KNAB prasa NEPLP vērtēt sabiedrisko mediju “mīta kultivēšanu par konfliktu birojā”

KNAB amatpersonas pārmet žurnālistiem mīta kultivēšanu par konfliktu birojā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar sūdzību par sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Radio, Latvijas Televīziju (LTV) un portālu “Lsm.lv”. KNAB sabiedriskajiem medijiem pārmet tendenciozitāti, jo tie kultivējot mītu, ka birojā pastāv konflikts, ziņo Latvijas Radio.

Pēdējās nedēļas laikā pāris līdzīga satura e-pastus ar pārmetumiem par biroja darba atspoguļojumu no KNAB ir saņēmusi arī aģentūra LETA.

Mediju eksperti šo gadījumu vērtē kā KNAB vadības mēģinājumu demonstrēt varu un ierobežot vārda brīvību. KNAB vēstulē aicina NEPLP vērtēt, vai pret medijiem nebūtu sākama administratīvā pārkāpuma lieta. Turklāt KNAB šo vēstuli noteicis par ierobežotas pieejamības informāciju. Lai pierādītu sabiedrisko mediju tendenciozitāti, KNAB apkopojis ziņas kopš 2013.gada pavasara, kas tā skatījumā esot neobjektīvas. NEPLP, Tiesībsargam un ģenerālprokuroram adresētajā vēstulē KNAB skaidro, kāpēc būtu jāpārbauda sabiedrisko mediju ziņotais par biroju: “(…) Atsevišķas augstākās valsts amatpersonas, argumentējot savu viedokli par KNAB, norāda uz KNAB reputācijas pasliktināšanos un to, ka medijos regulāri izskanot negatīva informācija par KNAB, tai skaitā par KNAB vadītāja darbību.”

Vēstulei pievienots apkopojums, kurā izpētīti vairāk nekā 180 sižeti un ziņas par KNAB, gandrīz 50 no tiem analizēti sīkāk. Biežākie pārmetumi – tiekot kultivēts mīts par konfliktu birojā, izmantoti subjektīvi darbinieku izteikumi un neesot prasīts KNAB viedoklis. Likumā paredzētās tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu KNAB gan ne reizi nav izmantojis, atzīmē Latvijas Radio.

Biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča Latvijas Radio apgalvoja, ka birojā neesot cilvēka, kurš ar to varētu nodarboties, taču nu vadzis esot lūzis: “Tās ir absolūti mūsu subjektīvās tiesības. Ja mēs saskatām, ka, mūsuprāt, šajās darbībās ir saskatāms pārkāpums, kurš būtu izvērtējams augstākajā vai uzraugošajā institūcijā, mums ir visas tiesības pie tās vērsties. Un mums nav jāatskaitās nevienam par to, kāpēc mēs izvēlējāmies šādu ceļu vai tādu ceļu. Jo mēs ilgstoši – nu jau divus gadus – saskaramies ar situāciju, ar kuru mēs netiekam galā. Un jāatceras, ka mēs esam valsts iestāde, mēs reprezentējam valsts varu. Ja pastāvīgi par iestādi tiek izplatīta nepatiesa informācija, pie tam radot sabiedrībai nepareizu viedokli un faktiski sabiedrības apziņu ietekmējot caur nepatiesām ziņām, mums ir tiesības vērsties [NEPLP]. Un mēs arī vērsāmies.” 

 LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne, kura vēstuli saņēma pirms dažām dienām, par KNAB rīcību ir neizpratnē: “To nevar citādāk vērtēt kā par mēģinājumu iejaukties mediju darbā un mēģinājumiem ietekmēt vārda brīvību. KNAB vēlas liegt sabiedrībai zināt patiesību, liegt uzklausīt viedokļu. KNAB acīmredzot būtu ļoti gandarīts, ja valstī tiktu ieviesta cenzūra. Protams, viens būtisks aspekts ir tas, ka KNAB sūdzas par informāciju, kas publiskota, sākot ar 2013.gada pavasari. Mums rodas jautājums, ko KNAB ir darījis visus šos divus gadus. Un, protams, mūs interesē, cik izmaksāja šis absurdais savārstījums.” 

 Elksne arī norāda, ka šo KNAB vēstuli nav parakstījis biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Tāpat viņa kritizē iestādes komunikāciju ar medijiem: “Mēs uzskatām, ka šobrīd KNAB komunikācija ar sabiedrību un žurnālistiem ir zem katras kritikas, jo KNAB regulāri mums atsaka intervijas.” 

 Arī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne KNAB vēršanos ar sūdzību pie mediju uzrauga, apejot medijus, dēvē par varas demonstrēšanu: “Tā ir varas demonstrēšana – vēršanās pie uzraugošām institūcijām, tā vietā, ka ir tomēr vairāki instrumenti, kādā veidā meklēt savu patiesību.” NEPLP ir pieprasījusi sabiedriskajiem medijiem līdz 20.martam iesniegt paskaidrojumus. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants apgalvo, ka pats vēstuli nav lasījis, jo deleģējis jautājumu risināt padomes locekļiem – mediju kuratoriem, taču atzīst, ka arī viņu šāds KNAB solis izbrīnot. KNAB lūdzis arī tiesībsargam vērtēt, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecinātu par iespējamo sabiedrisko mediju “redakcionālās politikas vai žurnālistu ietekmēšanu kādu personu vai personu grupu interesēs, tādējādi ierobežojot to vārda brīvību”. Tiesībsarga birojs šo jautājumu ir pāradresējis NEPLP un pagaidām nav vērtējis arī to, vai pret Satversmes 100.pantā nostiprinātajām tiesībām nemēģina vērsties pati KNAB vadība.