Beļģija un Austrija slēdz vēstniecības Baltijā – katrai savi iemesli

Beļģijas vēstniecība Latviju pamet izdevumu samazināšanas dēļ

Pēc divām dienām, 24.jūlijā, tiek slēgta Beļģijas vēstniecība Latvijā, bet vēstniecības abās pārējās Baltijas valstīs jau ir slēgtas. Jūnijā par vēstniecību slēgšanu Baltijas valstīs paziņoja arī Austrija, kuras vēstniecība Latviju pametīs līdz 2018.gadam. Iemesli, kādēļ tiek slēgtas vēstniecības, varētu būt atšķirīgi, Ir.lv teic Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ojārs Skudra.

Profesors Skudra uzskata, ka pamats Latvijai uztraukties par vēstniecību slēgšanu būtu tad, ja tās būtu vadošās Eiropas Savienības (ES) valstis. Tomēr viņš uzskata, ka pamats Austrijas vēstniecības slēgšanai varētu būt citādāks nekā oficiāli tiek pausts.

Jau ziņots, ka Austrija plāno slēgt vēstniecības trijās Baltijas valstīs un Maltā, bet atvērt Moldovā, Gruzijā vai Baltkrievijā, arī Singapūrā un Katarā. Igaunijas vēstniecības mājaslapā citēts Austrijas ārlietu ministra Sebastiana Kurca teiktais, ka “Krievijas draudi Gruzijai ir daudz nopietnāki. Mēs koncentrējamies uz valstīm ar īpaši saspringtām attiecībām ar Krieviju”.  Visas trīs Baltijas valstis turklāt esot pārstāvētas gan ES, gan NATO.

Ojārs Skudra teic, ka situācija ir sarežģītāka: “Austrijas pašreizējai politiskajai vadībai ir ļoti pozitīva nostāja pret Krieviju, kas attiecas uz ekonomiskajiem sakariem, gāzes piegādēm un tamlīdzīgām lietām.” Piemēram, “Austrija bija pret NATO spēku izvietošanu Centrāleiropā”. Austrija arī nav NATO dalībvalsts, bet gan neitrāla valsts, “viņiem nav nekādas lomas konfliktu risināšanā”, tāpēc izskaidrojums par koncentrēšanos uz valstīm ar īpaši saspringtām attiecībām ar Krieviju ir “formāla aizbildināšanās”, norāda Skudra.

Profesors uzskata, ka iemesls varētu būt “ļoti merkantils – viņi vienkārši saskata lielākas Austrijas eksporta iespējas uz attiecīgajiem reģioniem un cer, ka vēstniecību atrašanās tur varētu veicināt uzņēmēju interesi”. Skaidrs ir arī tas, ka Austrijas tūristi uz šīm valstīm neplūdīs, tādēļ jādomā, kāda jēga ir vēstniecības atvērt.

Savukārt Beļģijas vēstniecība Latviju pamet izdevumu samazināšanas dēļ – tiek minēts, ka Beļģijas Ārlietu ministrijai jāsamazina izdevumi par 20%. Ir.lv Beļģijas vēstniecības pārstāvei Ievai Vītolai-Deusai jautāja, vai iespējams, ka tad, ja uzlabojas situācija, vēstniecība atkal varētu tikt atvērta Rīgā. Viņa teic, ka vēstniecību gan neslēdz īslaicīgi, bet pavisam, taču “iespējams jau ir viss”.

Beļģijas vēstniecības slēgšana Latvijā Skudram šķiet pat loģiska no tā viedokļa, ka “politiski un ekonomiski Beļģijai ar Latviju nav izveidojušās attiecības kopš mēs esam ES un NATO dalībvalsts, bet es to norakstītu uz to, ka NATO un ES institūcijas, kurās Latvija ir pārstāvēta, turpat [Briselē] visas ir pie rokas”.

Laikrakstā “Dienas Bizness” Beļģijas vēstnieks Latvijā Franks Arnautss uzdevis retorisku jautājumu, vai vēstniecības Eiropā tiešām ir nepieciešamas, minot ES dalībvalstu politiķu biežās satikšanās Briselē un vēstniecību nozīmes mazināšanos. Par Beļģiju Skudra piekrīt, tomēr, runājot kopumā par vēstniecībām Eiropā, Briseles vēstnieks esot “aizsteidzies procesiem pa priekšu”. Tas ir jautājums par tālāku Eiropas integrāciju, kurai ir jāpadziļinās, jo “pretējā gadījumā, saglabājoties pašreizējajai situācijai, eirozonai draud izjukšana, tas ir absolūti droši un neapstrīdami”, uzskata Skudra. Iemesli šādai skepsei ir tādi, ka nav skaidrs, kā atrisināsies problēmas ar Grieķiju un arī Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES 2017.gadā.

2014.gada nogalē sabiedriskā medija portāls lsm.lv ziņoja, ka iepriekš slēgtas divas Beļģijas vēstniecības – Kabulā Afganistānā un Toronto Kanādā. Plānots slēgt arī vēstniecību Kiprā, konsulātus Francijā, Vācijā un Spānijā, taču galīgais lēmums tobrīd nebija pieņemts un, kā Ir.lv apstiprināja Vītola-Deusa, nav arī patlaban. Tikmēr vēstniecības abās pārējās Baltijas valstīs jau ir slēgtas. Vēstniecība Viļņā aizvērta maija beigās, Tallinā – februāra beigās. Arī Āfrikā, Āzijā, Ziemeļu un Dienvidamerikā Beļģija plāno slēgt piecas līdz sešas diplomātiskās misijas katrā reģionā.

Turpmāk lietas, kas attiecas gan uz Beļģiju, gan Austriju, tiks risinātas vēstniecībās Stokholmā. Par to jau tagad liecina Latvijas sadaļa Beļģijas ārpolitikai un vēstniecībām veltītajā mājaslapā diplomatie.belgium.be/latvia. Tagad vienīgā informācija, kas tur pieejama ir viens teikums trīs valodās: “Par Latviju kompetentā vēstniecība ir Stokholmā.”