Cenas nemainās, bet inflācijas prognozes samazinās

Par jaunākajiem PCI datiem, kā arī naftas tirgus notikumu ietekmi uz gaidāmo cenu kāpumu Latvijā 2015.gadā

Aizvadītā mēneša laikā patēriņa cenu līmenis bija tik stabils, cik vien tas var būt, nemainoties salīdzinājumā ar septembri. Taču ļoti strauji mainījās apstākļi, kas noteiks cenu līmeni Latvijā nākamgad. Tas, protams, ir saistīts ar visnotaļ dramatiskajiem notikumiem pasaules naftas tirgū.

“DNB bankas” naftas tirgus eksperti Norvēģijā, kuriem par šo tēmu šis un tas ir zināms, sagaida, ka naftas cenas 2014.gada pirmajai pusei raksturīgajos līmeņos drīzumā neatgriezīsies – nākamgad un aiznākamgad tās būs 80-85 dolāru robežās. No tā izriet, ka vidējās naftas cenas 2015.gadā būs ap piektdaļu zemākas nekā šogad.

Ievērojot Latvijas naftas produktu patēriņa apjomu, tādā gadījumā mūsu valsts kopējais naftas produktu importa rēķins pie nemainīga eiro un dolāra kursa samazinātos, ļoti provizoriski vērtējot, par 0,8% no IKP. Tā kā mainīsies arī valūtas kurss, ietaupījums varētu būt par trešdaļu mazāks, bet tas vienalga būs nozīmīgs atvieglojums ražotājiem un patērētājiem. Naftas cenām pēc kāda laika sekos arī gāzes cenas, kuru krituma ietekme būs mazāka, jo par gāzes importu kopumā tērējam mazāk nekā par naftas produktiem, bet arī nozīmīga.

Līdz ar to ir jāsāk pārvērtēt arī nākamā gada inflācijas prognozes.

Līdz šim tika sagaidīts, ka inflācija nākamgad ievērojami pieaugs, gan tāpēc, ka kāps elektrības cena mājsaimniecībām, gan tāpēc, ka straujā ekonomikas izaugsme liks kāpt algām. Tās savukārt kopējam cenu līmenim, bet jo īpaši pakalpojumiem.

Taču naftas cenu krituma kopējā lejupvērstā ietekme uz patēriņa cenu līmeni nākamgad iepriekš aprakstītajā scenārijā būs līdzīga elektrības cenu liberalizācijas augšupvērstajai ietekmei.

Tiešā veidā naftas cenu samazināšanās patērētājiem palīdzēs mazāk, bet šim procesam būs arī netiešā ietekme caur uzņēmumu izmaksām, kas nebūs elektrības tirgus liberalizācijai, jo uzņēmumi jau tagad elektrību pērk par tirgus cenām. Turklāt vēl jāpieskaita arī gāzes cenu krituma ietekme. Arī pārtika nākamgad, visdrīzāk, būs lētāka, ko nosaka gan Krievijas embargo ietekme, gan šā gada bagātā graudu raža pasaulē. Nedaudz cenu līmeni ietekmēs arī tērauda un dažādu industriālo metālu zemākās cenas.

Ekonomikas izaugsmes prognozes savukārt ir samazinātas, kas nozīmē vājāku algu kāpuma ietekmi. Jāpiezīmē, ka pēc strauja kāpuma perioda pakalpojumu cenu gada inflācija oktobrī jau samazinājās līdz 2,9% no 3,2% septembrī.

2015.gadā dzīves dārdzība augs straujāk nekā šogad, bet tikai nedaudz. Pie apvāršņa arvien skaidrākas aprises iegūst scenārijs, kurā patēriņa cenu inflācija nākamgad būs apmēram 1%, nevis ap 2%, kā tika sagaidīts vēl pavisam nesen.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis