JRT sezonas nagla - projekts Brodskis/Barišņikovs • IR.lv

JRT sezonas nagla – projekts Brodskis/Barišņikovs

43
Režisors Alvis Hermanis Jaunā Rīgas teātra sezonas atklāšanas preses konferencē. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Zane Mače

Jaunajā Rīgas teātrī šogad gaidāmi deviņi jauniestudējumi

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) šosezon gaidāmi deviņi jauniestudējumi, starp tiem vērienīgs projekts ar leģendāro mākslas personību Mihailu Barišņikovu ”Brodskis/Barišņikovs”. «Uz vienu sezonu Barišnikovs kļūs par JRT aktieri,» preses konferencē pirmdien, iepazīstinot ar jaunās sezonas repertuāru, sacīja režisors Alvis Hermanis.

Dzejnieku Josifu Brodski un mākslas personību Mihailu Barišņikovu saistīja cieša draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat dzejnieka nāvei 1996.gadā. Šoruden abi satiksies JRT jauniestudējumā ”Brodskis/Barišņikovs”, kuru režisējis Hermanis. Pirmizrāde būs oktobra vidū. Iestudējumā Barišņikovs interpretēs Brodska dzeju, aizvedot skatītājus iedomātā pasaulē, ļaujot līdzpārdzīvot dzejnieka sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli.

Hermanis atlasījis apmēram 50 dzejoļus, kurus teātra Lielajā zālē runās Barišņikovs. Režisors, komunicējot ar dzejnieka daiļrades pazinējiem, sapratis, ka starp atlasītajiem dzejoļiem nav tā saucamo Brodska hitu. «Mani pārsteidza, ka esmu atlasījis pārsvarā ļoti nezināmus dzejoļus,» sacīja režisors, piebilstot – atlasei ir dramaturģijas loģika, kuru pagaidām nevēlas atklāt. Režisors pastāstīja, ka viņam vienmēr ir bijušas pretenzijas pret to, kā dramatiskie aktieri runā dzeju, jo aktieri tajā mēģina ielikt savu personīgo interpretāciju, kura režisoru neinteresē. «Gadījums ar Mišu Barišņikovu ir pārsteigums, neesmu dzirdējis, ka kāds tik labi dzeju runātu,» teica Hermanis, Barišņikovu raksturojot kā skatuves leģendu, kas spēj strādāt ar tekstu, tajā neielaižot narcisismu.

Mēģinājumi jau ir sākušies, sākumā tie notika Cīrihē, bet tagad, vasaras sezonā, abi mākslinieki sazinās, izmantojot Skype. Pēc pāris dienām Hermanis dosies uz Dominikānas Republiku, kur Barišņikovs pašlaik mitinās, bet vēlāk mēģinājumi notiks Ņujorkā, Barišņikova centrā, jo izrāde top, JRT sadarbojoties ar ”Baryshnikov Productions Inc”. Pēdējās nedēļas pirms 15.oktobrī gaidāmās pirmizrādes mēģinājumi notiks Rīgā. Hermanis domā, ka izrāde paliks JRT repertuārā vairākas sezonas, Barišņikovs brauks uz Rīgu, lai to spēlētu.

Citu jaunu izrāžu Jaunajā Rīgas teātrī Hermanim šosezon nebūs, taču viņš sāks darbu ar franču rakstnieka Mišela Velbeka jaunākā romāna ”Soumission” (”Pakļaušanās”) iestudēšanu. Tas ir utopisks romāns, kurš stāsta par to, kas notiktu, ja varu Francijā pārņemtu musulmaņu partija. Hermanis domā, ka šī tēma ir aktuāla ne tikai Francijā, bet arī Latvijā, un gaidāms, ka izrāde būs skatāma nākamajā sezonā.

Šosezon JRT piedāvās izrādi Mielasts, kas taps pēc Platona dialoga ”Simpozijs” motīviem. Roku teātra režijā pirmo reizi iemēģinās filozofs Uldis Tīrons. Izrāde veltīta kādai svinīgai iedzeršanai par godu dzejnieka Agatona uzvarai teātra festivālā, visus tās dalībniekus vēlāk saistīja ar Atēnu demokrātijas galu. Iestudējuma pirmizrāde paredzēta 14.novembrī.

Režisors Gatis Šmits JRT pirmizrāžu sezonu 16.septembrī atklās ar Allas Sokolovas lugu Farjatjeva fantāzijas, kuru režisors uzskata par vienu no labākajiem padomju laika dramaturģijas darbiem. Vēlāk Šmits teātra Mazajā zālē uzvedīs izrādi ”Grūtie vienkāršie jautājumi”, kurā mēģinās skaidrot bērnu bieži uzdotos jautājumus. Pirmizrāde plānota novembrī.

Režisors Ģirts Ēcis JRT iestudēs Kunio Simidzu lugu ”Grimētava”, kura stāsta par teātra dzīves aizkulisēm. Darbība notiek grimētāvā, kur sanākušās aktrises apspriež Antona Čehova izrādi ”Kaija” un ne tikai…

Lielajā zālē 13.janvārī būs skatāma režisores Ineses Mičules interpretācija Māras Zālītes lugai ”Pilna Māras istabiņa”. Hermanis preses konferenē norādīja, ka uz skatuves luga parādīsies pēc 34 gadu pārtraukuma. Savulaik padomju gados tā bija viens no nacionālās un garīgās pretstāvēšanas stūrakmeņiem padomju režīmam.

Režisore Māra Ķimele uzvedīs Henrika Ibsena lugu ”Spoki”, savukārt Ēcis iestudēs izrādi pēc Migela de Servantesa Saavedras romāna ”Dons Kihots” motīviem. Nākamā gada pirmajā pusē teātra cienītāji varēs redzēt režisora Mārča Lāča un rakstnieka Jāņa Joņeva kopdarbu ”Rīgas urbānie mīti”. Tajā varēs izbaudīt pilsētas tumšo pusi, ielūkoties tās noslēpumos.

No iepriekšējām sezonām JRT repertuārā ir saglabāti 47 iestudējumi. Gaidāms, ka šī būs pēdējā sezona vecajās teātra telpās, kuras plāno slēgt rekonstrukcijas laikā, teātri pārceļot uz Tabakas fabriku Miera ielā.

Komentāri (43)

fretka 10.08.2015. 20.07

Redzēsim, vai tiks lasīts arī šis Josifa Brodska dzejolis:

На независимость Украины (1994)

(…)

Не нам, кацапам, их обвинять в измене.

Сами под образами семьдесят лет в Рязани

с залитыми глазами жили, как при Тарзане.

Скажем им, звонкой матерью паузы медля строго:

скатертью вам, хохлы, и рушником дорога!

Ступайте от нас в жупане, не говоря — в мундире,

по адресу на три буквы, на все четыре

стороны. Пусть теперь в мазанке хором гансы

с ляхами ставят вас на четыре кости, поганцы.

(…)

С Богом, орлы, казаки, гетманы, вертухаи!

Только когда придет и вам помирать, бугаи,

будете вы хрипеть, царапая край матраса,

строчки из Александра, а не брехню Тараса.

http://www.world-art.ru/lyric/lyric.php?id=7886

+5
0
Atbildēt

0

aivarsk 10.08.2015. 17.19

man nekas nav pret Brodski vai Barišņikovu, bet vai labāk šī izrāde neiederētos krievu drāmā?

Latviešu valodai atkal tiek atņemta telpa!

+6
-3
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 10.08.2015. 15.58

Un kas pajautās Alvim Hermanim, kā JRT iztiks bez Gundara Āboliņa vai saskaņosies ar Minhenes teātra grafikiem? Pie operdīvu eksporta pierasts, bet G.Ā. ir pirmais eksporta teātraktieris. (?)

Interesanti, kādēļ Hermanis Āboliņa pāreju nemin, — pietiek ar Barišņikova un Tīrona paradīšanos?

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu