Vai latvieši gatavi cīnīties par savu valsti? • IR.lv

Vai latvieši gatavi cīnīties par savu valsti?

43
Mācībās "Summer Shield". Foto: Edijs Pālens, LETA

Atklāta vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijā, Ādažu poligonā, norisināsies sadarbībā ar ASV vadītās starptautiskās kaujas atbalsta speciālistu apmācības “Operation Summer Shield XII”, kas ir spilgts apliecinājums ASV un NATO iesaistei Latvijas drošības stiprināšanā. Tas vienlaikus ir arī atgādinājums par Latvijas saistību izpildi pret saviem sabiedrotajiem, uz kuru drošības garantijām mēs šobrīd paļaujamies.

Laikā, kad Krievijā valdošais režīms cenšas pārzīmēt Eiropas politisko karti, graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, arī Latvijai, kurā tiek runāts par pirmajām Krievijas hibrīdkara izpausmēm, ir ne vien daudz nopietnāk jārūpējas par savu iekšējo un ārējo drošību, bet jāstiprina saites un uzticība NATO sabiedroto vidū, izpildot savas uzņemtās saistības, kas paredz valsts aizsardzības stiprināšanai novirzīt divus procentus no IKP. Patlaban Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdei un tās dalīborganizācijām pirmā prioritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai. Saistībā ar aizvadītā gada notikumiem Ukrainā mēs, Latvija, ne vien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti.

Latvija jau 24 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībniece. Latvija ir daudz drošākā situācijā nekā Ukraina, jo tā ir NATO dalībvalsts. Trimdas latviešu sabiedrība un organizācijas savulaik palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas uzņemšanu NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu – mūsu drošības garanta – atbalsts. ASV dzīvojošie latvieši sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju sešus gadus izvērsa dažādas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu. No viņu puses mums vienmēr tika uzdoti divi jautājumi: „Will they fight? Will they pay their fair share?” Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību.

Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki nekā jebkad agrāk. ASV likumdevēji un izpildvara zina, ka Latvija bija uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet, lobējot Latvijas intereses, mums tūdaļ vaicā: „Kur ir jūsu solītie divi procenti savas valsts aizsardzībai?” Šādu jautājumu regulāri uzdod ASV politiķi un žurnālisti, un tas parādās ASV un ārzemju presē. Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas Mičiganā dzīvojošie latvieši bija izveidojuši personīgus un profesionālus sakarus ar Mičiganas Nacionālās gvardes (Michigan National Guard) augstāko rangu virsniekiem. Kopš 1993.gada, kad Latvija un Mičigana iesaistījās ASV stratēģiskās partnerības programmā, Mičiganas Nacionālā gvarde sniedz nozīmīgu atbalstu un piedalās kopējos militāros projektos un apmācībās ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Būdami mūsu draugi un atbalstītāji, arī viņi mums atgādina, cik politiski svarīgi ir tie 2%.

Šogad ASV Latvijas aizsardzībai atvēlētais budžets lēšams $69 miljonu apmērā, tajā skaitā $33 miljoni, kas tiks novirzīti bruņojumam un technikai; desmit miljoni ASV dolāru Lielvārdes lidlaukam; deviņi miljoni – būvprojektiem Adažos. ASV var sagaidīt, ka Latvija divkāršo savu aizsardzības budžetu no esošajiem $275 uz $550 miljoniem. Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju. Esam gandarīti, ka pašreizējā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu palielinājums līdz 2 procentiem tiek caurskatīts un to ir plānots samazināt uz četriem gadiem.

Tomēr uzskatām, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir jāgādā, lai jau visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai tiktu piešķirts papildus finansējums, un steidzami tiktu panākts aizsardzības budžeta pieaugums līdz diviem procentiem no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu savstarpējā vienošanās. Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega. Ar patiesu cieņu –

Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdis

 

Komentāri (43)

StopPutinRegime 31.03.2015. 09.19

Kurimītim nelietderīgi izmantots laiks šeit. Visiem zināmi tava saimnieka meli. Un kāda atšķirība ir starp Gruziju, Ukrainu (kurām uzbruka putina režīms) un Baltiju – atšķirība ir ES un NATO.

http://stopputinregime.wordpress.com

+14
0
Atbildēt

6

    Kurmītis > StopPutinRegime 31.03.2015. 09.44

    1. man nav saimnieka, ja reiz par „saimniekiem” sākām runāt. Atšķirībā no mūsu Siles partijām. Un atšķirībā no šī te paša Rietumu propagandas kanāla, vārdā IR, kurā mēs šobrīd tusējam. IR bilance gadā ir mīnus 250-300 000 EUR. Kurus žurnāliņš nespēj nosegt ar saviem ieņēmumiem nedz no žurnāla tirdzniecības, nedz reklāmas jau 6 gadus pēc kārtas …. Kā tu domā – KURŠ ir samaksājis viņu vietā šo naudu, kura jau pārsniedz pusotru miljonu ? Un PAR KO? … : )

    2. Gruzija, tieši tāpat kā Ukraina PATI sāka karu, uzbrūkot Chinvali (Donbasam). Ja nezināji. Palasi vismaz elementāri neatkarīgus informācijas avotus pirms spriedelēt. Un notika tas pēc ļoti līdzīga scenārija – vispirms JEŅĶI upumpēja gruzīnu armiju, vienā no reģiona nabadzīgākajām valstīm radīja vietēja mēroga militarizētu monstriņu un pēc tam uzkūdīja to Osetijai. Krievu tanki, starp citu apstājās pirms Tbilisi, lai gan varēja ieņemt visu Gruziju nu noslaucīt tur pro-rietumniecisko režīmu. Tā vietā tika vienkārši fiksēta demarkācijas līnija, tā pati, kura jau PIRMS tam atdalīja gruzīnu zemes no osetīnu teritorījām. Tika atjaunots stāvoklis pirms gruzīnu uzbrukuma un ar to tas beidzās.

    3. Tagad tiek uzpumēti baltiešu kvekšķīši. Mērķis acīmredzams – lai vajadzības gadījumā varēu sarīkot kādu provokāciju ar Krieviju. Un ir pat jau vairāk nekā skaidrs, kur tieši tas var notikt – Latgalē. Pie tam – tieši jeņķi būt tie, kuri tur izauklēs kārtējo Al-kaīdas, Igil vai banderoviešu klonu, kurš noorganizēs vietēja mēroga Maidanu … un teši visādi ASV uz dīvāna sēdoši nelieši būs tie, kuri kūdīs iet un ieviest tur „konstitucionālo” kārtību …

    0
    -12
    Atbildēt

    0

    Kurmītis > StopPutinRegime 31.03.2015. 15.56

    >> Avotiņš

    Hi, hi, hi …. tu tajā savā mežā sēdot esi biškucīti šo to palaidis garām.

    1. Krima NEKAD nav tikusi okupēta no Krievijas puses. Kara bāzes atrašanās valstī nenozīmē okupāciju. Atbilstoši šādam traktējumam visu Eiropu un vēl kādas 150 valstis citur psaulē ir okupējuši jeņķi … : )

    2. Krima tiek pievienota Krievijai atklātas un demokrātiskas tautas gribas izpausmes – referenduma rezultātā. Kurā starptautiskie novērotāji (tajā skaitā arī no Latvijas) nekādus pārkāpumus nekonstatēja. PĒC TAM ukriem dabīgi, ka Krimā vairs nekas nebija darāms. Vienīgais, ko nodrošināja Krievijas armija – neļāva izcelties vardarbībai un militāram konfliktam kā tajā pašā Doņeckā. Un deva iespēju cilvēkiem balsot miera nevis kara apstākļos.

    3. abi divi bojā gājušie tika nošauti vienā laikā un vienā vietā. Un nošāva tos viens un tas pats snaiperis – ukru nacionālists (un nevis Krievijas karavīrs, kā te centies samelot), kurš kā reize centās izprovocēt militāru konfliktu starp ukru un krievu karavīriem. Neveiksmīgi. Tā nebija karadarbība, bet gan vistīrākais terora akts, tieši tāpat kā Maidanā. Un pasūtītāji arī – tie paši.

    4. „… bez kaujas tika noslepkavoti vel vairāki Ukrainas kareivji … : ?? Pirmā dzirdēšana. Dod saiti ! Gribu redzēt, kur un kas ir noslepkavots.

    5. Kas attiecas uz Donbasa jaunāko vēsturi – tev ķīselis galvā, jeb precīzāk – Latvijas melīgā propaganda prātiņu laikam sajaukusi. Donbasā aprīļa sākumā pēc puča tika pasludināts, ka tur arī tiks rīkots referendums. Kurš arī tika sarīkots 11. maijā. Un nekāda „krievu armija” tur i tuvumā nestāvēja. Un tieši PĒC lēmuma par referenduma rīkošanu ukri uzsāka karadarbību pret Donbasu, kurš referendumā pieņēma lēmumu, ka tāpat kā Krima grib atdalīties no Ukrainas: ….. Датой начала конфликта считается 7 апреля 2014 года, когда и. о. президента Украины Александр Турчинов объявил о создании антикризисного штаба и о том, что «против тех, кто взял в руки оружие, будут проводиться антитеррористические мероприятия»[19]. В ответ на захваты вооружёнными людьми административных зданий на востоке страны Турчинов 15 апреля 2014 года объявил о начале силовой фазы антитеррористической операции (АТО)[20].

    Pievērs uzmanību! Turčinovs pasludina karagājienu pret „tiem, kuri ir paņēmuši rokā ieroci” tieši tāpat kā Maidana ”varoņi”. Un tieši viņš pasludina bruņotas rīcības uzsākšanu. Nedz par Krieviju, nedz krieviem te nav ne vārda! … Un nav nekāds brīnums, jo uz to brīdi ukri pilnībā kontrolēja visu robežu, par ko Turčinovs tajā pašā savā rīkojumā arī izlielījās … : )))

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    andrejs > StopPutinRegime 31.03.2015. 14.56

    kurmeklis freidiski pārrakstījies? ISIL nosaucis par IGIL, S un G uz klaviatūras NAV blakus, tā ka tā nav tehniska pārrakstīšanās ;)

    —————————–

    visu laiku brīnos, kā Krievu TV līdz pat šim laikam nav iesūdzējusi kurmi tiesā par regulāriem autortiesību pārkāpumiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > StopPutinRegime 31.03.2015. 18.02

    Man zinamā okupācijas definīcija – Okupācija ir tad, kad citas valsts militārpersonas iejaucas valsts pārvaldē:

    (okupācija nav militarpersonu ierašanās, vai atrašanās bāzē, vai kaut kas tamlīdzīgs. Okupācija arī nenozīmē obligātu okupētās valsts pievienošanu okupētājvalstij)

    1) Krimā 2014. gada marta bija tīra okupācija, jo Krievijas kareivji traucēja Ukrainas drošības struktūrām veikt savu darbu, ieņēma Krimas parlamenta ēku, bloķēja armijas bāzes, nogalināja Ukrainas kareivjus. Nu un talāk sekoja aneksija – Krimas iekļaušana Krievijā.

    2) 1939. gadā nebija Latvijas okupācija, jo SA militarpersonas izvietojās bāzēs un tiem nebija iespeju ietekmēt Latvijas pārvaldi ārpus bāzēm. Un tajā brīdī nebija aneksija.

    3) 1940. gada bija Latvijas okupācija, jo SA militārpersonas pārņēma valsts kontroli, apcietināja PSRS nevēlamās personas, pārņēma Latvijas Armijas un Policijas kontroli. Un sekoja Latvijas aneksija – pievienošana PSRS.

    4) ASV militarpersonu atrašanās Latvijā nav okupācija, jo viņi neietekmē valsts pārvaldi.

    5) Krievijas armijas darbība Doņeckā un Luhanskā … formāli itkā Krievijas militārpersonas nekontrolē situāciju. Itkā skaitās, ka tās pārvalda “vēlēšanās” ievelētie Zaharčenko un Plotņickis.

    Realitātē tā ir okupācija, jo Krievijas militārpersonas reāli kontrolē “Novorosijas armiju” un pārējās spēka struktūras.

    6) ISAF veiktais iebrukums Afganistanā, protams, bija okupācija – bet nesekoja aneksija. Tika atjaunota civilā pārvalde un ISAF nodeva visu pārvaldi Afgāņu rokās.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    uldis_rats > StopPutinRegime 31.03.2015. 12.12

    kurmis nebeidzami tic, ka daudzkārt atkārtoti meli kļūst par patiesību – tas arī ir galvenais skaidrojums no viņa nerimstoši plūstošajiem melu plūdiem.

    Kaut vai pilnīgi neargumentētie (cik tipiski priekš kurmekļa, vai ne? :) meli par to, ka Gruzija un Ukraina sāka konfliktus, nevis kremlija/tās marionetes, aģenti.

    P.S. kurmeklis freidiski pārrakstījies? ISIL nosaucis par IGIL, S un G uz klaviatūras NAV blakus, tā ka tā nav tehniska pārrakstīšanās ;)

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > StopPutinRegime 31.03.2015. 13.06

    Ja vēl par Chinvali varētu pastrīdēties, tad pilnīgi neiespējami ieraudzīt, kur tad Ukraina kādu karu būtu sākusi.

    Krievija okupēja un anektēja Krimu pirms Ukraina vispār paspēja kaut kādu pretdarbību uzsākt. (nu un to, ka tā bija Krievijas veikta militāra operācija, to jau pat Putins ir atzinis – kaut vai tajā filmā) (piedevām ir meligi apgalvot, ka bez neviena šāviena – kaujā krita 1 Ukrainas un viens Krievijas kareivis un bez kaujas tika noslepkavoti vel vairāki Ukrainas kareivji)

    Nu un arī Donbasā vispirms pār robežu ieradās bruņotas Krievijas militārpersonas un tikai pēc tam Ukraina sāka mēģināt ar militāru spēku atgūt kontroli Doņeckā un Luhanskā.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

aivarsk 31.03.2015. 08.32

Latvieši noteikti cīnīsies!

Jā, krīzes laikā daudzi lēmumi tika pieņemti aplam, akcentu liekot, nevis uz cilvēkiem, bet naudu, naivi paļaujoties uz krieviju ar cilvēcisku viepli un to, ka “mums neviens negrasās uzbrukt”.

Mūsu armija ir laba, bet maza, varētu būt arī labāk apmaksāta. Jādara viss, lai situāciju uzlabotu.

+12
0
Atbildēt

0

aeiduks_gmail_com 31.03.2015. 09.48

Būs kas ies, būs kas svārstīsies, būs kas bēgs uz mierīgākiem rajoniem. Un būs Kurmītis & Co, kuri skaļi bārstīsies ar viedokli, ka visi viņiem ir parādā, tikai ne viņi paši. Pat Kaimiņš ir noderīgāks, kurš mēģina ko mainīt. Kaut mazliet.

Nāc, pievienojies !

https://www.youtube.com/watch?v=Xz-BYjIA-5A

+14
-2
Atbildēt

2

    edge_indran > aeiduks_gmail_com 31.03.2015. 14.24

    ——-

    Bija, ir un jābūt! Studenti savu priekšgājēju gaitas turpinās?

    http://www.antava.lv/images/stories/gramatu-vaki/araj1vakssam.jpg

    ARĀJA KOMANDAS LETTONIA

    “Nekas tāds Latvijā vēl nebija noticis. Neko tādu vēsture vēl nebija pieredzējusi. Tam nav noilguma, to neizdzēš laiks. Tas neizbālē gadu ritumā. To labpatīk slēpt, bet, vienreiz ieraudzīts, tas vairs nav apslēpjams.”

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Ēriks > aeiduks_gmail_com 31.03.2015. 14.55

    1927. gadā Jelgavas tiesa piesprieda nāvessodu laupītājam Ansim Kaupēnam, kurš vairākus gadus bija turējis šausmās pilsētas apkārtējos rajonus. Viņš nodarbojās ar zemnieku, ceļojošu tirgotāju un veikalnieku aplaupīšanu, ko īstenoja pārsvarā uz meža ceļiem tirgus dienās. Kaupēna noziegumu sarakstā bija deviņpadsmit slepkavības, un viņu varētu saukt par pirmo zināmo sērijveida slepkavu Latvijā. Tomēr advokāts Andris Grūtups, kurš ļoti rūpīgi pētījis šo lietu, uzskata, ka tā tas nav. Kaupēnam primārā ir bijusi laupīšana, un viņš nogalinājis tikai tos, kuri pretojušies. Noziedznieks savulaik bija demobilizēts no armijas, kur bija nācies arī nogalināt, un viņam līdzīgu laupītāju pēc pasaules kara Latvijā esot bijis pat vairāki tūkstoši. Kaupēns bija pazīstamākais no viņiem.

    http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Nezeligakie-noziedznieki-Latvija/349458

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu