Žurnāls “Ir” Saeimai rosina sakārtot likumus, lai tiesa netop par mediju iznīcinātāju • IR.lv

Žurnāls “Ir” Saeimai rosina sakārtot likumus, lai tiesa netop par mediju iznīcinātāju

37
Foto: Kaspars Krafts, F64
Māra Miķelsone

Medijs: Iesaldēt redakcijas līdzekļus, pirms ir izvērtēts, cik pamatota ir prasība, nav samērīgi un taisnīgi

Žurnāla “Ir” izdevējs a/s “Cits medijs” un žurnāla galvenā redaktore Nellija Ločmele vērsusies pie Saeimas priekšsēdes Solvitas Āboltiņas (Vienotība) un Saeimas Juridiskās komisijas, rosinot izstrādāt tādas normatīvo aktu izmaiņas, kas izskaustu gadījumus, kad tiesas lēmuma rezultātā tiek nesamērīgi ierobežotas pamattiesības.

Runa ir par Rīgas Centra rajona tiesas nesen pieņemto lēmumu, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, ar kuru tiesa apķīlājusi žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” aktīvus 22 979 eiro apmērā. Lēmums tika pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret “Ir” saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. 

“Ir” pilnībā noraida Sprūda prasību un tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu uzskata par nesamērīgu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu uzbrukumu vārda brīvībai.

“”Ir” aicina likumdevēju rīkoties, lai novērstu iespēju, ka tiesa tiek pārvērsta par mediju finansiālas ietekmēšanas vai iznīcināšanas instrumentu. Uzskatām, ka aktīvu apķīlāšana un tamlīdzīgi prasības nodrošinājumi vispār nav jāpiemēro goda un cieņas aizskaršanas lietās, jo to būtība ir vārda brīvības robežas, nevis saimniecisks strīds. Iesaldēt redakcijas līdzekļus, pirms ir izvērtēts, cik pamatota ir prasība, nav samērīgi un taisnīgi. Ja šobrīd tas ir likumīgi, tad jāmaina likumi, lai tie kļūtu taisnīgi,” saka žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Vēstulē likumdevējam žurnāla izdevēji uzsver, ka šis ir pirmais zināmais gadījums Latvijas tiesu praksē, kad lietā, kas celta par goda un cieņas aizskārumu, piemērota mediju aktīvu apķīlāšana. “Uzskatot šo par ārkārtīgi bīstamu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu vēršanos pret neatkarīgu mediju un vārda brīvību, aicinām izmantot likumdevēja rīcībā esošos līdzekļus, lai šādu praksi Latvijā novērstu,” teikts vēstulē.

Medija pārstāvji aicina deputātus nopietni izvērtēt izmaiņu nepieciešamību piemērojamajos tiesību aktos. “Piemēram, paredzot prasības nodrošinājuma līdzekļu nepiemērošanu morālā kaitējuma atlīdzības lietās, kurās prasības summa ir nosakāma pēc tiesas ieskata vai arī konkrēti lietās, kas saistītas ar personu īstenoto vārda brīvību,” teikts vēstulē.

Medijs arī norāda, ka jāņem vērā – pastāv ļoti atšķirīga tiesu prakse morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanā, tāpēc iespēja nodrošināt prasību prasītāja brīvi izraudzītas summas apmērā var novest ne tikai mediju, bet principā jebkuru uzņēmumu līdz maksātnespējai, pirms prasība vispār tiek izskatīta pēc būtības.

 

Komentāri (37)

Kristīne 11.08.2014. 18.20

Iesaldēt jebkādus līdzekļus pirms kaut nelielas priekšizvērtēšanas ir netaisnīgi. Nav gan īsti skaidrs, vai runa ir par nekārtībām likumos vai tos piemērojošo tiesnešu galvās un/vai kabatās…

+9
-3
Atbildēt

4

    efeja60 > Kristīne 11.08.2014. 21.54

    Lieta ilgst jau krietnu laiku, kāds sakars ar vēlēšanām? Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas jau notikušas.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    janis17 > Kristīne 12.08.2014. 09.14

    Paga, paga, freimani, nemelo! priekšizvērtēšanu tiesa veic pirms lēmuma pieņemšanas un “ir” gadījumā ir skaidri motivēta šāda lēmuma pieņemšana.

    No tiesas lēmuma izriet – uzņēmumam ir nodokļu parādi, tas ir smagā finansiālā stāvoklī, ko apliecina revidentu slēdzieni, un izdevējam nelabvēlīga sprieduma gadījumā prasītājs piespriesto kompensāciju varētu arī nesaņemt.

    http://www.pietiek.com/raksti/sudzoties_par_tiesas_uzbrukumu_preses_brivibai,_ir_izdeveji_noklusejusi_savus_nodoklu_paradus_un_uznemuma_stavokli

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Māris Diņģelis > Kristīne 12.08.2014. 22.21

    Tie ir meli. Uzņēmumam nav nodokļu parādu un tas nav nekādā smagā finansiālā stāvoklī. Bet galvenais – tiesai būtu jāvērtē nevis uzņēmuma finanses, bet gan tas, cik ticama ir prasības apmierināšana – cik tā ir pamatota un cik pamatota ir milzīgā kompensācija. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt – izskatīt lietu pēc būtības, nevis pieļaut tās vilcināšanu, nesākot izskatīšanu jau pusotru gadu!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Kristīne 11.08.2014. 22.01

    “kāds sakars ar vēlēšanām?”

    ==

    Kāds sakars ar vēlēšanām?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

dro 11.08.2014. 21.50

Cita tēma: Ukrainas karavīram Stradiņa slimnīcā draudēts; piesaistīta policija http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/521687-ukrainas_karaviram_stradina_slimnica_draudets_piesaistita_policija

+7
-1
Atbildēt

5

    janis17 > dro 12.08.2014. 09.26

    DikembeSakamoto Policija ir pilna ar 5.kolonnu,

    _________________________

    Man liekas, ka “sabs” un “dēpē” sastāv tikai no fsb un gru štata cilvēkiem!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    ILZE > dro 11.08.2014. 23.38

    betijacelmale

    Vai vārds “mūsu” nav jāraksta pēdiņās?

    ___________________

    Tā ir RP/SC/V miļicija.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > dro 12.08.2014. 06.16

    Policija ir pilna ar 5.kolonnu, kā arī visādu okupācijas varas darboņu bērniem, mazbērniem u.c. radiniekiem 5.augumā. Tāpat kā citas ierēdņu darbavietas. Blats vēljoprojām nav miris.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > dro 11.08.2014. 23.24

    Arī šeit rodas asociācijas ar policistiem, kas bija norīkoti apsargāt Jākobsonu. Tā vietā, pretēji vispārpieņemtai praksei, ka apsargi atrodas ārpus palātās, pie durvīm, tie skatījās TV uz skaļāko uzgrieztas krievu mentu filmas slimnieka palātā, skaļi sarunājās, “cik labs ir Rīgas mērs Nils Ušakovs un cik slikti ir celt viņam neslavu”. Kur nu vēl (Rīgas?) Policijas priekšnieks Ķuzis, kas, kā pirmo versiju minēja, ka Jākobsons, iespējams, pats sevi ir sagriezis sava bērna acu priekšā. Mūsu policija? Vai vārds “mūsu” nav jāraksta pēdiņās?

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristīne > dro 11.08.2014. 22.06

    Savādi, ka šāds risks, uzzinot par ārstēšanu, ienāca prātā, piem., man, nevis polisimeņiem.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

piziks 11.08.2014. 20.04

Somijas pīļnesim vispirms vajadzētu uztraukties par nelielo attālumu starp Ogri un Skrundu un arī pēc darba, tāpat kā darba laikā, vairāk uztraukties par uzticēto šķidrumu un vielu neizšļakstīšanu publiskajā telpā.

+6
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu