Nodokļu bubulis • IR.lv

Nodokļu bubulis

74
Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Vairis Reinholds

Vai nodokļu paaugstināšana vienmēr ietekmē attīstību?

Nodokļi bremzē ekonomisko attīstību, jo atbaida investorus. Tas ir tik skaidrs, ka neprasa nekādus pierādījumus. Zivis meklē, kur dziļāk, cilvēks – kur labāk, un katrs cilvēks saprot, ka labāk ir tur, kur mazāki nodokļi…

Investoriem patīkot tādas valstis, kurās ir zemi nodokļi. Bulgārijā, kurai nav ne naftas, ne gāzes, ienākumu nodoklis ir mazāks nekā Krievijā – 10%, kopējais nodokļu slogs otrais zemākais ES. Īsta paradīze investoriem…

Tomēr IKP uz vienu iedzīvotāju šajā „nodokļu paradīzē” ir zemākais ES – 16 518 ASV dolāru, un tas ir par 12 000 dolāru mazāk nekā Slovēnijā, kur nodokļu slogs ir otrs augstākais ES. Tūkstotis dolāru mēnesī uz katru iedzīvotāju – tā ir visai liela starpība dzīves līmenī.

Lai runā skaitļi. Tālāk tiks parādīta jauno ES dalībvalstu izaugsme brīvās ekonomikas apstākļos, par pamatu ņemot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem 2013.gadā, šo rādītāju koriģējot pēc pirktspējas paritātes. Un vienlaikus norādot kopējo nodokļu apjomu (slogu) pret IKP. (Pēc „Eurostat” datiem, vietu sadalījums tabulas vidusdaļā nedaudz atšķiras).

1. Slovēnija – IKP 22 784 EUR, nod. slogs 37,6 % no IKP;

2. Čehija – 21 853 EUR – 37,4% (2007) – 35% (2012) no IKP;

3. Slovākija – 21 268 EUR – 28,3 % no IKP;

4. Igaunija – 20 818 EUR – 32,5 % no IKP;

5. Lietuva – 20 276 EUR – 27,2 % no IKP;

6. Polija – 18 597 EUR – 32,5 % no IKP;

7. Ungārija – 18 567 EUR – 39,2 % no IKP;

8. Latvija – 18 245 EUR – 27,9 % no IKP;

9. Horvātija – 16 159 EUR – 35,7 % no IKP;

10. Rumānija – 13 936 EUR – 28,3 % no IKP;

11. Bulgārija – 13 199 EUR – 27,9 % no IKP

Slovēnijā ir ne tikai otrais lielākais kopējais nodokļu slogs aiz Ungārijas, bet arī pats lielākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 41 % no ienākuma. Kā jau minēts, Bulgārijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 10% no ienākuma ir pats zemākais ES.

Igaunijā nodokļu slogs ir lielāks nekā Latvijai, bet ienākuma nodoklis mazāks (21%), uzņēmumu nodoklis, sadalot peļņu 26,6%, kapitāls tiek aplikts kā jebkurš ienākums (21%).

Kā tad var izskaidrot šo vietu sadalījumu, ja svarīgākais attīstības stimuls ir zems nodokļu līmenis? Ar zemiem nodokļiem attīstības rādītājus izskaidrot nevar.

Izrādās, ka svarīgāks faktors par zemiem nodokļiem potenciālā investora acīs ir infrastruktūra (ceļu, transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma, dzīvokļu, skolu, veselības aizsardzības, kultūras, sporta aprūpes objektu kopums un to izkārtojums), darbaspēka izglītība, tautas tradīcijas, cilvēku apmierinātība vai neapmierinātība ar dzīvi šajā valstī, materiālā labklājība un sociālā drošība… Un, ievērojot to, ka lielu infrastruktūras daļu veido valsts objekti – ceļi, skolas, veselības un sociālās aprūpes iestādes -, zemi nodokļi parasti nozīmē sliktus ceļus, cilvēku neapmierinātību ar dzīvi valstī un sociālo nedrošību.

Radīt labu uzņēmējdarbības vidi, izveidot labu infrastruktūru un saglabāt zemāko nodokļu slogu Eiropā – tas jau līdzinās solījumiem radīt kaut ko no nekā vai gandrīz no nekā.

Atgriežoties pie tabulas un valstu attīstības rādītājiem, mēs redzam, ka šie attīstības rādītāji pierāda elementāru patiesību: Slovēnija un Čehija var savās valstīs ieviest jebkādu nodokļu sistēmu – tās var pacelt nodokļu slogu vēl par 10% no IKP un veidot labklājības valstis, un tās var samazināt un pielīdzināt nodokļu slogu Bulgārijai, samazinot saviem pilsoņiem sociālās garantijas un izsaucot protestus un ielu gājienus, bet no tā šo valstu attīstības rādītāji nemainīsies, tās būs un paliks līderes Austrumeiropas valstu vidū. Ir jāpiekrīt, ka šo izvēles brīvību dod attīstītā infrastruktūra un rūpnieciskā ražošana.

Neatbildēts paliek jautājums: kāpēc Bulgārijā pie investīcijām labvēlīgā nodokļu līmeņa pagājušajos vairāk nekā divdesmit gados rūpnieciskā ražošana savā attīstībā nav pat pietuvinājusies līderu grupas valstīm, bet joprojām atpaliek? Turklāt, klimats labvēlīgs, iedzīvotāju izglītības līmenis pietiekams, nav iespējams konstatēt neko tādu, kas objektīvi traucē investīciju piesaisti. Varbūt vajag celt nodokļus un uzlabot infrastruktūru? Ir iespaids, ka Bulgārija var celt nodokļu slogu, un uz tās attīstības tempu tas neatstās nekādu iespaidu, tikai valstij būs lielākas iespējas palīdzēt tiem, kam palīdzība vajadzīga.

Šo likumsakarību skaidri saskata Ungārija, un, nelolojot ilūzijas par iespēju ātri sasniegt Šveices labklājības līmeni, tā uzliek bagātajiem nodokļu slogu (39,1), kas novērš valstī nabadzību un ļauj arī nabadzīgajam bez maksas tikt pie ārsta. Arī Horvātija (nodokļu slogs 35,7) domā par savu tautu, nevis par abstraktiem attīstības tempiem, kurus tā ar nodokļu manipulācijām ietekmēt nespēj.

Par Latvijas nodokļu politiku ļoti precīzi izteicies ES parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA) savā intervijā žurnālam „Bilance” 2012.gadā: „Nodokļi Latvijā – joprojām par labu tikai saujiņai bagāto.” Vērtējot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi, kas arī tagad ir daudz mazāka par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bijušais ministrs retoriski jautā: „Ar ko tas kapitāla pieaugums ir izredzētāks?” Un atzīst: „…mēs nevaram teikt, ka zems nodokļu līmenis obligāti veicina labu uzplaukumu ekonomikā. Tā diemžēl nav.”

Zviedrija ir valsts, kurā nodokļu slogs ir nesalīdzināmi augstāks gan par Slovākiju, gan Ungāriju. Bijušais premjerministrs Jērans Pēršons, uzstājoties Zviedrijas rūpniecībā strādājošo arodbiedrības kongresā 2000.gadā, teica: „Valstī ir augsti nodokļi, bet ekonomika tomēr attīstās paātrināti. Pēc ekspertu domām, tas nav iespējams, bet Zviedrijā tā ir realitāte, plus vēl stipras arodbiedrības. Tas viss viens otru papildina, stiprina un ir kā vējš, kas pūš valsts ekonomikas burās.” (LBAS 2000.gada 7.marta Ziņotājs Nr.3 (20))

Ekonomists Hadžūns Čangs norāda – nav pierādījumu, ka zemāki nodokļi veicina ekonomikas attīstību. Un viņš norāda, ka pagājušā gadsimta 50.gados augstākā nodokļu likme ASV bija 92% , bet tās ekonomika attīstījās daudz straujākā tempā, nekā tā augusi pēdējā laikā, kad nodokļu likme bagātajiem ievērojami kritusies.

Turklāt globālo korporāciju kapitāls, kura piesaisti vai investīcijas valsts vēlas veicināt un nodrošināt ar maziem nodokļiem, lai palielinātu darba vietu skaitu, maz ko dod valsts attīstībai. Peļņa, kuras pamatā ir strādājošo darbs, aizplūst uz ārvalstu kompāniju banku kontiem, minimālie nodokļi liedz valstij īstenot sociālās programmas, valsts infrastruktūra tiek lietota un nolietota bez atlīdzības, un valsts teritorijā paliek piesārņojums un ražošanas atkritumi.

Kad nu jau bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) rosināja domāt par nodokļu paaugstināšanu, viņš neguva atbalstu. Ierosme netika ne apspriesta, ne vērtēta. Arī pret neizskanēja neviens arguments. Tikai norāde, ka nodokļu paaugstināšana nav valdības plānos. Bet kāpēc nav?

Ja paskatāmies uz Igauniju, rodas jautājums: kas ir tas, kas mums liedz pacelt kopējo nodokļu līmeni par 4,6% no IKP, nosakot vienādu nodokli iedzīvotāju ienākumiem, kapitāla pieaugumam un dividendēm, tādā veidā nodrošinot gan aizsardzības budžetu 2% apmērā, gan veselības aizsardzības budžetu 5% apmērā no IKP nevis 2020.gadā, bet 2015.gadā?

Autors ir jurists

 

Komentāri (74)

Krix 14.11.2014. 11.56

It kā varētu piekrist, ja vien raksts nebūtu ieturēts klasiskajā LV stilā – pateikt A un noklusēt B…..Jā, vieniem pašiem nodokļiem nav izšķiroša nozīmē, tas tiesa. Infrastruktūra ir ļoti svarīga biznesam, tas arī tiesa, nenoliegšu. Tas, ka LV nodokļu sistēma ir regresīva un slauc primāmkārtām vidusšķiru un tad nabagos, bet tikai tad tos, kam tiešām ir nauda arī ir jau sen skaidrs – kaut ko jau pēdējā laikā dara lietas labā, bet tas ir maz un par vēlu !

Tālāk sākas tas, par ko autors nerunā :

1.LV infrastruktūra, lai cik tas skumji nebūtu lielā mērā ir mantota no sovoku laikiem un pa šiem ~25 nodzīvota, neguldot atpakaļ, šis tas protams ir paveikts un izbūvēts no jauna, bet arī tikai pēdējos gados.

2.Nopietniem investoriem, kas tiešām šeit vēlas uzsākt kādu darbību, neskatoties uz LV pataisīto lēto darbaspēku (vismaz pēc tā, ko viņi saņem uz rokas) ir 2 ļoti nopietni mīnusi :

2.1. Nosakot dažādus OIKus u.c. parazītu nodokļus, nodevas un maksājumus valdošie laikam ir aizmirsuši, ka Latvijā ir visai gara apkures sezona, kas rada pamatīgas papildus izmaksas un ka elektrība ražotājiem mums ir viena no dārgākajaām pasaulē(!)…ierastā pļerdināšana par efektivitāti un siltināšanu, utt. varbūt der vadošā galma atreferētājiem un atgremotājiem, bet cilvēkus ar naudu tas vienkārši attur un atbaida, jo neviens normāls cilvēks neber naudu caurā maisā !

2.2. Neskatoties uz iedzīvotāju vājo maksātspēju, Latvijā un sevišķi Rīgā/pierīgā ir neadekvāti dārgās NĪ cenas un nomas, kas pirmkārt sadārdzina jebkuras nopietnas/ražojošas investīcijas un otrkārt burtiski spiež darbaspēku prom, jo ar esošām algām nav iespējams tikt pie pienācīga mitekļa – rezultātā ir darbaspēka deficīts (loģiski – brīvais tirgus taču) un papildus izmaksas. Atceros kā daudzi norēja Lembergu, kad viņš Ventspilī piešķīra platību bez maksas ienākošam ražotājam…Kā papildus tam visam nauda tiecās uz NĪ spekulācijām, dažādas greizas TUA likumdošanas rezultātā !

3. Ļoti zemā pirktspēja nodrošina vien to, ka daudzas investīciju iespējas mums iet secen Latvijai, jo potenciāliem ieguldītājiem nešķiet iespējams atpelnīt ieguldīto saprātīgā laika posmā !

+11
-1
Atbildēt

1

    Normunds > Krix 14.11.2014. 14.28

    Nedēļas komentārs!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

nomale 15.11.2014. 18.43

Piekrītu Normundam! Ikviens jaunais uzņēmums, kurš cer kaut ko godīgi uzsākt paša spēkiem tiek nospiests. Milzīgais darbaspēka nodoklis + minimālais iedzīvotāju blīvums + mazā iedzīvotāju pirktspēja – infrastruktūra = vāks līdz ar paša ieguldīto līdzekļu izbeigšanos.

+4
0
Atbildēt

0

Lauris Grâvelis 14.11.2014. 17.49

Kāpēc juristam jāizliekas par kompetentu spriest ekonomikas jautājumus? Pirmā lieta, pēc kuras pat nav vērts lasīt tālāk ir pieņēmums, ka visām šīm valstīm ir bijis viens sākuma punkts un ka Latviju tā vienkārši var salīdzināt ar jebkuru valsti! Nemaz nerunājot par pirktspēju, ēnu ekonomiku, darba spēka/PVN/investīciju nodokļu attiecībām.

Zemi nodokļi stimulē attīstību un izaugsmi – tas ir nepastrīdams fakts. Tas, ka kāds mēģina sliktu nodokļu regulējumu izmantot par ieganstu celt nodokļus, tikai norāda, cik primitīvi tiek uztverta ekonomika un sabiedrība kopumā.

+6
-3
Atbildēt

3

    morgenstern > Lauris Grâvelis 15.11.2014. 00.53

    :Normunds

    ——-

    Kremļinu nanosmadzene ieteiktu – atdodies mums;)

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    aivarsk > Lauris Grâvelis 14.11.2014. 23.12

    Nasing spešal! Tieši tā!

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Normunds > Lauris Grâvelis 14.11.2014. 21.44

    Ja frizieriem būs 90% IIN, bet skārdniekiem 10%, nodokļus vajadzētu celt vai pazemināt?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu