"Re&Re" neatzīst Zolitūdes civillietas traģēdijas prasību • IR.lv

“Re&Re” neatzīst Zolitūdes civillietas traģēdijas prasību

10
Būvuzņēmuma "RE&RE" vadītāji Ainārs Pauniņš (no kreisās) un Didzis Putniņš piedalās preses konferencē. Vēl pirms Zolitūdes lielveikala sabrukšanas. Foto: Ieva Čīka, LETA

Celtniecības uzņēmuma advokāts apgalvo, ka Re&Re” īstenojis darba aizsardzības pasākumus un labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta bija izvietoti vienmērīgi

Būvuzņēmums “Re&Re” neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā teica būvuzņēmuma “Re&Re” pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka “Re&Re” īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izvietoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat “Re&Re” uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

Grūbe vēl minēja, ka būvnieks nodrošināja visus apstākļus cilvēku drošības garantēšanai. Advokāts arī teica, ka, pēc “Re&Re” domām, prasītāji nepierādīja prettiesisku bezdarbību uzņēmuma darbībās. Vēl advokāts skaidroja, ka veikala telpas nebija uzskatāmas par būvobjektu, līdz ar to uz to nebija attiecināms regulējums par paaugstinātu bīstamību objektā.

Tāpat “Re&Re” nebija pienākuma norobežot veikala teritoriju. “Re&Re” pārstāvis sēdē skaidroja, ka nepietiekamas esot bijušas lietā ziņas par to, cik ciešas un tuvas bijušas emocionālās saites prasītājai, kas ilgstoši dzīvo ASV, ar bojāgājušo tēvu. Grūbe rezumēja, ka prasība ir noraidāma kopumā.

Gobzems “Re&Re” pārstāvim uzdeva jautājumu, vai 2013.gada 21.novembra notikums norādīja uz ilgtspējīgu būvniecības procesu un vai šādā veidā tika radīta kvalitatīva vide esošajām un nākamajām paaudzēm, uz ko Grūbe norādīja, ka nevar atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. “Būvniecības procesā bija iesaistīta virkne personu, kam katram bija savas tiesības un pienākumi. Iemeslu, kāpēc jumts iebruka, no juridiskā viedokļa mēs nezinām,” sacīja Grūbe, uzsverot, ka “Re&Re” ēku uzbūvēja pilnīgi atbilstoši būvprojektam.

Tāpat advokāts jautāja, vai “Re&Re” pats veda būvdarbu žurnālu un vai tas atradās konkrētajā būvniecības objektā, uz ko Grūbe atbildēja apstiprinoši. Tāpēc Gobzems turpināja, kā gan parakstus būvdarbu žurnālā bez “Re&Re” ziņas varēja noviltot persona, kas nekad nav atradusies būvniecības vietā. Uz šo jautājumu “Re&Re” pārstāvis nevarēja atbildēt.

Tiesa lietu turpinās skatīt 30.janvārī, kad savus paskaidrojumus sniegs SIA “Homburg Zolitude”.

Šajā lietā ar prasību pret “Maxima Latvija”, “Re&Re”, “Homburg Zolitude”, SIA “Tineo”, Rīgas domi, arhitektu firmu “Kubs” un SIA “HND Grupa” vērsās trīs cietušie.

2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas – sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gublis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam “Kubs” un “HND Grupa”. “Kuba” īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt “HND Grupa” pieder Sergetam.

 

Komentāri (10)

Bet 24.01.2015. 11.45

Izskatās, ka paši lielākie vaininieki nopirks sev ldārgākos advokātus un izspruks sveikā uz kaut kādu sīkumu, kā lembis uz personas kodu.

+1
0
Atbildēt

0

aivarsk 24.01.2015. 14.28

Būsim nu godīgi un sapratīsim dažas lietas būvniecības procesā!

Kā tad tas notiek?

1. ir zemes īpašnieks, kurš izdomā, ka grib būvēt ēku, kur būs veikals, dzīvojamā māja utt.

2. arhitekts izdomā ideju, ka veikals būs apakšā, bet augšā uzkalniņš un zālīte un bērnu laukums un/vai autostāvvieta, aviobāze vai kas cits. Arhitekts uztaisa vizuālo izskatu, saskaņo ar īpašnieku un nes konstruktoram, kurš rēķina slodzes, spiedienus, izvēlas nesošos materiālus.

3. tālāk jau gatavais projekts tiek saskaņots ar dažādām iesaistītajām institūcijām (sadales tīkli, Rīgas ūdens, Vides pārvalde utt.), no kurām pēdējā ir būvvalde, kura dod gala akceptu.

4. būvnieks saņem gatavu projektu ar visiem zīmogiem, akceptiem un projekts ir likums, pēc kura ir jābūvē. Visas izmaiņas projektā akceptē projekta autors.

5. būvuzraugs seko, vai būvnieks būvē atbilstoši projektam un izsniegtajām projekta izmaiņām un sit pa nagiem būvniekam, ja tā nenotiek.

+1
-1
Atbildēt

0

Aigars Brauns 24.01.2015. 12.03

Es sapratu, ka ēka sabruka tāpēc, ka Re&Re bija izmantojis prasībām neatbilstošas bultskrūves jau pirmajā celtniecības kārtā un kopnes neizturēja papildu slodzi, ko radīja zemes uzbēršana. Pēc loģikas par 54 cilvēku nāvi atbild vispirmām kārtām tie, kas ierosināja/pieļāva/akceptēja neatbilstošās bultskrūves un pieņēma ekspluatācijā ēkas pirmo kārtu. Ja nu kāds būtu iedomājies aizstāt skrūves ar koka puļķiem (tā būtu fantastiska ekonomija), vai arī tad Re&Re tā arī būtu rīkojies? Es nedomāju, ka no cietumsoda būs liels labums vai jēga, daudz prātīgāk būtu atņemt Re&Re licenci un Pauniņam kā primārajam atbildīgajam noteikt naudas sodu, kas atstrādājams piespiedu darbos.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu