Dots devējam atdodas jeb VID izpratne – ātrāk, ērtāk un lētāk • IR.lv

Dots devējam atdodas jeb VID izpratne – ātrāk, ērtāk un lētāk

50
Vai VID rīcība ir kā zāģēt zaru, uz kura paši sēžam? Foto: Edijs Pālens, LETA
Ingūna Ābele

Valsts budžeta ieņēmumu daļas pildīšana, visticamāk, notiks uz godprātīgu un labticīgu uzņēmumu pleciem

Jau gadiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmanto vienu un to pašu darbības taktiku, lai pildītu valsts budžetā paredzēto nodokļu ieņēmumu sadaļu un tajā neveidotos robs, kas mestu ēnu uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu. VID, pildot valsts budžetu, ik gadu uzliek milzu slogu uz uzņēmumu, tai skaitā labticīgo uzņēmumu pleciem, apgrūtinot tos ar nesamērīgi augstiem un nereti nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem. 

Tādējādi tiek grauta uzņēmējdarbības vide kopumā, apgrūtinot uzņēmumu darbību un faktiski liedzot to iespējamo attīstību, nevis veicināta cīņa ar fiktīviem uzņēmumiem un nodokļu iekasēšana valsts budžetā kopumā. Pašreizējā VID darbība drīzāk izpaužas kā pastiprināta vēršanās pret maksātspējīgiem uzņēmumiem.

Ekonomikas eksperti jau pērn lēsa par Latvijas ekonomikas atdzišanu, un ir skaidrs, ka valsts budžeta ieņēmumu pildīšana, ko paredzēts nodrošināt galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem, var neizdoties. Visticamāk, valsts budžeta ieņēmumu daļas pildīšana notiks uz godprātīgu un labticīgu uzņēmumu pleciem, līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim – palielinot nodokļu slogu un prasot maksāt tiem, no kā iespējams paprasīt.

2014.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde veica 1318 nodokļu auditus – 1053 juridisko personu nodokļu auditus un 265 fizisko personu nodokļu auditus, no kuriem rezultatīvi bija 1260 nodokļu auditi. Tas nozīmē, ka rezultativitāte ir 96%, no kā var secināt, ka gandrīz visas pārbaudītās juridiskās un fiziskās personas ir negodprātīgi nodokļu maksātāji. Pēc VID pieejamās informācijas, 2014.gadā nodokļu auditos ir aprēķināti 190,4 miljoni eiro, t.sk., 183,1 miljoni eiro aprēķināti juridisko personu nodokļu auditos jeb 96 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un 7,3 miljoni eiro aprēķināti fizisko personu nodokļu auditos jeb 4 %.

Pēdējo gadu laikā notiek sīva cīņa starp VID un labticīgiem nodokļu maksātājiem par nodokļu uzrēķiniem, kas balstītas uz VID konstatētajiem pārkāpumiem visbiežāk saistībā ar piegādātāju darbībām, piemēram, piegādātājs vai arī piegādātāja piegādātājs nav atrodams juridiskajā adresē, nesadarbojas ar VID, tam īpašumā nav transportlīdzeklis, ar kuru varētu piegādāt preces vai tam nav pietiekamu materiālu un darba resursu attiecīgo piegāžu veikšanai. Ir arī bijuši gadījumi, kad piegādātājs audita lēmuma pieņemšanas brīdī pat nav izslēgts no PVN reģistra, tam nav apturēta saimnieciskā darbība un nav nekādu pazīmju, kas mudinātu uz piesardzību. Šādā situācijā labticīgajam uzņēmumam nav nekāda pamata uzskatīt, ka konkrētais sadarbības partneris – piegādātājs nav uzticams.

Daudzos gadījumos pat nav runa par to, ka uzņēmums būtu preces iegādājies tikai vienu reizi un turklāt tādas, kas nav saistītas ar tā ierasto komercdarbību, nereti par apšaubāmiem VID ieskatā tiek uzskatīti arī uzņēmumi, kas ir bijuši regulāri sadarbības partneri. Visbiežāk šādos gadījumos taisnību var meklēt tikai ar tiesas palīdzību, kuras pēdējo gadu gaitā nostiprinātā judikatūra atzīst, ka nodokļu maksātājiem, kuri ievēro likumu, nav jāuzņemas atbildība par negodprātīgiem darījuma partneriem.

VID veiktās darbības liek domāt, ka ir ērtāk (un droši vien arī lētāk) ēnu ekonomikas apkarošanu veikt ar uzrēķinu palīdzību, piedzenot nodokli no tiem, kas spēj maksāt nevis vērsties pret fiktīvajiem uzņēmumiem un meklēt to patiesos labuma guvējus un organizētājus. Vai kaut vai, veicot preventīvās darbības, efektīvi apturot šaubīgo uzņēmumu saimniecisko darbību un izslēdzot tos no PVN reģistra, tādējādi brīdinot citus uzņēmumus. Taču VID vieglāk ir uzlikt nesamērīgu pierādīšanas pienākumu par veiktajiem darījumiem tiem, kas ir spējīgi maksāt un kas neizvairās no atbildības. Rezultātā tiek radīti draudi uzņēmuma pastāvēšanai, jo arī VID lēmuma apstrīdēšanas gadījumā uzņēmumam ir jāsamaksā veiktais uzrēķins pilnā apmērā un šie līdzekļi pat līdz tiesvedības beigām ir iesaldēti, ja vien tiesa neaptur tā izpildi ar pagaidu noregulējumu.

No pagājušā gada nodokļa uzrēķinu var sadalīt maksājuma termiņos līdz pieciem gadiem, kā arī vienošanās līgumā noteiktos maksājumus sadalīt termiņos līdz vienam gadam. VID dara visu, lai nodokļu maksātāji nemeklētu savu taisnību tiesā, bet gan labprātīgi veiktu uzrēķina nomaksu. No pieredzes varu apliecināt, ka uzņēmēji, saņemot uzrēķinu, ir pragmatiski. Ja uzrēķina summa ir līdz 10 000 eiro, bieži izvēlas neiet garo un ilgo tiesvedības ceļu, lai cik absurds VID lēmums arī būtu. Ja summa ir salīdzinoši liela, uzņēmumi vērtē, vai nav izdevīgāk iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Arī nesenie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” par valdes locekļa personīgo atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem ir vērsti uz to, ka visas problēmas tiek atrisinātas ar maksātnespējas pieteikumu. Ja fiktīvā uzņēmuma valdes loceklis ir regulārs “patversmes klients”, tad diez vai VID centīsies kaut ko piedzīt no viņa, drīzāk atkal jau meklēs kādu, kurš spēj maksāt.

Taču tas pēc būtības neveicina sekmīgu ekonomisko attīstību un rada draudus godprātīgai uzņēmējdarbības praksei, kas apstākļu sakritības un savstarpēji nesaistītu iemeslu dēļ nonāk situācijas ķīlnieka lomā. Problēma vēl vairāk slēpjas arī apstāklī, ka patlaban nekur nav atrunāta VID atbildība par nepamatoti veiktiem nodokļu uzrēķiniem un uzņēmumam radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Arī kontekstā ar VID īstenotās sociālās kampaņas saukli “Dots devējam atdodas”, vajadzētu aizdomāties, vai VID ar savu izpratni par ēnu ekonomikas apkarošanu nezāģē zaru, uz kura sēž, un, ka netaisnīgi veiktie nodokļu uzrēķini ne tikai neveicina godprātīgu nodokļu nomaksu, bet burtiski kropļo uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Autore ir sertificēta nodokļu konsultante

 

Komentāri (50)

ruta_v 26.03.2015. 11.19

Par dzīvokļu izīrēšanu -vēl vienu pelēko zonu, kam VID ir nolēmis pievērsties tuvākajā laikā. Iemetu aci VID metodiskajā materiālā “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem”, kas beidzas ar:

8. Saistošie normatīvie akti

1. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

2. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

3. Mikrouzņēmumu nodokļa likums.

4. Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

5. Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

6. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1478 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”.

7. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

8. Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

9. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

10. Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

11. Pievienotās vērtības nodokļa likums.

12. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”.

Vai parasts cilvēks vispār ir spējīgs izdarīt visu pareizi pēc šiem normatīvo aktu džungļiem? Drošāk ir izlikties par beigtu un nemaksāt neko.

+7
0
Atbildēt

0

klusais 26.03.2015. 08.51

Tēma par kuru uzņēmēji runā jau sen …

VID lai kā arī cenšas ārēji sevi pozicionēt kā uzņēmēju partneri , patiesībā ir uzņēmējdarbības kapracis .

Autore pareizi uzsver vairākas būtiskas lietas :

a) auditu neloģiskie uzrēķini – proti ne reizi vien ir dzirdēts no VID iekšpuses , ka galvenais ir veikt uzrēķinu un tad , lai uzņēmējs pats peras to apstrīdot , kamēr vai nu nomaksā uzrēķinus , jo savādāk nav iespējams darbs vai arī tiesājas un tad process velkas gadiem . Tikai pāŗis no zināmiem gadījumiem – pirms pieciem gadiem gadiem paziņām uzrēķināja ap 350 000 LVL uzrēķinu , uzņēmums ar 20 darbiniekiem bija spiests pārtraukt darbu , process ir apstrīdēts tiesā , tiesa notikusi tikai pirmajā instansē un VID zaudējis , tagad pārsūdzība. Otrs stāsts no pagajušā gada – cits uzņēmums , audits ilgs 3 mēnešus , auditori beigās godīgi pasaka , ka vajadzētu kādu uzrēķinu pāris tūkstošu apmērā , lai vismaz algas atpelnītu … nu izdomāja , kur piekrita uzrēķinam , kaut varēja strīdēties.

b) par fiktīvajiem uzņēmumiem – nu ir tak n-tās datu bāzes UR, VID u.t.t. , ir riska grupas , bet ik pa laikam dzirdam ,ka atkal FP ir pieķērusi fiktīvās grupas, kas nodarbojušās ar nodokļu nemaksāšanas shēmām un atkal izrādās , ka tas nav bijis 1-2 mēnešus un summas pārdesmit tūkstoši , bet gan runa ir par miljoniem un samērā ilgstošiem laika sprīžiem , Tie , kuri zin par to kā ir uzbūvēta nodokļu atskaites sistēma , tie labi saprot , ka apjomi un termiņi ir tādi , ka nevar to izdarīt savlaicīgi nepamanot.

Ja paskatāmies uz patreizējo VID darbību caur laika prizmu , tad pienāksim pie secinājuma , ka patreizējo moduli VID ir iedzīvinājusi VID ģenerāldirektore esot savulaik Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatā … Pati darbības sistēma pamatos manuprāt ir nepareiza, jo tā vietā , lai sajauktu nemaksātāju sistēmu kopumā tiek sists pa mazajiem , kamēr lielie , kuri nosmeļ krējumu mierīgi dzīvo. Atliek uzdot jautājumu – tas ir apzināti vai nejauši ?

Pirms nepilniem diviem gadiem , kad Jezdakova jau bija atstādināta sanāca saruna ar kādu paziņu , kas diezgan labi pārzin Baltijas valstu nodokļu administrēšanas sistēmu , viņš toreiz man uzzīmēja salīdzinājumam Latvijas struktūru un kaimiņvalstu . Galvenā doma bija tā ,ka kaimiņi bija nākuši pie secinājuma , ka ir kāda robeža pie kuras nav jēgas iesaistīt VID resursu nodokļu uzrēķinos, piedziņā , jo rezultāts ir tukša gaisa dzenāšana . Viņš toreiz smuki parādija ,ka Latvijā nosacīti uzrēķina 100 miljonus , ko arī atspoguļo atskaitēs , bet reāli atgūst 1 miljonu , tam iesaista vairā kā tūksoti auditoru, juristu , piedziņas daļu , kamēr kaimiņos ir sitēma , kas ir mazāk cilvēk ietilpīga, bet lietderības koeficents un gala rezultāts ir augstāks .

Respektīvi Latvijā VID darbība ir vērsta nevis uz rezultāta sasniegšanu , bet gan uz burbuļa pūšānu un spalvu spodrināšanu . Un tad mēs dzirdam par autoservisu trenkāšanu, zobārstu un kosmetologu pārbaudēm ,kas dod vienkārši smieklīgus rezultātus , kamēr lielās zivis mierīgi cepj valsti uz miljoniem un tiek tikai profilaktiski vai politiski patrenkātas .

+10
-5
Atbildēt

2

    klusais > klusais 26.03.2015. 11.57

    ARTs – par situāciju VID iekšienē ir atsevišķs stāsts , bet pieņemsim , ka tās ir vadības metodes . :)

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    ARTs > klusais 26.03.2015. 11.46

    Parakstos zem katra vārda. VID var izārstēt tikai visus atlaižot (kaut gribētos rakstīt – nošau…) un pieņemot pilnīgi citus cilvēkus.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

ierados 26.03.2015. 09.29

Vispārējā vājas, korumpētas varas izpratne, t.sk. VID. Var diskutēt, cik lielā mērā Latvijā. Katrā ziņā, jo ciešāka iespaidojamies no lielā Austrumu kaimiņa, jo lielākā. Tieši proporcionāli, tā teikt.

+4
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu