Pētījums: Krievijas publiskā diplomātija vairo spriedzi Latvijā • IR.lv

Pētījums: Krievijas publiskā diplomātija vairo spriedzi Latvijā

40
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētījuma "Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors", kas tapis ar Tieslietu ministrijas atbalstu, prezentācija. Foto: Ieva Lūka, LETA

Krievija cenšas īstenot tieši tādu pieeju, ko pati kritizē un sauc par nepieņemamu

Gandrīz visi Krievijas publiskās diplomātijas instrumenti noved pie iekšpolitiskas vai ārpolitiskas konfrontācijas, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra ceturtdien prezentētajā jaunajā pētījumā „Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors”.

Pētījumā analizēts publiskās diplomātijas jēdziens, tā attīstība un Krievijas specifiskā izpratne par publisko diplomātiju. Šā pētījuma aktualitāte ir saistīta ar nepieciešamību no jauna izvērtēt Krievijas publiskās diplomātijas instrumentus – mediju, Krievijas tautiešu jautājuma, kultūras diplomātijas, vēstures un reliģijas izmantošanu ārpolitikā, informē Austrumeiropas politikas pētījumu centra mediju un komunikācijas koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska.

Pētījumā secināts – Krievijas publiskās diplomātijas īstenošana Latvijā rāda, ka vairākas tās dimensijas – mediju vēstījumi, valodas un pilsonības tēmu aizskaršana, specifiskas vēstures interpretācijas popularizēšana šķeļ Latvijas sabiedrību un vairo spriedzi tajā nevis veicina labas attiecības ar Krieviju.

Pētnieki norāda, ka pēdējo gadu tendences liecina par strauju publiskā diplomātijas izplatību, jo aizvien vairāk valstis tiecas iekļaut to savas ārpolitikas līdzekļu klāstā. Vienlaicīgi tas ir novedis pie publiskās diplomātijas koncepta kropļošanas, jo ir valstis, kuras, izmantojot publiskās diplomātijas karogu, faktiski īsteno informatīvās kampaņas un propagandu jeb praksi, kas nav savietojama ar demokrātisko valstu izpratni par publisko diplomātiju.

Praktiskā Krievijas publiskās diplomātijas īstenošana rāda, ka Krievija cenšas īstenot tieši tādu pieeju, ko pati kritizē un sauc par nepieņemamu. Krievijas izpildījumā publiskā diplomātija ir saistīta ar propagandu un reālo ārpolitikas mērķu noklusēšanu. Krievijas ārvalstīs dzīvojošie tautieši ir nozīmīga šīs valsts publiskās diplomātijas mērķa grupa un vienlaikus arī mērķa sasniegšanas instruments.

Kā atzīmē viens no pētījuma autoriem, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir kultivējuši opozicionāru diasporiskuma apziņu Latvijas krievvalodīgajos iedzīvotājos. Proti, krievvalodīgā kopiena tiek pozicionēta kā patstāvīgs un no Latvijas tautas izolēts politisks aktors.

Šāda Krievijas mediju nostāja var tikai šķelt un ne saliedēt, līdz ar to ir kaitīga normālai demokrātiskai Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, uzsver pētījuma redaktors, APPC izpilddirektors un pētnieks Andis Kudors. Viņš arī norāda, ka praktiskajā īstenošanā Krievijas tautiešu politika no atbalsta krievu etniskās identitātes saglabāšanas pārvēršas politiskajās prasībās, kas izraisa strīdus un konfrontāciju Krievijas tautiešu mītnes zemēs.

Zīmīgi, ka Ukrainā Krievijas tautiešu diskriminācijas jautājums tika izmantots kā iegansts Krievijas intervencei Krimā, kur minēto problemātiku jau vairākus gadus dienaskārtībā uzturēja tur esošās tautiešu NVO, atzīmē Kudors.

Politologs Artūrs Kvesko vērš uzmanību uz NVO regulējumu Latvijā. Šī joma nav pietiekami sakārtota, ko Krievijas tautiešu NVO izmanto savā labā, gan darbojoties nereģistrēti, gan ne vienmēr norādot finanšu avotus, jo pašreizējais regulējums to strikti nepieprasa, skaidro Kvesko. Latvijas valstij savas publiskās diplomātijas ietvaros aktīvāk jākomunicē ar tautiešu NVO un jāskaidro savas intereses, prioritātes, kā arī jāizvērtē iespējama to atbalstīšana, citādi patlaban šo jomu cenšas monopolizēt Krievija, norāda politologs.

Pētījuma autori uzsver, ka Krievijas agresija Ukrainā ir ietekmējusi arī krievu pasaules koncepcijas attīstību. Ja līdz konfliktam Ukrainā Krievu pasaule tika skatīta kā pievilcību vairojošs maigās varas projekts, tad pēc Krimas aneksijas šīs koncepcijas jēga ir mainījusies. Ar krievu pasaules apvienošanu tiek attaisnota militāra agresija. Pētnieki vērš uzmanību uz faktu, ka Baltijas valstis atrodas uz informatīvās ietekmes frontes līnijas, tāpēc Rietumu sabiedrotajiem būtu jānāk ar palīdzību, kas var izpausties gan kā finansiālais, gan tehniskais atbalsts Latvijas un citu Baltijas valstu medijiem.

Pētījuma autori ir APPC pētnieki Andis Kudors, Māris Cepurītis, Ainārs Lerhis, Rinalds Gulbis, komunikācijas speciālisti Mārtiņš Kaprāns un Anda Rožukalne, politologs Artūrs Kvesko, teologs Valdis Tēraudkalns un starptautisko jautājumu eksperts Aleksejs Grigorjevs.

Ar pētījumu pilnā apjomā un tā secinājumiem iespējams iepazīties Austrumeiropas politikas pētījumu centra interneta lapā www.appc.lv.

 

Komentāri (40)

gundega_heiberga 25.09.2014. 15.10

Rakstā ne vārda par krievvalodīgo skolu kā zooloģiskas ksenofobijas augoņu perēkli, kā to redzam Ukrainas bēgļu meitenītes piedzīvojumos Jelgavā.

+14
-1
Atbildēt

0

Gaisma; Enģelis 25.09.2014. 15.29

Visi šie pētnieki mierīgi varēja aprobežoties ar lakonisku Reigana epitetu: “Ļaunuma impērija”. No tā izriet pārējais, kas saistās ar Mordoru.

+10
-1
Atbildēt

1

    Andris Jautriņš > Gaisma; Enģelis 25.09.2014. 15.35

    Viņi vispār neko varēja neteikt tiem, kas skatās un lasa Latvijas un vēl civilizētākos masu mēdijus. Ilgi gaidīja, lai ielektu straumē. Bet varbūt kaujā iet pēdējās rezerves?

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

ligakalnina 25.09.2014. 14.32

Jā, lai to visu zinātu, nekādus pētījumus nevajag.

Un NVO, protams, ir visnotaļ pozitīva lieta, bet, tomēr, prasa sakārtošanu un finansēšanas kontroli, NVO ir demokrātijas atribūts, un, ja prokremliskās NVO strādā pret demokrātiju un izraisa valstī nestabilitāti, iespējams, to var atļauties ASV, bet, ne Latvija.

Tas jau ir Krievijai raksturīgi – izmantot demokrātiju un bļaut par demokrātijas pārkāpumiem visur citur, savā valstī demoktrātiju likvidējot, manuprāt, ES un ASV vajadzētu noteikt, ka Krievija no citām valstīm demokrātijas un preses brīvības ziņā var prasīt tikai to, ko tā ļauj darīt savā valstī, tad uzreiz atkristu daudzas problēmas, varētu stingri ierobežot gan Krievijas propagandu, gan prokrieviskās “NVO”, utt.

Diemžēl, Rietumi preses brīvību un demokrātiju izprot pārāk dogmātiski, un baidās Krievijai ko aizliegt, arī Rietumos ir ļoti daudz Krievijas atbalstītāju, sākot no galēji labējiem nacionalistiem un pat fašistiem, beidzot ar plānprātīgajiem kreisajiem, kas Krieviju uztver kā vienīgo glābēju no amerikāņu “imperalisma”, šie abi patreiz “saplūst vienotā ekstāzē” uz Krievijas atbalsta pamata.

Un, pateicoties Krievijas propagandai un graujošai darbībai, to skaits nebūt nesamazinās, Rietumi paši zāģē to zaru, nesaprotot, cik lielas briesmas ir Krievija.

+9
-1
Atbildēt

1

    Andris Jautriņš > ligakalnina 25.09.2014. 14.53

    Foreign Agents Registration Act

    The Foreign Agents Registration Act (FARA) is a United States law (22 U.S.C. § 611 et seq.) passed in 1938 requiring that agents representing the interests of foreign powers in a “political or quasi-political capacity” disclose their relationship with the foreign government and information about related activities and finances. The purpose is to facilitate “evaluation by the government and the American people of the statements and activities of such persons.” The law is administered by the FARA Registration Unit of the Counterespionage Section (CES) in the National Security Division (NSD) of the United States Department of Justice.[1] As of 2007 the Justice Department reported there were approximately 1,700 lobbyists representing more than 100 countries before Congress, the White House and the federal government.[2]

    http://en.wikipedia.org/wiki/Foreign_Agents_Registration_Act

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu