ZZS Valsts prezidenta kandidātu nosauks 11.maijā • IR.lv

ZZS Valsts prezidenta kandidātu nosauks 11.maijā

38
Augusts Brigmanis (pa labi) un Aivars Lembergs. Foto: Ieva Lūka, LETA

Brigmanis: domstarpības prezidenta vēlēšanās nesagraus koalīciju

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savu vienu konkrēto kandidātu Valsts prezidenta amatam publiskos 11.maijā, tā šorīt intervijā ”Latvijas Radio 1” paziņoja Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS partijas to izvēlēšoties pēc konsensus principa no katras partijas nosauktajiem pretendentiem.

Jau vēstīts, ka Zemnieku savienība amatam ieteikusi zemkopības ministru Jāni Dūklavu, labklājības ministru Uldi Auguli, Jelgavas mēru Andri Rāviņu. Liepājas partija izvēlējusi pilsētas mēru Uldi Sesku, partija ”Ventspilij un Latvijai” – Gundaru Daudzi. Zaļā partija izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, par ko savu neapmierinātību paudis ZZS galvenais ideologs un premjerministra kandidāts Aivars Lembergs.

Brigmanis atzina, ka ZZS biedri par prezidenta kandidātiem apspriežas regulāri, un to ir daudz, taču nosauktie piekrituši, ka viņu vārdus publisko, un no šiem arī tikšot izvēlēts vienīgais kopējais kandidāts. Jāatgādina, ka pirms Saeimas vēlēšanām Dūklavs, Augulis un Vējonis tika nosaukti kā iespējamie ZZS valdības vadītāja pretendenti, taču galu galā šim amatam oficiāli atkal tika nominēts Lembergs.

Pašam Brigmanim neesot viena favorīta, jo kā partijas vadītājam viņam ”jāpaceļas pāri un jāievēro politiskā spēka kopējās intereses”. ”Mūsu stiprums ir tas, ka katra partija saglabājusi savu neatkarību, neesam izveidojuši apvienību, un tas liek citam citu respektēt,” skaidroja ZZS frakcijas vadītājs, ”par kandidātiem nenotiks balsošana, lai lielākā daļa nepārbalsotu mazāko, bet tas būs konsensus lēmums, un nozīme būs mākslai par kandidātu argumentēt.” Kad lēmums būs pieņemts, visas ZZS partijas to respektēšot, ”citādi valdītu anarhija”, bet tagad savienībā ”līdz zināmai robežai ir demokrātija”.

Brigmanis uzsvēra, ka ZZS Saeimā balsos par savu kandidātu, atturoties komentēt citu publiski nosaukto pretendentu izredzes, jo tā esot partiju cīņa par varu. ”Var diskutēt par tautas vēlētu prezidentu, bet, kamēr politiskās partijas izraudzīsies un vēlēs prezidentu, tā [cīņa par varu] pastāvēs,” norādīja politiķis.

Viņš īsti neatbildēja uz jautājumu, vai politiķiem nevajadzētu ieklausīties sabiedrības viedoklī, norādot, ka katru kandidātu nosauc viena sabiedrības daļa. ”Mūsu kandidāti patīk ZZS elektorātam, šī sabiedrības daļa par mums balsojusi. Ļoti bieži rīkojam savu vēlētāju aptaujas, un te parādās kandidāti, ko mūsu vēlēteji grib redzēt. Gribētu cerēt, ka Saeimā atradīsim kopsaucēju, bet katrs politiskais spēks mēģina samērot savas intereses ar to sabiedrības daļu, kas par viņu balsojuši,” saka Brigmanis.

ZZS līderis noliedza, ka partiju domstarpību dēļ prezidenta vēlēšanās varētu krist valdība: ”To ļoti vēlas aktualizēt – ja kopīgi neievēl prezidentu, tad valdība varētu sabrukt. Man ir ticība, ka tas tā nebūs, jo spēki, kas veido valdību, pēc programmatiskām nostādnēm ir tuvi, cits citu pazīst, tas neradīs plaisu. Kāpēc neievēlēt prezidentu kopā ar ”Saskaņu”, ”Reģionu partiju”? Kāpēc ne? Katram no 100 deputātiem kāda sabiedrības daļa ir uzticējusies, visi mandāti ir vienādi. Vēlot valsts vadītāju, katrs deputāts būs ar savu viedokli.”

Kā ziņots, prezidenta amatam publiski ieteikti arī Egils Levits, Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Mārtiņš Bondars, Gunārs Kūtris.

Komentāri (38)

Juris Petraškevičs 28.04.2015. 09.21

ZZS lielākā kretīna meklējumos.

+18
-1
Atbildēt

1

    v_rostins > Juris Petraškevičs 28.04.2015. 09.28

    jurispetra

    Ņemot vērā čekas padlu: Pabrika, Riekstiņa, Vaivara un demences skārtās večas, Straujumas, nominēšanu ministru prezidenta amatam, lielākie kretīni ir ZRP(v) prerogatīva.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

dzeris49 28.04.2015. 09.31

Tā bilde ar Lembergu un viņa šestjorku Brigmani jau parāda, kas izvēlēsies prezidenta kandidātu, un izsmeļoši raksturo ZZS un Lemberga attiecībās.

+13
-1
Atbildēt

0

Ebenemezers-3 28.04.2015. 08.27

kaapeec ne 17. junijā?

+11
-1
Atbildēt

10

    aivarsk > 28.04.2015. 18.00

    Biotop, kur tu rāvi, ka rostinam par vēsturi nav taisnība? Iespējams, ka tajā palīgskolā māca elementāras lietas, bet tad jau tev vajadzētu pārzināt vismaz to līmeni, nevis domāt, ka Ulmanis un Balodis sarīkoja apvērsumu “just for fun”, nevis totāla izmisuma brīdī. Psrs “vēsturnieki” laikam dziļi iedēstījuši savu izpratni par notikumiem Latvijā, par 2. Pasaules karu utt.,skatos daudzi tic :)

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    v_rostins > 28.04.2015. 11.14

    J.Biotops

    Tik vēlu nevar. „Pamatus mūsu darbam likām 15.maijā”.

    ————

    Nebijis 15. maija, tā laika zatļeri, dombrovski, pabriki, kozlovski, straujumas un rinkēviči, kuru arī tad netrūka, būtu lūguši Latviju pievienot “brālīgai padumjai saimei” vēl kādā 1935. gadā. Ulmanis toreiz novērsa Krievijas intervenci un pilsoņu karu, ko piedzīvoja Spānijā.

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    v_rostins > 28.04.2015. 21.07

    aivarsk

    Psrs “vēsturnieki” laikam dziļi iedēstījuši savu izpratni par notikumiem Latvijā, par 2. Pasaules karu utt.,skatos daudzi tic :)

    ————

    Neesi ievērojis, ka pederasti, čekisti un krievi zvēriski nīst Ulmani par mierīgiem pirmskara gadiem Latvijai, ka pat sacer pasaciņas, ka Ulmanis bija vainojams pie okupācijas 1940? Tie smerdeļi nevar tagad pieņemt, ka vēstures stundās nopelnītais apaļais piecnieks par “buržuāziskās” Latvijas laiku vēsturi ir pilnīgs fufelis, viņi to var sarullēt trubiņā un iebāzt sev dirsā.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 28.04.2015. 19.40

    Kas būtu noticis 30. gados, ja Ulmanis nebūtu pārņēmis varu? Tā laika Saeimas vispārējo stāvokli esam jau pieminējuši un tagad, metot skatu atpakaļ, puslīdz droši varam teikt, ka, ja Kārlis Ulmanis un viņa domu biedri nebūtu pārņēmuši varu, kas notika bez asins izliešanas – apvērsumu būtu izdarījušas vai mēģinājušas izdarīt citas grupas, un Ulmaņa rīcības kritizētāji būtu zaudējuši daudz vairāk par brīvības ierobežojumiem. Ja varu pārņemtu radikālās grupas, iespējams, pretējās puses deputāti būtu zaudējuši arī dzīvības. Ja izceltos pilsoņu karš – Padomju Savienība nebūtu stāvējusi malā.

    Līdzīgs stāvoklis bija arī Igaunijā. Igauņu sociologs T. Parmings savā 1975. gadā publicētajā grāmatā Liberālās demokrātijas sabrukums un autoritārās varas nodibināšanās Igaunijā (Tӧnu Parmings, The Collapse of Liberal Democracy and Rise of Authoritarianism in Estonis, London/Beverly Hills, Sage Publications, 1975) raksta, ka prezidents Petss pārņēmis varu, lai novērstu varas pāriešanu radikālās igauņu brīvības cīnītāju – kara veterānu organizācijas (VAPS) rokās. Kā Ulmaņa režīms Latvijā, tā Petsa režīms Igaunijā izcēlās ar mērenību (… it was also unique because of its generally mild nature, 61. lp.). Protams šādu mērenību nevarētu sagaidīt, ja vara būtu ekstrēmistu rokās.

    http://www.pietiek.com/raksti/zem_latvijas_karoga

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    v_rostins > 28.04.2015. 22.22

    J.Biotops

    Kas vienmēr raksturīgs zatļerastam, vienmēr ņe po ķemu!

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 28.04.2015. 17.07

    Puzes ezera tuvumā ir ne tikai kāda mužika muižiņa, bet arī Kurzemē slavenā Stiklu palīgskola. Tur laikam sākuši muižiņas personālam Latvijas vēsturi mācīt. Lasu, ka atbilstošs līmenis sekmīgi sasniegts.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Ebenemezers-3 > 28.04.2015. 10.42

    17. juunijaa ja nemaldos šogad 75 gadu jubiļķens kopš paceela valsts robežu barjeras paverot ceļu krievu tankiem, tas notika 1940. gad 17. juunijaa 5;00 no riita.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 28.04.2015. 10.07

    Tik vēlu nevar. „Pamatus mūsu darbam likām 15.maijā”.

    17.jūnijs seko maijam katru gadu, ne tikai 1934.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 28.04.2015. 22.06

    v-rostin > pārliecinoši kā vienmēr. Bagāta Jums tā seksuālā pieredze.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 28.04.2015. 18.53

    aivarsk – Par manu izpratni, protams, Jums no malas labāk redzams, nestrīdēšos. Jo vairāk tāpēc, ka jau ilgus gadus vēroju, kā atdzimst patiesi patriotiskā Latvijas vēsture – paņemot to pašu no PSRS, nomaina vērtējumus(+) vietā rakstot (-) un otrādi – patiesība gatava. Ja kas pietrūkst, pieskaita kādus populārākus mītus, atvainojiet – „notikumus”.

    Par laimi, pieejams arī laikabiedru un nopietnu vēsturnieku (gan trimdā, gan te) rakstītais, ko vairumā diemžēl reti piemin pat parastās skolās – skolotājiem vēsture atdzimusi pēc tās pašas metodes.

    Mūsu gadījumā – par Baloža totālo izmisumu 1934.gada pavasarī – vai nevarētu plašāk un, vēlams, ar atsaucēm?

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu