Lojalitāte Latvijas Republikai un tās Satversmei: jāgroza valsts dienesta likums • IR.lv

Lojalitāte Latvijas Republikai un tās Satversmei: jāgroza valsts dienesta likums

22
Foto: Evija Trifanova, LETA
Didzis Šēnbergs

Starptautiskā ģeopolitika ikdienā liek domāt, cik uzticami valstij ir tās pilsoņi, birokrāti, politiķi

Ko darīt ierēdnim, kad ministrs prasa uzticību sev, kas robežojas ar pretvalstisku rīcību, piemēram, izšķērdīgu rīcību ar valsts mantu, profesionāli, zinātniski vai ētiski acīmredzami nelietderīgu risinājumu vai, teiksim, par nodokļu maksātāju naudu veidot valsts televīzijas kanālu svešvalodā, tā nonākot klajā pretrunā ar Satversmi un valsts jēgu? Jāpiekrīt vai arī jāatstāj amats pašam, citādi atlaidīs vai “izēdīs”. Lai arī apspriešanās demokrātija skaidri paredz, ka civildienesta birokrātam jābūt lojālam tautas pieņemtai konstitūcijai, ne atsevišķam cilvēkam, mūsu likumā diemžēl saglabājusies pusfeodāla “lojalitāte valdībai”, kuru paši politiķi dažkārt tulko kā uzticības pienākumu sev personiski.

Ierēdnim jābūt lojālam Latvijas Republikai un Satversmei, tajā skaitā tās priekšvārdā ietvertajām vērtībām un principiem. Arhaiskā palieka Latvijas likumos jānovērš. Tāpēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 17. martā ir atbalstījusi Inta Dāldera priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kas paredz aizstāt lojalitātes prasību valdībai ar lojalitāti “Latvijas Republikai un tās Satversmei”. Lasītājs var iedomāties, kura spēka deputāti balsoja pret… to rāda sēdes protokols.

Pamatojumam veicu akadēmisku pētījumu par neitralitātes un lojalitātes ģenēzi un transformāciju civildienestā, tāpēc skaidrošu pamatojumu, norādot uz jēdziena izcelsmi, vēsturi un tiesu nolēmumiem.

Satversmes tiesa norāda, ka lojalitāte šeit saprotama kā uzticība valstij. Šī uzticība izpaužas kā Latvijas Republikas neatkarības, demokrātijas, tiesiskuma, atklātības un citu valsts pamatvērtību atbalstīšana: „Viens no pamatelementiem, kas raksturo indivīda attiecības ar valsti valsts dienestā un it īpaši pārvaldes attiecībās, ir politiskā lojalitāte. [..] Nepieciešams paļauties uz to, ka valsts pārvaldē strādājošie būs lojāli pret valsti un savus amata pienākumus veiks valsts un sabiedrības interesēs. Politiskā lojalitāte saprotama nevis kā attiecīgās valdības politisko mērķu atbalstīšana, bet kā uzticība valstij, kuras labā strādā pie valsts dienesta piederīgās personas.”

Senajos laikos sociālais bija nesaraujams ar reliģisko, tāpēc lojalitātes saknes var meklēt judokristiāniskās tradīcijas Svētajos rakstos, īpaši tādēļ, ka ar dievišķo izcelsmi saistīta viduslaiku uzticība monarham. Eiropas dienestnieku sistēmā tā izcēlās no feodālās vasaļa lojalitātes lēņa kungam, kas bija esenciāls struktūrjēdziens viduslaiku iekārtā, kuru noteica commendatio un iuramentum fidelitatis attiecības. Termins vassus (lat. vasso) pirmoreiz parādās Lex Salica, precīzi Recensio Chlodovea, kur tas lietots kā „kalps”. Absolūtisma lojalitāte bija uzticība monarham. Nacionālo valstu veidošanās izbeidza personīgo lojalitāti monarham, jau Francijas karalis Šarls X sākotnēji solīja lojalitāti 1814. gada konstitūcijai.

Lojalitātes koncepts Eiropas tiesību doktrīnā, kopš rašanās pārdzīvojot būtisku pārveidošanos, šobrīd ir definējams kā pienākums būt uzticīgam valstij tādā izpratnē kā esot uzticībai tās pamatlikumā noteiktām vērtībām vai konstitūcijas pamatprincipiem. Lielākoties laikmetīgās doktrīnas aizstāv trauksmes cēlājus ierēdņu vidū un nosoda civildienesta aklu lojalitāti kā apzinātu valdības uzvedības „neredzēšanu”.

Apvienotajā Karalistē pašā pēdējā 1980. gados atzina lojalitātes Kronim relativitāti, faktiski prevalējot „brīvībām”, ko vāci sauktu par konstitūcijas pamatprincipiem. Apvienotās Karalistes Civildienesta kodekss aizliedza ierēdnim, kas nav politiski brīvā kategorijā, paust savus politiskos uzskatus, sniedzot atbalstu kādai politiskai partijai, šādi nomācot lojalitāti un iedarbīgu kalpošanu citas politiskās partijas ministram. Civildienesta vērtības – vienotība, godīgums, objektivitāte un neitrālums (taisnīgums) – iekļāva Konstitucionālās reformas un pārvaldes likumā, ko izsludināja vien 2011. gadā. Čehu ierēdņi sola lojalitāti valstij. Itālijā konstitūcijas 97.pants paredz ierēdņu neitralitāti. Spānijas lojalitātes objektu raksturo 1986. gada 10. janvāra dekrēta Nr.33-1986 6. panta a.daļa, ar ko grozīja disciplināratbildību un par visnopietnāko pārkāpumu noteica „necieņu pret konstitūciju”.

Vācijā ierēdņa pienākums ir būt lojālam konstitūcijai, ievērot politisko neitralitāti amatā, vēl vairāk – politisko atturību publiskajā sfērā. Daži pētnieki uzskata, ka lojalitātes pienākums ir relikts un laikmetīgā civildienestā jārunā par neitralitāti. Francijas Valsts padomes loceklis Kristiānu Vigoro norāda, ka lojalitāti saista ar uzticības zvērestiem kā tādiem un stingri nošķir no neitralitātes, zvērestus gan ir prasījuši aizliegt, bet kā galvenos ierēdņa pienākumus nosauc probité, impartialité, efficacité, norādot, ka impartialité skaidrojama kā les principes ou valeurs du service publics, kas ietver atbildību Konstitūcijai, cieņu pret likumiem, darbu vispārības labā un vērtības – brīvību, vienlīdzību, cieņu, kontinuitāti, piesardzību, godu, neitralitāti un sekularitāti.

Veimāras Republikas Konstitūcijas 129. pants paredzēja, ka ierēdņu likumīgi iegūtās tiesības ir neaizskaramas, kā arī konstitucionāli nostiprināja ierēdniecības tiesības netikt atlaistiem citādi kā vien likumā paredzētajos gadījumos. Vācu teorijā attīstījās doma, ka oficiālajai līnijai, tajā skaitā arī demokrātisma ideoloģijai, ir nepieciešams, lai ierēdnim prasītu arī „politisko lojalitāti”. Uzsvēra, ka civildienests paredz politisku atsacīšanos un iekļāvi tautas veselumā un vienotībā. „Trešās impērijas” valdība izdeva likumu par ierēdņu lojalitāti – ar likuma pieņemšanu aizstāti arī oriģinālie zvēresti: ja iepriekš zvērēja tautai un tēvzemei, tad nu skanēja šādi: „Es zvēru būt uzticams un paklausīgs Ādolfam Hitleram, vācu impērijas un tautas vadonim, lai ievērotu likumu un apzinīgi pildītu manus pienākumus, lai palīdz man Dievs.”

Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma 33. pants paredz: „Valsts civildienesta tiesības regulējamas un attīstāmas, ņemot vērā profesionālas ierēdniecības tradicionālos pamatprincipus.” 1972. gada 18. februāra dekrētam un „pretterorisma ” likumam bija nozīme rīcībpolitikā, kas bija vērsta uz pamatbrīvību ierobežošanu politiskiem radikāļiem, izveidoja ierēdņiem „speciālu statusu”, aktīvi polemizējot par objektu, no kura ierēdnim ir jāaizsargā brīvo demokrātisko režīmu, veidojot ierēdņu civilo un politisko tiesību atkarību no ierēdņa īstenotas, praktiskas cieņas pret Pamatlikumā nostiprinātajām cilvēka pamattiesībām un katra konkrētā ierēdņa politiskās lojalitātes intensitātes.

Vācijas Federālā darba tiesa nosprieda: „Valstij ir tiesības prasīt ierēdņiem neatkarīgi no to amata, lai šie ierēdņi pilnībā identificētu sevi ar brīvu demokrātisku konstitūciju, balstītu likuma varā un sociālās valsts idejā, attiecoties pret konstitūciju kā vērtību, par ko ir vērts iestāties. [..] vēlme būt lojālam konstitūcijai ir elements piemērotībai amatam valsts pārvaldē Pamatlikuma 33. panta izpratnē”. [..] „ ierēdņa politiskās lojalitātes pienākuma apjoms un pakāpe izriet no fakta, ka valsts balstās uz civildienestu, kas dziļi apsolījies darbam tai un tās konstitucionālajai sistēmai.” [..] „cieņa pret Pamatlikumā nostiprinātajām cilvēktiesībām un, pāri visam, indivīda tiesībām uz dzīvību, brīvu personības attīstību, tautas suverenitāti, varas dalīšanu, atbildīgu valdību, pārvaldību pakļautu likumam, tiesu varas neatkarību, daudzpartiju sistēmu, tiesību vienlīdzību visām politiskajām partijām līdz ar tiesībām veidot un uzturēt opozīciju)”.

Rietumu pasaulē nav pamata runāt par personisko lojalitāti konkrētajai valdībai, valsts civildienesta ierēdņiem jābūt lojāliem valsti, mūsu gadījumā – Latvijas Republikai, kā arī tās konstitūcijai – Satversmei. Šāda izpratne jāīsteno arī mūsu likumdevējiem Saeimā.

Autors ir partijas VIENOTĪBA Ētikas komisijas priekšsēdētājs

 

Komentāri (22)

dzeris49 24.03.2015. 07.27

Teorētiski jau viss it kā, pareizi.

Ja, kā autors saka, arī izšķērdīgu vai nelietderīgu rīcību ar valsts mantu varēu pieskaitīt pie nelojalitātes izpausmēm valstij, un par to bez problēmām atlaist, iespējams, tā varētu tik vaļā no daudziem blēdīgiem un korumpētiem shēmotājiem, no otras puses, kurš un kā spēs objektīvi novērtēt, kur ir un kur nav tā izšķērdība, bez tam , vēl taču būs jāpierāda, ka tas darīts ar nolūku, cik zinu, ja to nevar pierādīt, un ierēdnis “nejauši kļūdījies”, tad par to sodīt nedrīkst, tešais variants, ka to varēs “piešūt”, pie vajadzības, jebkuram, kurš taisni traucēs nodarboties ar to izšķērdību, un kas iet pret sistēmu.

Pagaidāsm gan shēmošana un ierēdņu biznes ar valsts mantu un nelietderīga valsts naudas izlietošana, ieskaitot ES fondus, iet pilnā sparā, un tiek vaļā no tiem, kas mēģina to nedarīt, un pievērš tam uzmanību, jo tie izkrīt no sistēmas.

Vispār, ideja jau nav slikta, svarīgi ir tas, kā tā būs īstenota reālā dzīvē un konkrētas juridiskās normas, cik tas atbilst patreizējai Latvijas likumdosanai, utt., tur visam jābūt konkrētam un bez kādas subjektīvas interpretācijas iespējām.

+2
0
Atbildēt

0

Ebenemezers-3 24.03.2015. 09.42

un kaa ar iereedņu un politiķu sievaam , taas driikst zagt uz nebeedu …un viirelis ir tik lojaals ka sievu pat nemet aiz resteem par valsts apzagšanu , un cik lojaals ir birkavs , buuvnieciibas lobeetaajs , kurš tik dziļi ielobeejies re&re , ka tie peec nelaimeem sekojoši dabuu valsts iepirkumus un ziepes vienaa gabalaa ar lieliem naudas zudumiem reeķinot miljonos , laupot pat cilveeku dziiviibas , un beidzot cik lojaali ir vecie komunisti saeimaa , reiz savu komunistu zveerestu lauzuši , diez cik lojaali nevarbut briivaas Latvijas idejai , uzaicinaat viesus uz privaato pjanku no ienaidnieku zemes ir lojaali , jautaajumu šai virzienaa kaaliem

+3
-2
Atbildēt

0

Absints 24.03.2015. 09.52

Te izgaismojas cēlonis- ja Valdība un Saeima būtu lojāla valstij, tad ierēdņi, kas ir lojāli valdībai, būtu tieši tas, kas vajadzīgs, un tas būtu tieši tā, kas jau tagad ir formulēts. Problēma ir ar Valdības un Saeimas lojalitāti. Jo partijas, kas veido šo klimatu, ir lojālas “savējiem”, ne valstij. Nu nez vai par lojalitātes izpausmēm var nosaukt Bendrātes, Priedes, Kampara, Zaķa, Spolīša, Āboltiņas gājienus. Un tūlīt šis uzskaitījums papildināsies ar vēl vienu uzvārdu – jo gan jau izrādīsies, ka Vienotības biedri likumīgi var uzrīdīt suni, un piekaut skrējējus Biķernieku mežā.

Šķiet, ka ētikas komisijas priekšsēdētājam no Vienotības šī ir loģiska problēma – Valdības pārstāvji un deputāti nav lojāli valstij, a ierēdņiem jābūt. Tāpēc viņš izvirza domu, ka valdība un Saeima no šīs ķēdes jāizslēdz.

Un nav jau tā, ka tikai Vienotība ir tā melnā avs, katram ir sava uts.

Piemēram, būtu jau jāizslēdz arī Rīgas Dome,jo Amerika nospekulētie 3 miljoni, Rīgas Satiksmes superdārgais nanoūdens, demonstratīvs plaģiātisma atbalsts Dzenuškāna personā, Putins, kā vadzvaigzne Ušakovam (nav neka labāka par Putinu..), piemēram, nez vai ir lojalitātes izpausmes. Tāpēc rīdziniekiem būtu jābūt lojāliem valstij, ne Rīgas domei…

“Klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem”

+3
-3
Atbildēt

8

    Absints > 24.03.2015. 10.36

    hmm, neredzat?

    Vai “savējo” atbalsts nav pretrunā ar Valsts ideāliem?

    Nav?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    v_rostins > 24.03.2015. 12.48

    dzeris49

    bet, V nebūt nav tas lielākais ļaunums, un tai nevar uzvelt atbildību pilnīgi par visu slikto, kas notiek šinī valstī.

    _____________

    ZRP(v) kremļjaģas dala to godu ar sugasbrāļiem, SC.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > 24.03.2015. 11.04

    .. un visi to pieņem par normu. Šķiet arī Jūs. Tāpēc saku , ka sabiedrība ir slima, un degradācija pastiprinās.

    V, varbūt, ari nav līderos, bet kā valdošā partija vislabāk redzama, un “uzdod toni”..

    Paliek tikai sliktāk.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 25.03.2015. 15.24

    Ko var gribēt no Vienotības,ja tur strēķiem sastājušies Šķēles tautpartijieši?

    ”Talsu novada pašvaldība par baltu velti uzdāvinājusi uzņēmumam SIA Meraks koksni no 50 hektāru lielas meža platības sanitārajām un kopšanas cirtēm, – tā liecina Pietiek lasītāju iesūtītie dokumenti. Pašvaldība gan apgalvo, ka dokumenti neataino pilnīgu ainu, taču nekādas papildus noslēgtas vienošanās nespēj uzrādīt.

    Pietiek rīcībā nonācis Talsu novada pašvaldības izpilddirektora Alda Vilsona (attēlā) parakstīts sadarbības līgums ar SIA Meraks par vairāk nekā 50 hektāru meža izstrādi (sanitārās un kopšanas cirtes). Līgums paredz, ka izpildītājam – SIA Meraks ir tiesības paturēt savā īpašumā veikto darbu rezultātā iegūto materiālu, tātad koksni. Eksperti lēš, ka pēc pieticīgākajiem aprēķiniem uzņēmums iegūtu koksni simt tūkstošu eiro vērtībā, un šī nauda saskaņā ar vienošanos nenonāks pašvaldības budžetā.”

    http://www.pietiek.com/raksti/pasvaldiba_nosledz_ligumu,_kurs_uznemejam_lauj_par_velti_izcirst_vairak_neka_50_ha_meza

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 24.03.2015. 10.30

    Kas tad Spolītim kopīgs ar Āboltiņu, ja nu tikai tas, ka abi, pagaidām, vienā partijā ( kaut, Āboltiņa aicina visus liberāļus “aizvākties”), un kā izpaužas viņa nelojalitāte Latvijas valastij?

    Un, tātad, tikai V ir tā galvenā “melnā avs” un galvenais ļaunums, neskaitot SC, Lemberga ZZS, princpā, lojāla, neskaitot atsevišķus trūkumus, intersanti kam, Lembergam vai valstij?

    Un kā tad izpaužas tā V nelojalitāte, pēc kādiem kritērijiem vērtē?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 24.03.2015. 11.31

    Nē, es to par normu nepieņemu, bet, V nebūt nav tas lielākais ļaunums, un tai nevar uzvelt atbildību pilnīgi par visu slikto, kas notiek šinī valstī.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Absints > 24.03.2015. 17.41

    >Un nav jau tā, ka tikai Vienotība ir tā melnā avs, …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 24.03.2015. 10.49

    Un kurš tad šai valstī neatbalsta savējos, tādi šeit vispār nav, tas ir šīs valsts politikas galvenais princips, un v to dara ne vairāk, kā visi pārējie.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu