EK: Latvijai var nākties veikt budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP • IR.lv

EK: Latvijai var nākties veikt budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP

30
Foto: Baiba Buceniece, F64

Veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Trešdien EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas, vēsta LETA.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina. “EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,” sacīja Zemītis.

Kopumā gada laikā Latvija ir izpildījusi iepriekšējās EK rekomendācijas, taču daudzās jomās panāktais progress ir neliels, piemēram, fiskālās politikas un nodokļu jomā, augstākās un profesionālās izglītības jomā, enerģētikas un tieslietu jomās. Savukārt ierobežots progress gada laikā noticis sociālo pabalstu reformu jomā un veselības pieejamībā.

Jau rakstīts, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš atzina, ka esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam.

Viņš norādīja, ka “ārējās nenoteiktības” ietekmē samazinātas izaugsmes prognozes, tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt vairāk nekā piesardzīgai budžeta līdzekļu izlietojumā.

“Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu, jo nākamā gada valsts budžeta veidošana var notikt konsolidācijas ēnā. Tāpat visi nozaru ministriju priekšlikumi, kas prasa papildu finansējumu 2016.gadā, ir jāvērtē vienkopus, neatrauti no budžeta veidošanas procesa,” sacīja ministrs. Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci.

Gatavojot Stabilitātes programmu, 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. Tas var prasīt valdībai veikt budžeta konsolidāciju. “Bet uzreiz vēlos teikt, ka tā nebūs tādos apjomos, ko Latvija piedzīvoja finanšu krīzes laikā,” sacīja Reirs.

“Augustā, kad valdībā jau tiks pieņemti lēmumi par 2016.gada budžetu, būs rūpīgi jāizsver, kādus lēmumus pieņemt. Esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam. Vēlos tik atgādināt, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt,” teica Reirs.

Pēc finanšu ministra teiktā, ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai nozaru ministrijai būs jāsamazina plānotie izdevumi par 5%. “Neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai -, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,” sacīja ministrs.

 

Komentāri (30)

klusais 14.05.2015. 12.15

Viela pārdomām – mēs regulāri dzirdam no VID par masveida pasākumiem nodokļu ieņēmumu palielināšanas virzienā , bet reālā dzīve rāda , ka ēnu ekonomika Latvijā praktiski nesamazinās pretstatā kaimiņu sasniegumiem . Padomāsim kapēc …

+7
-4
Atbildēt

0

Bet 14.05.2015. 11.48

Ko nu ar skolotāju algu papildus miljoniem?

Ja skolotājiem kārtējo reizi pacels algas , kā 2007. gadā, tad krīzesz atkal klāt un vēl lielāka konsolodācija par 0.3%

Kā izrādās nauda kokos neaug v;el joprojām! Kādam tā jānopelna un jāiemaksā budžetā!

+3
-2
Atbildēt

2

    andrejs > Bet 14.05.2015. 13.27

    Vienotība jau gatavojas uzņemt bēgļu tūkstošus. Tiem gan jau ka nauda atradīsies ( vakar patika Godmaņpētersone – dodiet tik naudu, visus uzņemsim! Cik noprotu viņa pauda Kozļika (V) pozīciju…

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

    Bet > Bet 14.05.2015. 17.28

    ko nu muldi , Andrej, jo Straujuma nav atbalstījusi bēgļu uzņemšanu, bet tu tik kā bada dzegūze kūko, it kā valdībā būtu vien V!

    kretīns.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

dzeris49 14.05.2015. 14.02

Medicīnā “reformas” notiek permanenti, bet, situācija slimniekiem tikai pasliktinās, un bardaks tikai pieauug, ārstu algas tiek aprēķinātas pilnīgi nesaprotamā veidā, līdzekļi tiek tērēti absolūti bezatbildīgi, miljoni pazūd, un vainīgo nav.

Strukturalās reformas būtu jāveic jebkurā ministrijā un VP kopumā, tas ļautu ietaupīt lielus līdzekļus.

Un nav jānodarbojas ar populismu, kā, piemēram, ar skolotāju algu palielināšanu tikai tāpēc, ka tie prot bļaut skaļāk par visiem.

Visi, it kā, zina, kas būtu jādara, bet, neviens neko nedara, un arī nedarīs, jo, pirmkārt, milzīga korupcija, otrkārt, absolūts politiskās gribas trūkums ar to cīnīties ( skat Jezdakovu, bijušo VID galvu, un tad brīnamis, ka mums ēnu ekonomika nesamazinās, brīnums, ka vēl nepalielinās).

+1
-3
Atbildēt

11

    dzeris49 > dzeris49 14.05.2015. 14.25

    Personālijas mainās, bet, darba stils un nekompetences un korupcijas līmenis jau nemainās, “valsts nozagšana” turpinās un turpināsies, var jau tais atskaitēs rakstīt vienalga ko.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > dzeris49 14.05.2015. 16.18

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    klusais > dzeris49 14.05.2015. 17.19

    Fāter – nē , neticu , it sevišķi par leišiem :) Tāpat neticu daudzām citām lietām VID darbībā , kas pēdējā laikā sāk pārvērsties par pašreklāmas biroju :)

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    klusais > dzeris49 14.05.2015. 15.43

    Bet – ja par dzirdamām lietām , tad viss VID lieliski strādā , ja lasam regulāros ziņojumus presē . Un FP ir VID apakšstruktūra . Nelaimi tikai tā , ka rezultāti ciparu izteiksmē ir nu tādi … ne visai … skat ēnu ekonomika piemēram :

    Latvija Lietuva Igaunija

    2012.g 21.1% 18.2% 19.2%

    2013.g. 23.8% 15.3% 15.7%

    2014.g. 23.5% 12.5% 13.2%

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    klusais > dzeris49 14.05.2015. 14.10

    Dzeris – nu jau praktiski 2 gadus VID vada nevis Jezdakova bet Pētersone. Un mainās tikai represiju apjoms un stāsti par darbiem presē , bet reāli panākumi , kas atspoguļotos piemēram ēnu ekonomikas samazināšanā pie mums nav redzami, kamēr kaimiņi nez kapēc ir spējīgi gūt rezultātus.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Ebenemezers-3 > dzeris49 14.05.2015. 14.27

    neesi sapratis miiliit, jezdākova ir mineeta kaa piemeers korumpantu un valsts izlaupiitaaju ķeediitee, taadi piemeeri mums kāliem

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Marthas_father > dzeris49 14.05.2015. 16.01

    varētu palūgt avotus par leišiem un igauņiem.

    eirostats , man liekas, tādus neuzrāda .

    iekopēšu interesei no kāda avots, links tur zemāk arī ir.

    The shadow economy in 2013. The size of the shadow economy in Europe reached a 10-year low in 2013, and is now estimated at €2.15 trillion. On average across Europe, the shadow economy is as large as 18.5 per cent of economic activity (see figure 1).4 Almost two-thirds of the shadow economy is concentrated in Europe’s five largest economic powers—Germany, France, Italy, Spain, and the United Kingdom. However, in Eastern Europe the shadow economy is much larger in relation to the size of the official economy than in Western Europe. In Austria and Switzerland, the shadow economy equals roughly 7 to 8 per cent of the size of those countries’ official GDP, compared to Poland, which has a shadow economy of €95 billion, compared to an estimated GDP of €400 billion, or 24 per cent. In Eastern European nations such as Bulgaria, Croatia, Lithuania, and Estonia, the shadow economy is almost 30 per cent the size of the official economy. – See more at: http://www.atkearney.com/financial-institutions/featured-article/-/asset_publisher/j8IucAqMqEhB/content/the-shadow-economy-in-europe-2013/10192#sthash.NcXN5ksA.dpuf

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > dzeris49 14.05.2015. 17.29

    …ne mazāk svarīgi – noskaidrot, kas ir ēnu ekonomikas indekss un kā tiek veikts pētījums…

    Pētījums:

    • Teorija no W. Baumol (1990); A. Sauka

    (2008).

    • 500-600 telefona intervijas ar uzņēmumu

    īpašniekiem / vadītājiem katrā no Baltijas

    valstīm.

    • Nejaušā izlase.

    • Laika periods.

    • Sensitīvi jautājumi: „netieša‟ pieeja,

    uzņēmēji kā eksperti.

    …rezultāts?…neaizmirsīsim, ka Latvijā – “viss ir slikti, slikts ir viss”… :)

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    Bet > dzeris49 14.05.2015. 15.11

    Bet, lieliski strāda’Finanšu policija un rezulta’ti dzirdami itin bieži atškirībā no KNAB!

    Kaut vai tā neseni cilātā lieta ar Ločmeli, kura bija iesaistīta nodokļu krāpšanā vai drīzāk gan PVN sadalē aplokšņu algām!

    Starp citu arī VID strādā tīri labi likumu ietvaros, kaut vai pa tiem pašiem mazajiem autoservisiem? Varbūt nelasījāt?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Marthas_father > dzeris49 14.05.2015. 16.59

    paldiesiņš.

    neizteikšos par to darbu, pieņemsim ka tev taisnība.

    tik jautājums , tu no visas sirds tici , ka leišiem, igauņiem ar ēnu ekonomiku ir labāk kā vācijā, skandināvijā, nu vispār priekšā visai pasaulei?

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > dzeris49 14.05.2015. 17.12

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu