Kāpēc emigrē ģimenes ar bērniem? • IR.lv

Kāpēc emigrē ģimenes ar bērniem?

21
Aizbraucējs. Foto: Ieva Lūka, LETA
Par darbu.

„Man liekas, ka lielākajai daļai cilvēku, kas te atbraukuši no visurienes, ka visi, pirmkārt, brauc dēļ tās naudas, ko vari nopelnīt un, otrkārt, tā sistēma, kā viss te ir”

Šis ir citāts no intervijas ar ģimeni, kas kopā ar trim Latvijā dzimušiem bērniem Anglijā dzīvo pusgadu.

Kopš 2008. gada Latvija ir zaudējusi 4.1% jeb gandrīz 20 tūkstošus bērnu, kas kopā ar savām ģimenēm ir emigrējuši. Lielākā daļa Latvijā pagaidām nav atgriezušiem. Kas pamudina ģimenes ar bērniem atstāt Latviju? Vai tiešām lielākā daļa emigrē galvenokārt, lai vairāk nopelnītu un dzīvotu sakārtotākā valstī? Lai to uzzinātu, ārzemēs dzīvojošajiem emigrantiem no Latvijas aptaujā uzdevām jautājumu: “Kurš no šiem iemesliem bija galvenais, kas jūs pamudināja no Latvija aizbraukt?“.

(Latvijas Universitātes pētnieku 2014. gadā veiktā aptauja „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika.” Šeit atspoguļotie rezultāti iegūti analizējot atbildes, kas iegūtas aptaujājot 11631 personas, kas emigrējušas pēc 2004.gada. No tiem 1960 bija emigranti, kas uz dzīvi ārzemēs pārcēlās kopā ar bērniem.)

Kā redzams 1.attēlā, atbilde uz jautājumu „Kas pamudina ģimenes ar bērniem atstāt Latviju” nav vienkārša – nav tāda viena galvenā iemesla, kas būtu pats svarīgākais lielākajai daļai emigrējušo. Visbiežāk kā galveno emigrācijas iemeslu ģimenes ar bērniem min finansiālās grūtības (tai skaitā grūtības tikt galā ar kredītsaistībām un nespēju atrast darbu). Šo iemeslu kā galveno minēja 34% no 2004./2008.gadā aizbraukušajiem, 37% no 2009./2011.gadā un 23% no pēc 2011.gada izceļojušajiem pieaugušajiem ar bērniem.

Taču finansiālās grūtības nebūt nav galvenais faktors lielākajai daļai emigrantu ģimeņu. Atlikušais emigrantu vairākums min ģimenes apvienošanos, iespējas ārzemēs labāk nopelnīt, vilšanos („neredzēju savu nākotni Latvijā” un „nepatika Latvijā notiekošie politiskie procesi un politiskā vide”), un citus aizbraukšanas iemeslus. Protams, aptaujā tika atzīmēti tikai galvenie emigrācijas iemesli, realitātē, lēmums emigrēt visticamāk tiek pieņemts vairāku, savstarpēji saistītu iemeslu rezultātā.

Iemesli, kāpēc ģimenes ar bērniem emigrē, pēdējo desmit gadu laikā, bet jo īpaši pēc 2011. gada, ir mainījušies. Finansiālās grūtības kā galveno aizbraukšanas iemeslu migranti ar bērniem, kas emigrējušas pēc 2011. gada min daudz retāk, nekā iepriekšējos gados, un īpaši ekonomiskās krīzes laikā, aizbraukušie. Vienlaikus acīmredzami pieaug to ģimeņu ar bērniem īpatsvars, kas emigrē, jo vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti vai aizbrauc, lai pievienotos jau ārzemēs dzīvojošai ģimenei vai tāpēc, ka ir aprecējušies vai sākuši dzīvot kopā ar ārzemnieku. Arvien lielāks aizbraucēju īpatsvars min arī vilšanos. Arvien mazāka daļa ģimenes ar bērniem aizbrauc, jo ārzemēs var vairāk nopelnīt vai attīstības iesmeslu dēļ (lai mācītos, ceļotu utml). Kopumā šīs izmaiņas varētu nozīmēt, ka lēmums emigrēt arvien retāk tiek pieņemts finansiālo grūtību rezultātā, bet ilgtošāku pārdomu rezultātā.

Redzam arī, ka iemesli, kāpēc emigrē ģimenes ar bērniem, atšķiras no migrantu bez bērniem izceļošanas iemesliem, turklāt šīs atšķirības ir statistiski nozīmīgas. Ģimenes ar bērniem emigrē, jo tām Latvijā klājas slikti vai lai pievienotos jau emigrējušam ģimenes loceklim, bet pieaugušie bez bērniem – tāpēc, ka ārzemēs saredz labākas iespējas. Emigranti bez bērniem finansiālās grūtības kā galveno izceļošanas iemeslu min retāk nekā migranti ar bērniem, bet biežāk min iespējas attīstīties, studēt, iespējas ārzemēs labāk nopelnīt. Šīs atšķirības ir svarīgas migrācijas politikas veidošanā – tā kā ģimeņu ar bērniem un pieaugušo bez bērniem emigrācijas iemesli atšķiras, nepieciešama atšķirīga pieeja emigrācijas samazināšanas un re-emigrācijas veicināšanās politikas iniciatīvās.

Emigrācijas iemesli ir svarīgi, jo tie ir saistīti ar atgriešanās plāniem, kā redzams 2. attēlā. Visaugstākā varbūtība, ka atgriezīsies, ir starp tiem migrantiem ar bērniem, kas aizbraukuši ar mērķi pilveidoties, piemēram, studēt. Taču, kā redzējām 1.attēlā, šādu migrantu starp ģimenēm ar bērniem ir ļoti maz. Viszemākā agriešanās varbūtība atgriezties ir tiem pieaugušajiem ar bērniem, kas kā galveno aizbraukšanas iemeslu minēja vilšanos, kas izceļojuši, jo vēlas uzlabot dzīves kvalitāti vai uzlabot bērnu izglītības un karjeras perspektīvas.

Kopumā, gandrīz divas trešdaļas migrantu ar bērniem apgalvoja, ka Latvijā uz pastāvīgu dzīvi tuvāko piecu gadu laikā atgriezties neplāno. Salīdzinājumam, starp migrantiem bez bērniem atgriezties neplāno katrs otrais. Realitātē, kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, agriežas pavisam neliels skaits aizbraucēju.

Varam secināt – lai arī finansiālās grūtības ir joprojām visbiežāk minētais izceļošanas iemesls, arvien vairāk ģimenes ar bērniem izceļo, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai pievienotos jau ārzemēs dzīvojošam ģimenes loceklim, vai tāpēc, ka ir vīlušās Latvijā notiekošajos politiskajos procesos un neredz šeit savu nākotni. Šie iemesli, izņemot ģimenes apvienošanos, ir saistīti ar zemāku atgriešanās varbūtību.

Lai kādi būtu izceļošanas iemesli, lielākā daļa ģimeņu ar bērniem, kas emigrē, atgriezties tuvākajā nākotnē neplāno. Iespējams, ka ģimeņu īstermiņa emigrāciju, kas tiek veikta ar nodomu „aizbrauksim, sapelnīsim naudu un brauksim atpakaļ”, pamazām nomaina ilgtermiņa emigrācija, kas ir vilšanās ar Latvijā notikušajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, rezultāts.

Autore ir doktore un Latvijas Universitātes FSI pētniece

Raksts tapis ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 ietvaros

 

Komentāri (21)

Absints 03.08.2015. 15.10

No katriem trijiem aizbraukušajiem divi nav latvieši. Iedzīvotāju skaits, arī latviešu skaits Latvijā samazinās, bet latviešu proporcija kļūst lielāka. Latvijā ir skarbi apstākļi, tiesa, ir grūti, it sevišķi ģimenēm ar bērniem, bet palikušie cīnās, un neizvēlās vieglākās pretestības ceļu. Savukārt tie, kas Latvijā nespēj savilkt galus, veiksmīgi to dara ārzemēs, un bērniem apstākļus nodrošina. Bērni gan vairs latviski nerunās, toties būs materiāli nodrošināti.

+9
0
Atbildēt

0

vvilums 03.08.2015. 13.11

Tos ,kuri izceļo dēļ materiālām vērtībām būs grūti noturami, jo šajā jomā Latvijai vēl ilgi nesasniegt ES vidējo līmeni. Kremļa žurkas pieliks maksimums rūpju, lai tā tas arī būtu. Viņi pacentīsies arī par to,lai Latvija nekad nekļūst īsti demokrātiska valsts, un tas var būt par iemeslu nākošajam emigrācijas vilnim, jo daudziem būs nepieņema valsts kā guberņas tipa reģions.

+9
0
Atbildēt

6

    Drosma > vvilums 03.08.2015. 15.41

    Kā ir – kā es domāju kā ir. Ja valstī viss būtu kārtībā, vai teiksim tā- ja valstī būtu kaut cik kārtība – tad neviena propaganda neko neiespētu. Vērtē pats – pati – tur kur neesošo vajag uzdot par esošo, tur , kur ir no sabiedrības, ko slēpt – tur arī plosās propaganda. Tur kur valsts ir tiesiski stipra , tur plosās tirgus reklāmas un tikai.

    Visas tās runas par troļļiem ir tas pats,kas krievi nāk. Nu krievi jau nāk 25 hadus, nav atnākuši, nu izdomā troļļus, kad no tiem vairs neviens nebīsies – būs jauni biedēkļi. Varbūt būs atklāta dzīvība kosmosā un mūs baidīs ar citpalnētiešiem.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Drosma > vvilums 03.08.2015. 14.50

    paši latvieši jau ir tās kremļa žurkas.

    Vai tad Putins mūsu saeimu piespieda pārdot uzņēmumus un zemi un mājas krievu investoriem ?

    Vai tik vienkārša it kā lieta – apsaimniekošana. Vai ir vēl kāda ES zeme, kur tas ir legāls zagšanas bizness ? Vai teiksim enerģēgtikas likums , vai tagad medicīnas problēmas risināšot paceļot cenas pārtikai – it kā sliktajai pārtikai – kur sāls un cukurs ..

    Protams, ka paši esam savu tautu iznīdējuši un mūsu valsts ir kā veca būda,kas atstāta sabrukšanai.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Drosma > vvilums 03.08.2015. 16.21

    Es piederu pie tiem, kuri ir sašutuši par to, ka valsts mūs baida ar vārdiem – krievi nāk un vienlaicīgi Latviju izpārdod krieviem un Krievijai. Tas Tev ir skaidrs? Jeb esi kā bērns, kas ir mežā un kam katrs krūms ir ļauns milzis ?

    Vēl – Lietuva ievieš obligāto karadienestu, Lietuva izdod grāmatas , kā rīkoties uzbrukuma gadījumā. Latvijā – par aizsardzības ministru ieceļ savu čomu , kurš tāds pats militārais un aizsardzības speciālists , kā es baletdejotāja.

    Tā kā – saukt jau vari mani par kremļa zondi, vai kremļa trolli – tā jau tagad mode – par Latvijas valsti kā par mironi izteikties – vai nu labu, vai neko, man vienalga, tas jau nemaina faktus. Domāt varam katrs ko un kā vien gribam.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    vvilums > vvilums 03.08.2015. 15.29

    Es tomēr nepielīdzinātu nemākulīgu saimniekošanu ar pret valsti izvērstu masīvu iznīcināšanas propogandu , kas nenoliedzami kādreiz arī iet roku rokā.Pilnīgi atbalstu cukura aplikšanu ar nodokli, jo tas ir neveselīgs importa produkts, ko veiksmīgi vajag aizstāt ar vietējo, simts reizes vērtīgāku medu…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Charlie Hebdo > vvilums 04.08.2015. 00.34

    Skaisle

    Tad nevajag balsot par tiem neliešiem, kuri izpārdod Latviju krieviem un Krievijai(mini 3 reizes, kuri tie ir), bet ieklausies saprāta balsī, kura jau 25 gadus kā tuksnesī brēc pret Latvijas atdošanu ienaidniekam(krievi nāk):

    1. Desmitiem miljardu vērto valsts īpašumu izdaļāšana bandītiem, čekistiem un komuņagām.

    2. Nelegālo imigrantu apdāvināšana ar dzīvokļiem.

    3. Līgums par krievu armijnieku un viņu ģimenes locekļu atstāšanu Latvijā un privilēģijām tiem.

    4. Pilsonības likuma 0 variants, kas dod iespēju miljardam nēģeru, divi simti miljonu Indijas pāriju un simts miljoniem krievu iegūt Latvijas pilsonību.

    5. Abrenes atdāvināšana.

    6. Uzturēšanās atļauju dalīšana krievu noziedzniekiem un čekistiem.

    7. Vērtīgo valsts īpašumu(LM, Citadele) atdāvināšana vai atdošana par sviestmaizi

    kremļa nozīmētiem “investoriem” un Latvijas gazpromizācija.

    8. Kremlim favorīta iecelšana prezidenta amatā.

    Pēc tā visa nobalsosi par SC? Vispār jau kremlim vienalga, vienādu skaitu olu tas ielicis SC un Vienotības groziņos. Saprotu, ja dzīve galīgā pakaļā, atliek vien suicīds, tikai kāpēc par visu varu sev līdzi jācenšās aizraut arī vēl miljons latviešu?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    vvilums > vvilums 03.08.2015. 16.13

    Tu varbūt piederi pie tiem, kas uzskata ,ka Doņetskā, Luganskā, Krimā, Osetijā, Piedņestrā krievi nenāk?….. Es tev teikšu, ka Latvijā ir reģioni, kur tie pa 25. gadiem nekur nav pat aizgājuši.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Anonīms 03.08.2015. 13.44

Latvietis Latvijā neko nenosaka. Viņam pat liedz iespēju savu viedokli pateikt un politika notiek kā Krievijā, tas ir pretējā dimensijā, gluži tapēc brauc prom. Rīga jau pārkrievojusies, pat iekārtojoties darbā prasa krievvalodu. Nevienā no Baltijas valstīm tādas lietas nenotiekas, izņemot Latvijā.

+6
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu