Valsts budžeta konsolidācija nav ilgtspējīgs risinājums • IR.lv

Valsts budžeta konsolidācija nav ilgtspējīgs risinājums

49
Foto: Edijs Pālens, LETA
Benita Sadauska

Ēnu ekonomikas apkarošanā piedāvā licencēt autoservisus un auto tirdzniecību

Jaunākie dati rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pēdējā gada laikā nav samazinājies, un joprojām veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta. Tikmēr mūsu Baltijas kaimiņi krietni uzlabojuši situāciju, strādājot pie nodokļu sistēmas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas.

Vienlaikus Latvijas eksperti lēš, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nebūs tik strauja, kā iepriekš to paredzēja Finanšu ministrija. Tātad valstij šogad būs mazāk ieņēmumu, turpretim izmaksas paliks tādā pašā līmenī vai pat pieaugs. Tas tiešā mērā skars valsts budžetu, ieskicētas jau pirmās aplēses – 2016. gadā budžeta deficīts sasniegs aptuveni 1,6% no IKP. Praktiski tas nozīmē budžeta konsolidāciju, bet finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) vārdiem: “Konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam”.

Konsolidācija ir cīņa ar sekām, kuras rodas no nepadarītiem darbiem – nesakārtotas nodokļu un bezatbildību veicinošas uzņēmējdarbības politikas. Man ir jāpiekrīt ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kura savā twitter profilā 13.maijā pauda viedokli par budžeta konsolidācijas alternatīvu – ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanu. Proti, nevis nodarboties ar budžeta “griešanu” laikā, kad tas ir nepieciešams, bet sakārtot nodokļu sistēmu un uzņēmējdarbības vidi ilgtermiņā, lai budžets pildītos ar pārpalikumu.

“Domenikss” kopā ar Auto asociāciju aktīvi iesaistās sadarbībā un ir gatavi risināt ilgstošas ēnu ekonomikas problēmas automobiļu remonta un tirdzniecības nozarē, kurā par normu tiek uzskatītas aplokšņu algas, nelegāli nodarbināti “meistari”, pievienotās vērtības nodokļa shēmas un nekaunīga nodokļu nemaksāšana. Būtībā tās ir galvenās ēnu ekonomikas komponentes, kurām “Domenikss” ar Auto asociāciju ir reāli risinājumi.

Lai sāktu efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku, no sākuma ir jāidentificē tās apjoms un avots, un tas automobiļu remonta un tirdzniecības nozarē jau ir izdarīts. Lai uzsvērtu nozares problēmas perspektīvā, gribu iezīmēt divus aktuālos skaitļus. 14,25 miljoni eiro – tiks liels iztrūkums ir VID administrētos budžeta ieņēmumos 2015.gada pirmajos trīs mēnešos. 50 miljoni eiro – neieņemti nodokļi katru gadu no auto nozares negodprātīgajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Auto asociācijas aplēsto to veido 35 miljoni eiro no neiekasētiem algu nodokļiem auto remonta nozarē un 15 miljoni eiro no neiekasētā PVN lietoto automobiļu tirgū.

Apsveicama ir līdzšinējā VID darbība un sasniegtie rezultāti, bet, lai iestādei nevajadzētu regulāri cīnīties ar ēnu ekonomikas sekām un nodarboties ar masveida reidiem, kas uzliek īstermiņa “ielāpu” ilgtermiņa problēmām, nozarē ir nepieciešams tiesiskais regulējums normatīvo aktu līmenī. Lai sistēmu veiksmīgi sakārtotu, ir vajadzīga ne tikai līdzšinējā VID un nozares iesaiste, bet arī sadarbība ar politikas veidotājiem – Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

“Domenikss” un Auto asociācijas piedāvātais risinājums – autoservisu un tirdzniecības licencēšana, ir balstīts labākajos Rietumu un Ziemeļeiropas paraugos. Risinājums ir pierādījis savu efektivitāti arī Igaunijā, kur, neatkarīgi no servisa vai tirdzniecības platības lieluma, uzņēmēji ir motivēti licencēt savu darbību, lai veicinātu klientu piesaisti un nodrošinātu caurspīdīgai uzņēmējdarbībai un drošības standartiem atbilstošu pakalpojumu. Licencēšanas mērķis nav dot priekšroku lielajiem autoservisiem un mazināt konkurenci, bet gan sakārtot nozari, kurā ir vieta gan maziem – vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem, kas strādā godīgi.

Latvijā ar nozares licencēšanu varētu gan vieglāk identificēt krāpnieciskos uzņēmējus, gan motivēt uzņēmējus izkļūt no pelēkās zonas ar licencēšanas bonusiem – vienotu kvalitātes un darbības standartu vai vadlīnijām. Tas ne tikai minimizētu iespēju uzņēmējiem krāpties ar nodokļu nomaksu un nelegālu, nekvalificētu “meistaru” nodarbināšanu, bet arī uzlabotu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, jo klientiem būtu garantija par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Kopā ar Auto asociāciju esam gatavi iesaistīties nozares sakārtošanā.

Aktuālais jautājums ir – vai valstsvīru darbs ir nebeidzami diskutēt par budžeta konsolidāciju, vai sakārtot sistēmu ilgtermiņā, lai par to nebūtu jārunā katru reizi, kad ekonomikas izaugsmes temps kaut nedaudz atkāpjas no plānotā? Vai tomēr politiķiem ir nepieciešama drosme uzņemties atbildību?

Autore ir SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja

 

Komentāri (49)

Edgars Avotiņš 27.05.2015. 11.26

Neņemšos pētīt auto nozari. Grūti pateikt, vai licenzēšana kautko uzlabotu – izklausās pēc viduslaiku metodes.

Daudzām šādām nozarēm pamatproblēma ir lielais darbaspēka īpatsvars izmaksās, kur salīdzinoši lielie darbaspēka nodokļi ļauj uzplaukt nelegālajai nodarbinātībai. Teorētiski – to varētu risināt, samazinot darbaspēka nodokļus, attiecīgi kompensējot pašvaldību ienākumu samazināšanos no citiem nodokļiem.

Bet ja par visu Latvijas ekonomiku kopumā:

Lielie mērķi:

1) skaidrs, ka jāpalielina IKP

2) jāpalielina eksports un importa aizvietošana – tikai tā varam celt iedzīvotāju labklājība iepretī citām ES valstīm

3) jāpalielina nodokļu slogs, bet ne uz darbaspēka nodokļu rēķina – gan piespiežot legalizēties ēnas, gan palielinot kādus patēriņa nodokļus utml

4) samazināt nevienlīdzību ienākumu pārdalē – jo nevienlīdzība traucē izglitībai un rada citas problēmas, kas traucē attīstību

Kā to paveikt:

1) valstij jāmazina administratīvais slogs –

Tas nav tikai ierēdņu skaita mazināšana, bet nevajag spiest uzņēmējiem nodarboties ar nevienam nevajadzīgām muļķībām

2) samazināt IIN darbam, vietā pacelt NĪN, PVN, Akcīzes utml patēriņa nodokļus

3) veicināt eksportu

4) Jāveic sakarīga reģionālā reforma – domāju, ka lauku novadi varētu būt apmēram veco rajonu robežās – loģiski, ka ir jākoncentrē vidusskolas utml iestādes šādu lielāku novadu centros Un jēveicina ražojošu darbavietu rašanās šajos centros.

5) valstij jāpalīdz veidoties lētu mājokļu celtniecībai – jo lielu daļu nabadzības veido tieši tas, ka mājokļi ir nepieejami dārgi. Jabeidz fantazēt – skaidrs, ka lielai daļai vienkāršās publikas nepieciešami lēti īres dzīvokļi – viegli maināmi, lai īrētu tuvu darbavietai

Kautkā tā.

+2
-1
Atbildēt

8

    dzeris49 > Edgars Avotiņš 27.05.2015. 12.21

    Administratīvais slogs tikai palielinās.

    Man vienā pašvaldību uzņēmumā, apmēram, 20 – 30 cilvēki tur strādā, stāsta, ka algo speciālu cilvēku, kas raksta bezjēdzīgus papīrus un atskaites, ko prasot “augšās” savairojusies birokrātija, un ar katru dienu tādu kļūstot arvien vairāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 27.05.2015. 12.47

    Manuprāt – lauksaimniecībā valsts iejaukšanos vēl varētu attaisnot ar ES maksājumiem

    Bet tomēr – Zemgalē nav brīvas zemes, tur visu izmanto graudkopībā.

    Vidzemes pauguros savukārt zemes ne tikai ir aizaugušas ar krūmiem, bet arī tiek aizstādītas ar mežu. Ne jau tāpēc, ka cilvēki būtu nelieši, bet gan tāpēc, ka tajos pauguros zemi apstrādāt nav izdevīgi (graudus, kartupeļus utml) – vienīgi tur lopus var ganīt. Savukārt – lopkopība pagaidām ir totāli atkarīga no eksporta uz Krievija. Kārtējo reizi nobruka tirdzniecība ar Krieviju un piena produktus un gaļu nav kur likt.

    Bet valsts vienādi bāžas virsū tad LIZ piespiedu skaitīšanu mežā, tad ar sodiem par meliorētu zemju aizaugšanu ar krūmiem. Nu es šogad nocirtu pāris Ha krumus/mežu no LIZ. Nu un? Izmantot tāpat nav iespējams.

    Kāpēc vispār valstij jāiejaucas šādos jautājumos?

    Tā vietā es varētu ražot kaut ko pārdodamu – es vairāk laika tērētu meža kopšanai un gan nākotnes mežs labāk augtu, gan kokmateriālus tūlīt iegūtu – arī nodokļus samaksātu.

    Problēma ir tāda, ka valsts ierēdņi un politiķi cenšas risināt Zemgales problēmas, bet uztaisa vienotu likumu visai Latvijai. Rezultāts Vidzemei ir pilnīgi greizs.

    Un par mežu – domāju, ka drīz būsim sasnieguši līmeni, kad būtu jābeidz vispār regulēt meža īpašniekus. Jo nu jau lielais vairums skaidri saprot, ka nauda nāk tikai no tāda meža, kas tiek kopts. Par pārējo sanāk vien nodokļus maksāt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 27.05.2015. 17.19

    Ērik – īsti nesapratu to Tavu komentāru – ko tad Vidzemes pakalnos darīt – turēt tuksnesi vai?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 28.05.2015. 01.02

    Nodarboties jau var – es tikai saku, ka ar tām neko nevar nopelnīt

    Tāpēc aug krūmi, vai labākajā gadījumā tiek stādīts mežs.

    Un pat ja kāds grib nodarboties ar lopkopibu – tad ierēdņi ir izdomājuši gana daudz šķēršļu, lai tas nebutu tik vienkārši:

    1) aitkopībā atbalstu var saņemt tikai diplomēts aitkopis – kur tādus diplomus dod – velns viņu zin.

    2) visām lopkopībām ir aktuāla mēslu krātuvju problēma – skaidrs ka vajag – bet ja runa ir par BŪVNIECĪBU – tā ir problēma. Reāli rakšana un betons neko nemaksātu … ja vien nevajadzētu projektus, konkursus, saskaņošanas utt … tas viss to betona kluci padara zelta vērtu. Nekāds ES atbalsts to nespēj nosegt.

    utt

    utt

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Edgars Avotiņš 28.05.2015. 10.25

    Sava niša jāatrod

    “Vienīgā problēma ir tā, ka nav, kas uz lauka strādā,” Nedēļai stāsta Vidzemes pusē populārā ārstniecības augu audzētāja Zeltīte Kaviere. Viņas zemnieku saimniecība Silkalni sākumā piegādāja augus Rīgas farmaceitiskajai fabrikai, līdz saprata, ka tas ir neizdevīgi. “Fabrikai par latu kilogramā neviens prātīgs zemnieks vairs neko neaudzē, no tā izdzīvot nevar. Lai viņi iepērk no Baltkrievijas. Mums viss ir kārtībā – ja būtu cilvēki, kas gribētu strādāt, apjomus varētu kāpināt, jo pieprasījums ir. Ja kāds žēlojas, ka nav kur likt produkciju, viņš vai nu stipri melo, vai ir muļķis. Protams, ja vienu kultūru grib audzēt septiņos hektāros, tad gan var būt problēmas,” uzskata ārstniecības augu audzētāja.

    http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/175479-arstniecibas_augu_biznesa_nisa_maza_bet_stabila

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Edgars Avotiņš 28.05.2015. 10.31

    Kazkopības nozares problēmu risinājumi,

    darbības, kas jāveic, lai situācija nozarē uzlabotos. 1.

    • Vienlīdzīgākus ES tiešos maksājumus ar citām Eiropas Savienības

    dalībvalstīm;

    • Atcelt subsīdiju aplikšanu ar nodokli.

    • PVN atvieglojumu līdz 5% visai lauksaimniecības produkcijai;

    • Atbalstīt Latvijas Zānes šķirnes vaislas materiāla iegādi un audzēšanu

    vietējā tirgū kā potenciālo eksporta preci.

    • Atbalstīt biomateriāla iegādi no ES valstīm;

    • Nacionālās subsīdijas ciltsdarbam – 2008 gada līmenī;

    • Vienotā platību maksājumā (VPTM)paredzēt kazu prēmijas (Kā tas ir

    vecajās Eiropas dalībvalstīs, Slovēnijā, Maltā);

    • Veidot kopējo valsts lauksaimniecības politiku, kas būtu vērsta uz

    nišas nozares – kazkopības – attīstību;

    Kazkopības nozares problēmu risinājumi. 2.

    • Ražojošām saimniecībām apvienoties kazkopības produkcijas ražotāju

    kooperatīvos ;

    • Izveidot kazu gaļas pārstrādes uzņēmumus;

    • Nelielām saimniecībām dažādot produkcijas klāstu un realizēt tūristiem un

    viesu namiem;

    • Izveidot bioloģiskās mājražotāju produkcijas realizācijas stendus

    lielveikalu tīklos; panākt attiecīgo izmaiņu iestrādi pārtikas aprites

    uzraudzības likumā;

    • Pielietot mākslīgo apsēklošanu ar sezonalitātes maiņu;

    • Atzītām saimniecībām ražot konkurētspējīgu produkciju ar realizāciju

    vietējā un ārvalstu tirgos;

    • Paredzēt līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, paaugstināt ciltsdarba

    speciālistu un saimniecību īpašnieku izglītības līmeni;

    • Ar konstruktīviem priekšlikumiem piedalīties nozares darbību regulējošo

    normatīvo aktu izstrādāšanā un pilnveidošanā (ganāmpulku pārraudzības

    noteikumos, mājražotāju vadlīnijās).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Edgars Avotiņš 27.05.2015. 18.12

    Tā bija ironija,nav obligāti visu aizaudzēt ar mežiem,uz pakalniem varbūt nav izdevīgi audzēt graudus tūkstošiem hektāros,bet var atrast piemērotas lauksaimnieciskas nodarbes,kurām nevajag vienlaidu līdzenus laukus kā Zemgalē, var nodarboties ar dažādām lauksaimnieciskām aktivitātēm -kazkopību,aitkopību,biškopību,truškopību,augļu dārziem utt. -tāda bija mana doma.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Edgars Avotiņš 27.05.2015. 15.52

    Lauksaimnicība jau ir tikai graudkopība,kartupeļkopība,cūkkopība,govkopība un cūkkopība, visādas tur dārzkopības,zemeņkopības,puķkopības,dravniecības,ārstniecības augu audzēšanas ,kazkopības,aitkopības,strausu un vīngliemežu audzēšanas nav lauksaimniecība,tās pieskaitāmas pie mākslas,kultūras un kosmosa apguves jomām.

    http://www.lvaei.lv/images/Nacionalie_projekti/LAP_2013/Mazoun%20videjo%20lauku%20saimniecbu%20attistibas%20iespejas.pdf

    Turklāt,mēs nevaram visu aizaudzēt ar mežu,importētos nēģeru bēgļus taču neizvietosim mežā,tas būtu briesmīgs apvainojums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

klusais 27.05.2015. 22.57

Te nu var sākt stāstīt visādus stāstus kā dīleru servisos , kas noteikti ir ar visām licencēm un pārējiem pribambāsiem nez kapēc vienas un tās pašas remonta lietas var cenā atšķirties pat vairāk par 100% .

Labs piemērs nedaudz no citas serijas ir par VW Tiguan , kuram ir elektroniskā rokas bremze . Tad nu konstruktīvi viens bremžu klucis dilst daudz ātrāk . Normāls meistars nomainītu vienu nodilušo bremžu kluci , bet serviss loģiski maina visus četrus , kaut gan trīs ir pilnīgi ok … tā nu maksā 100 + EUR ( vai tik ne ap 150 EUR pie Moller ) , bet serviss uzkrāj mazlietotus bremžu klučus .

0
0
Atbildēt

0

dzeris49 27.05.2015. 12.13

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, jācīnās ar korupciju, un kurš tad to darīs, ja Saeima pati ir politiski korumpēta un impotenta, KNAB cīnās ar žurnalistiem un veic “iekšējās tīrīšanas”, VID bijusī vadītāju Jezdakovu pieķer liela mēroga korupcijā, bet, nesoda politiskā “jumta” dēļ, tiesiskuma ziņā šļūcam uz NVS pusi, un politiskās gribas ko mainīt nav?

0
0
Atbildēt

1

    Edgars Avotiņš > dzeris49 27.05.2015. 12.53

    Nu tas tikai viena daļa – liela daļa ēnu ekonomikas notiek vienkārši – bez kādas korupcijas.

    Tie paši autoservisiņi – cilvēks vienkārši remontē mašīnas, nereģistrējas vispār – nekāds ierēdnis pie viņa nemaz neatnāk – tur nav kam to kukuli iedot.

    Un pie viņa cilvēki iet remontēt auto – tāpēc, ka bez nodokļiem viss tas serviss izmaksā vismaz 2x lēnāk

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu