Deputāti steidz grozīt likumu, lai novērstu draudus vārda brīvībai • IR.lv

Deputāti steidz grozīt likumu, lai novērstu draudus vārda brīvībai

24
Foto: Ieva Čīka, LETA

Saeimas komisija atbalsta likumgrozījumus, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās liegtu maksājumu apķīlāšanu

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien pirms galīgā lasījuma atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attieksies arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām, ziņo LETA.

“Tā ir ļoti laba ziņa ikvienam neatkarīgam žurnālistam Latvijā, ja turpmāk vairs nebūs iespējams izrēķināties ar medijiem, apķīlājot to aktīvus tiesvedībā par goda un cieņas aizskārumu. Apsveicami, ka likumdevējs bez kavēšanās gatavs saknē izravēt šo absurdo tiesu praksi, kas apdraud vārda brīvību Latvijā,” saka žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Kā zināms, Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, jūlijā apķīlāja žurnāla “Ir” izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā. Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret “Ir” par 2012.gada septembra publikāciju “Maksātnespējas ķēķis”, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Šo tiesas lēmumu asi nosodījusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija, mediju nozares pārstāvji un citi. Šis bija pirmais gadījuma Latvijas tiesu praksē, kad goda un cieņas aizskāruma lietā tiesa apķīlāja medija aktīvus. Sprūda prasības izskatīšana pēc būtības nav joprojām sākta.

Grozījumi Civilprocesa likumā noteikts, ka “Maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata”. Lietās par goda un cieņas aizskaršanu morālā kaitējuma atlīdzību nosaka tiesa. Latvijas tiesu praksē noteiktie atlīdzības apmēri ir daudzkārt mazāki par summu, ko no “Ir” pieprasījis Sprūds un ko tiesa ir apķīlājusi.

Tāpat tiks noteikts, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē likumā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu. 

Grozījumus Civilprocesa likumā Saeima plāno galīgajā lasījumā pieņemt pēc nedēļas, 11.septembrī.

Jau ziņots, Tieslietu ministrija augustā apņēmās rosināt grozījumus Civilprocesa likumā, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās tiktu izslēgta atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana, izmantojot citus prasības nodrošinājuma instrumentus.

Augustā Juridiskajā komisijā izcēlās spraigas diskusijas par prasības nodrošinājuma institūtu, konkrēti runājot par žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” un koncerna “Nordic Partners Limited”, kurā iekļauti arī “NP Foods” grupas uzņēmumi, kontu apķīlāšanu.

Toreiz “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele sēdē teica, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums ir tieša represija pret mediju un tas ir bīstams signāls visiem citiem medijiem un tiesu praksei Latvijā.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) piekrita, ka tiešām pastāv problēmas tiesību normu piemērošanā, norādot, ka apstākļu kopums liecina par normas piemērošanas problēmu, iespējams, pat vienā konkrētā tiesā. “Ir jautājums, vai šādās [cieņas un goda aizskāruma] lietās ir pieļaujami prasības nodrošinājumi, ja ir – tad kāds ir samērīgums,” teica ministrs.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka Centra rajona tiesas lēmumā nebija neviena vārda par Satversmes 100.pantu, piebilstot, ka šis nav tipisks civiltiesisks strīds. Arī Bērziņš tam piekrita.

Komentāri (24)

Alise 05.09.2014. 07.23

Vai dieniņ, grozījumus izstrādājusi sliktā Tieslietu ministrija, kuru vada sliktā NA :)

+7
-3
Atbildēt

3

    Ojārs > Alise 05.09.2014. 16.31

    tiešām domā, ka latviešu sabiedrību tik ļoti uztrauc IRša problēmas? :))) Nevajag melot, rakstīt bezsakarīgus melu un aiz matiem pievilktu puspatiesību savārstījumus (sauktus par ozolingu komentāriem), tad arī nebūtu jāstājas tiesas priekšā

    ——————————–

    ja netuvotos vēlēšanas un NA reitingi nebūtu nobrukuši līdz 5 % robežai, uz galvošanu neviens NA censlis, vismazāk Hūtes melnās kases turētājs un Cibuļskas pielūdzējs, pat nepīkstētu par šādiem grozījumiem.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > Alise 05.09.2014. 15.48

    ….Robertiņ….pie likuma grozījumiem strādāja Saeimas Juridiskā komisija un konkrēti Judins….nenoliegsim – šoreiz Bērziņš(personiski) grozījumus atbalstīja, lai gan Tieslietu ministrija izrādīja savādu pasivitāti….

    …bet…šoreiz nav svarīgi kuram lielāki nopelni – svarīgi, lai par tiem nobalsotu Saeima….

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    aigarsaboltins > Alise 05.09.2014. 15.14

    Esi nu mierīgs, Robčik, ja netuvotos vēlēšanas un NA reitingi nebūtu nobrukuši līdz 5 % robežai, uz galvošanu neviens NA censlis, vismazāk Hūtes melnās kases turētājs un Cibuļskas pielūdzējs, pat nepīkstētu par šādiem grozījumiem.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

aigarsaboltins 05.09.2014. 22.54

Es gribētu redzēt kādu no tiem, kas gatavi balsot par Parādnieku, Naudiņu, Lūsi, Duri Jobeli un citiem krāšņiem “patriotiem”. Tas tā kā vecā anekdotē: bordelī strauji krītas apmeklētība un līdz ar to ienākumi. Lielais priekšnieks izsauc pie sevis bordeļa šefu un prasa, kas par lietu. Dialogs: Varbūt mēbeles vecas vai gultas veļa noplukusi? – Nē, pirms pusgada atjaunojām. -Varbūt darba laiks par īsu? – Nē, strādājam uz maiņām visu diennakti. – Tad varbūt meičas nederīgas? – Ko Jūs, priekšniek, visas partijas biedrenes no 1905. gada (darbība notiek krievu laikos). Akurāt tāpat kā NA kandidātu sarakstos.

+2
0
Atbildēt

0

nefratete 04.09.2014. 20.28

Tiešām nevarēs dabūt nodrošinājumu visās prasībās, kur ir kompensācija pēc tiesas ieskata?

Tad jau tas attiecas uz prasījumiem, kas izriet no miesas bojājumiem, un cita veida prasījumiem, kuriem ar godu un cieņu nav vispār nekāda sakara.

Atkal problēmu risinām ar vienkāršāko metodi – CIRVJA METODI.

+4
-3
Atbildēt

1

    Alise > nefratete 05.09.2014. 07.22

    Runa jau nav par nodrošinājuma atcelšanu vipār, bet tikai liegumu piemērot kā nodrošinājumu kontu apķīlāšanu (es tā vismaz no raksta sapratu, likumprojektu neesmu pētījis). Un tas, manā skatījumā, ir ļoti normāli. Kontu apķīlāšanai vispār ir jābūt pēdējam ko piemērot kā nodrošinājumu un tikai ārkārtas gadījumos jebkurās prasībās. Normāli tiesneši to tā arī saprot, un kontus apķīlā reti, bet daži tiesneši ir muļķi, un vēl daži – korumpanti.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu