SVF: Grieķija nav samaksājusi parāda maksājumu • IR.lv

SVF: Grieķija nav samaksājusi parāda maksājumu

18
Atēnās notika plaša demonstrācija, kurā piedalījās ES atbalstītāji, sakot "Jā" ES. Foto: AFP/LETA

Eirozonas valstis neatbalsta Grieķijas parādu atlaišanu

Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), apliecinājis SVF, vēsta LETA.

“Es apliecinu, ka 1,2 miljardu SDR (1,5 miljardu eiro) maksājums, kuru Grieķijai šodien bija jāsamaksā SVF nav saņemts. Mēs esam informējuši valdes locekļus, ka Grieķija patlaban ir parādniece un var saņemt SVF finansējumu tikai tad, kad parāds būs nomaksāts,” sacīja SVF pārstāvis Gerijs Raiss.

Sarunās ar Grieķiju eirozonas dalībvalstis neatbalsta priekšlikumu, kas balstītos uz parādu atlaišanu, pēc eirozonas finanšu ministru telefonkonferences aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Eirozonas finanšu ministri otrdien atteikušies pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas.

Sarunās ar Grieķiju eirozonas dalībvalstis neatbalsta priekšlikumu, kas balstītos uz parādu atlaišanu.

Grieķija lūgusi pārskatīt aizdevēju sestdienas lēmumu nepagarināt pašreizējo palīdzības programmu. Sarunas ar Grieķiju aizdevēji pārtrauca, jo Grieķija atteicās turpināt diskusijas un izziņoja referendumu par aizdevēju prasībām. Pašlaik eirozonas ministriem ir šaubas, vai Grieķijas valdība ir gatava mainīt savu politisko attieksmi, jo referendums Grieķijā notiks un Grieķijas politiskā pozīcija ir tāda pati kā sestdien.

Pagarinājums lūgts līdz brīdim, kamēr varētu tikt izpildīts Grieķijas lūgums sākt jaunu palīdzības programmu Grieķijai no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kurā iemaksas veic arī Latvija.

Jarockis atzīmēja, ka pašlaik nenorit sarunas ar Grieķiju par jaunas programmas sākšanu. Turklāt šādai programmai arī būtu nosacījumi, kas Grieķijai būtu jāievēro. Taču Grieķija ir atteikusies no sadarbības līdzšinējā programmā un aicina referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju piedāvājumu, tāpēc patlaban nevar būt runa par citiem palīdzības instrumentiem. Cita situāciju būtu, ja mainītos Grieķijas attieksme, piemēram, tā atsauktu referendumu vai aicinātu balsot par aizdevēju piedāvāto programmu, skaidroja FM pārstāvis. Pašlaik nav indikāciju, ka Grieķija mainījusi attieksmi.

Jarockis arī atzīmēja, – ja tiktu iedarbināts ESM atbalsts, tad katru reizi par kādas summas pārskaitīšanu atbalstāmajai valstij lēmums būtu jāpieņem arī Latvijas valdībai.

FM pārstāvis informēja, ka Grieķija paudusi gatavību stabilizēt ekonomisko situāciju, taču tā lūgusi restrukturizēt ārējo parādu. Starp eirozonas dalībvalstīm nav atbalsta priekšlikumam, kas balstītos uz parādu atlaišanu, jo atbalstam līdz šim ir izmantoti šo valstu nodokļu maksātāju līdzekļi. Turklāt Latvija un arī citas valstis, kas savulaik saņēma starptautisko palīdzību, ir īstenojušas reformas un veikušas konsolidāciju. Eirogrupa norādījusi, ka attieksme pret Grieķiju būs līdzīga kā pret visām valstīm, kur bija aizdevuma programmas.

 

Komentāri (18)

Edgars Avotiņš 01.07.2015. 09.34

Šajā sakarā atgādināšu, ka brīdī, kad Latvija stājās Eirozonā, tad mums bija jāpievienojas arī ESM vai ESF ka viņu tur sauc …

Latvijas “žurnālisti” ne uz ko vairāk nebija spejīgi, kā uzprasīt – kāds būs apmaiņas kurss un kāpēc Latvijas Bankā lielas algas. Par to Stabilitātes fondu tika pateikts tikai tas, ka Latvijai jāiemaksā 125 vai 150 miljoni Eiro 5 gadu laikā.

Kā neiespējamu, Rimševics noraidīja versiju, ka kāds no Stabilitātes fonda aizdevuma saņēmējiem varētu neatmaksāt parādu.

Tad nu lūk – Grieķija ir paveikusi neiespējamo – pirmo reizi attīstīta valsts nav laikā atmaksājusi SVF aizdevumu.

Nezinu vai Grieķija/Grieķijas bankas jau ir saņēmušas finansējumu no tā fonda – bet ja Grieķija turpinās darīt neiespējamo un neatmaksās šim fondam parādu, tad … tad parādu segs fonda dalībvalstis … bezierunu kārtībā – arī Latvija.

Latvijai ir saistības pret šo fondu vairāk par miljardu Eiro – ko mūsu vietā var notrallināt Grieķi.

Tas tāds komentārs par mūsu “žurnālistu” spējām uzdot adekvātus jautājumus un par mūsu amatpersonu spriestspēju vai melīgumu.

+2
0
Atbildēt

3

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.07.2015. 11.56

    Es šeit vairāk par to – vai Grieķija grimstot neparaus līdzi arī Latviju.

    (bet nu tiešām nezinu, vai no ESM pēc Latvijas pievienošanās irt Grieķijai vai tās bankām izsniegti aizdevumi – ja ir, tad Latvijai būs jāsedz daļa Grieķu parādu.)

    Latvijas saistības pret ESM ir vairāk par miljardu Eiro – tas apmēram Latvijas gada budžets, kuru mēs varam pazaudēt, ja šādi turpināsies Eirozonas “veiksmesstāsts”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Irbe > Edgars Avotiņš 01.07.2015. 14.23

    Šorīt ziņās skaidroja, ka Latvijas nauda stabilitātes fondā netiks izmantota Grieķijas glābšanai – vēlāk pievienojāmies EURO zonai. Igauņu gan – viņi garantējuši Grieķijas aizņēmumu 500 mlj eur apjomā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    morgenstern > Edgars Avotiņš 01.07.2015. 10.06

    Grieķija vairs nav glābjama, IMHO. Runa nav pat par valsts parādu, runa ir par banku sistāmas faktisku sabrukumu. Eiropa tādu naudu nedodos, sevišķi šai valdībai.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

klusais 01.07.2015. 09.06

Tātad ir sasniegts nākamais pakāpiens . Vērosim kā ies lietas tālāk. Izskatās , ka pārējā Eiropa ir nokaitināta pamatīgi . Man nez kapēc janvārī , kad sākās visa putra ar Ciprusa valdības manipulācijām likās ,ka process noritēs ātrāk. Bet nu rezervju izmantošana un termiņu sabīdīšana to pavilka par 2 mēnešiem…

+2
0
Atbildēt

0

andrejs 01.07.2015. 12.11

redzēju tabulu, kur minēts, ka Latvija pēc Grieķijas defolta var pakāst 125 miljonus eiro.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu