pieredzējis politiķis, — lai aug un mācās!

    Arī veckomunists Voldemārs Krustiņš Lauku avīzē pēc kļūšanas par ļoti tautisku un nacionālu Raivi virzīja politikā — lai aug, arī Ināra Mūrniece izauga pie Krsutiņa, starp citu.

    Kad Raivis Dzintars paaugsies, pamanīs, cik ļoti Levitam gribējās būt par prezidentu, nevis kā prezidentam vispirms strādāt valsts labā. Acīgākie paspēja Levitā vilties tieši tais pāris nedēļās pirms prežvēlēšanām, kad uztvēra nianses — nianses, ko Levits parādīja pats.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.03

    Optiskais Tēmeklis. Kurš no NA aizvedīs Reiru un Āboltiņu pie Kursītes un Beitneres? Skolas diena — 1. septembris — tūlīt klāt, johaidī.

    (Varturi augstu komosā. Kuldīgā prvatizētāji savulaik veiksmīgi nodedzināja Vulkānu un Kuldīga dabūja lielu bezdarbu. Vulkāna vai cita tik liela fabrīķa vairs nebūs, kuldīdzniekiem pietika prāta izmantot savu pilsētvides resursu un pievērsties tūrismam, ko sajūt tūrisma plūsmas pieaugumā šogad un — atakal maziet, nevis kolhozlielie — tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji aktivizējās Kuldīgā, aktivizējusies līdzīgi arī Alūksne u.c. sīkvietas: jāizmanto iespējas dzīvību vilkt atpakaļ iztrenkātajos sīkmiestos un labi, ka Viņķelei neizdevās ar dažiem latiem aizvilināt atlikušos pie Ušakova uz Rīgu. Mazie spēj būt arī spēks, — ja kā LTV defecato vai kuri tur atkal neuzklups tādiem mazpilsētu kārtoājiem kā Kuldīgas mērenei Ingai Bērziņai un Ķepa/Delna nepiebalsos.) No Jūrmalas aiztinās novaja volna, Vaļerija apsaukājās, bet Jūrmala nez pižonkrieviem pilna ar eiropeīdiem! Arī tāpēc, ka Jūrmalā šiovasar nav ne Kobzona, ne Vaļerijas un Ģimas Bilana. Kolhozu un sovhozu lielmanība var izgāzties, ja paši palīdzēsim, vismaz mazliet.

    __________________________

    Lielisks!:)

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 11.49

    lno – manuprāt samērā skaidri izteicos, ka nepatika Raivja izteikums … ceru, ka nav sarežģīti saprast atšķirību starp personu un rīcību :)

    P.S. Kas mani nedaudz mulsina Raivī ir tas , ka tikai sasniedzot zināmu vecumu ( iespējams statusu :) ) , viņš saprata , ka izglītībai ir nozīme :)

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 30.08.2015. 10.54

    OT – nu Raivja Dzintara pārdomas par Vējoni bija stipri garām pieredzējuša politiķa tēlam :)

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu