Digitālā mīļākā pieviļ • IR.lv

Digitālā mīļākā pieviļ

25
Misisipi Universitātes Žurnālu inovāciju centra direktors Samirs Husni.
Elizabete Rutule

Intervija ar Žurnālu inovāciju centra direktoru Samiru Husni

Tehnoloģiju uzplaukums jāuztver nevis kā drukātās preses kapu zvans, bet jaunākās māsas piedzimšana, uzskata Misisipi Universitātes Žurnālu inovāciju centra direktors Samirs Husni, pazīstams arī kā Mr.Magazine*.

Latvijā viesojaties, lai piedalītos ikgadējā Preses dienu pasākumā. Kādi ir pirmie iespaidi?

Labākais veids, kā gūt priekšstatu par valsti, ir aplūkot preses stendus. Latvijā apskatīju vairākas vietas, un lielākais pārsteigums bija par izdevumu skaitu – cik daudz avīžu un žurnālu ir pieejams tik nelielā valstī! Nav brīnums, ka konkurence kļūst arvien spēcīgāka. Tāpēc savā runā preses izdevējiem es teicu: jums jāpazīst sava auditorija, jāuzzina viss iespējamais par saviem lasītājiem. Google zina par mani vairāk nekā mana sieva. Jo viņi vāc datus un izmanto savā labā.

Mūsdienās lielākā konkurence ir par laiku un uzmanību. Mums ir tik maz laika kā nekad agrāk, un dažādām nodarbēm veltām arvien īsāku un īsāku uzmanības sprīdi. Kā izdevējs var “sagrābt” manu uzmanību un iedot vērtību par manu laiku? Turklāt tagad avīze vai žurnāls vairs nav vajadzīgs tāpēc, lai uzzinātu, kas notiek. Jārada tas, kas ir gribēts, no kā ir atkarība.

Vai varat minēt kādu labo piemēru – izdevumu, kas ir mācējis iepazīt savus lasītājus un pielāgoties pārmaiņām mediju biznesā?

Labs piemērs ir “Wall Street Journal”. Kādreiz, ja gribēji zināt par tirgu, “Dow Jones” indeksus utt., bija nepieciešams laikraksts. Tagad viņi zina, ka nespēj konkurēt ātruma ziņā, tāpēc radīja papildu vērtību – 2-3 papildu sekcijas laikrakstā. Tie, kas ir ieinteresēti biznesa pulsā, var atrast to pirmajā daļā, bet mājupceļam viņiem sarūpētas vēl trīs sekcijas, kam nav saistības ar ziņu aspektu. Tās ir par to, kā notikušais viņus ietekmējis. Nīderlandē ir avīze “nrc.next” – tabloīda izmēra, bet katru dienu iznāk kā žurnāls. Domāšana ir sekojoša: mums nav svarīgi informēt, vai vakar notika cunami Indonēzijā vai kas tamlīdzīgs, bet gan pastāstīt visu, kas tev jāzina par cunami un kā tas tevi ietekmē. 

Amerikā ir teiciens, ka žurnālisti vienmēr ir bijuši piecu W un viena H biznesā. What, when, where, why, who and how (ko, kad, kur, kāpēc, kas un kā). Saku studentiem, ka tagad esam WIIIFM biznesā. What is in it for me (Kas tajā ir priekš manis?). Visiem ir mobilie tālruņi, tāpēc viegli uzzināt, kas ir noticis. Tas, kas tev man jāpasaka – kā tas mani ietekmēs, ko tas nozīmē man.

Nepiekrītat teicienam, ka drukātā prese ir mirusi. Bet kādā stāvoklī tad tā ir?

Iedomājieties: ir viena ļoti skaista un kārdinoša mīļākā – digitālais formāts, un ir neglītā sieva – drukātā prese. Kurā no viņām iemīlēsities? Lielākā daļa izdevēju izvēlējās pirmo, zogot naudu laulātajai un atdodot to mīļākajai. Pēc pieciem gadiem esam atklājuši, ka 98% naudas nopelnām no drukātās preses, bet viss, kas ieguldīts digitālajā, ienes tikai 2%. Tikai digitālos izdevumus lasa pavisam niecīga daļa no žurnālu cienītājiem – mazāk nekā 2%.

Esmu arī pētījis – kopš 2006.gada ilgākais laiks, ko pēc pāriešanas no drukātā formāta uz vienīgi digitālo versiju ir spējuši pastāvēt žurnāli, bija 18 mēneši. Tad tie izzuduši. Ja nespējat noturēt savu auditoriju, digitālo versiju var uzskatīt par reanimāciju – kādu gadu var pavadīt aprūpē, līdz barošana tiek atslēgta.

Tāpēc teiciens, ka drukātā prese ir mirusi, ir pazudis, neviens Amerikā par to vairs nerunā. Jā, vairs nepārdodam tikpat daudz vienību kā kādreiz, nevar vairs runāt par masveida auditoriju, jo cilvēkiem ir plašāka izvēle un vāka cena ir daudz augstāka.

Ir gan dažas kategorijas, kurās internets “kaitē” drukātajai presei. Ziņas – pateicoties viedtālruņiem, erotiska rakstura saturs – jo vienalga, cik ļoti krati žurnālu, attēls nekustēsies tā, kā internetā, un slavenību dzīve – jo katrai zvaigznei tagad ir profils sociālajos tīklos un nav vairs jāgaida, kamēr žurnāls uzrakstīs, vai Lady Gaga ir stāvoklī. Vairāku citu kategoriju žurnāli pēc četru gadu krituma ASV pērn piedzīvojuši veiksmīgu atgūšanos pēc reklāmas lapu rādītājiem.

Tomēr ar laiku situācija noteikti mainīsies un digitālais virziens ienesīs proporcionāli vairāk.

Jā, bet varbūt pieaugums būs no citām sfērām. Digitālā vide ir plašāka nekā tikai kā medijs – tās ir spēles, video, mūzika. Piemēram, kā izmantot to, ka patlaban pie veikala kases pircēji nevis šķirsta žurnālus, bet ir ieurbušies savos tālruņos? Atbilde būs risinājums, kas ļaus pontenciāli ieinteresētam lasītājam uz telefonu nosūtīt, piemēram, piedāvājumu nopirkt jaunāko “People” izdevumu, ietaupot vienu dolāru. Cita ideja ir palīdzēt iegūt tālrunī nepieciešamo sastāvdaļu sarakstu, pavēršot savu telefonu pret recepšu žurnālā redzamo kūku.

Ko uzskatāt par labāko pieeju, kā drukāto mediju izdevējiem mēģinot saturu pārvērst digitālā formā?

Mums, mediju cilvēkiem, jāatbrīvo sevi no platformas. Nevaram ražot vienu produktu un “iebāzt” to planšetdatorā. Jāatrod veidi, kā katra platforma būs nepieciešama, pietiekama un atbilstoša, neesot atkarīga no citas. Cilvēki negrib pārlēkt no vienas platfromas uz citu. “Ja gribat lasīt vairāk, ejiet uz mājaslapu.” Ja aizejat uz kino un vēlaties noskatīties filmu, negribat, lai pēc 15 minūtēm jums saka: ja patiešām vēlaties noskatīties šo filmu, ejiet uz kino Nr.2.

Kad mans tēvs nopirka pirmo televizoru, viņš neteica – hei, bērni, es nopirku jums radio ar bildēm. Nē, tam bija jauns vārds – televizors. Kā tas nākas, ka avīžu un žurnālu biznesā sakām, ka tas ir digitāls žurnāls vai digitāla avīze? Nevaram izmantot digitālo platformu tādā pašā veidā kā žurnālu. Tā jāuztver nevis kā mīļākā, bet kā māsa.

Tas, ka cilvēki lieto savas mobilās ierīces vairākas stundas dienā, nenozīmē, ka viņi lasa digitālos žurnālus un avīzes. Mans sešus gadus vecais mazdēls mobilajās ierīcēs spēlē spēlītes. Taču, kad runa ir par lasīšanu, puika dodas pie plaukta un izvēlas grāmatas. Un viņš nesaka – tagad es pāreju no digitālās uz analogo pieredzi.

Jau aptuveni 30 gadus «medījat» jaunos žurnālus, kolekcionējot tos un ik mēnesi veidojot jaunpienācēju sarakstus. Vai joprojām ir kas tāds, kas var pārsteigt?

Šogad redzēju lielāko jauno žurnālu skaitu kopš brīža, kad sāku tiem sekot līdzi! Pirmajos piecos mēnešos Amerikā atradu 111 jaunus regulāri iznākošus žurnālus un 270 grāmatžurnālus (angliski – bookazines). Tas ir tikai piecos mēnešos! Kur cilvēki atradīs naudu, lai nopirktu visus jaunos izdevumus? Bet tāpēc jau esam kļuvuši selektīvi un pērkam mazāku skaitu žurnālu, bet par vienu izdevumu maksājam vairāk. Tāpēc es saku – dodiet lasītājiem to, ko viņi vēlas. Ja viņi redzēs to, ko vēlas, viņi aizmirsīs par cenu.

Tagad aktuāli ir specifiskām tēmām veltīti žurnāli. Uzzināju, ka arī Latvijā ir pirmais grāmatžurnāls – par velobraukšanu. Cik specializētāks vēl var būt? ASV ir trīs žurnāli par elektrovelosipēdiem.

Kā prognozējat, vai šie trīs žurnāli izdzīvos?

Visam ir savs dzīves cikls. Žurnāli ir kā cilvēki – savs laiks piedzimt, savs laiks nomirt. Visiem izdevējiem ir arī “izejas stratēģija”, neviens neveido neko tādu, kas būs mūžīgi mūžos. Jāpieņem, ka lietas mainās. Pateicoties pašreizējai tendencei audzēt putnus svaigo olu dēļ, mums ir četri žurnāli par to, kā audzēt vistas savā pagalmā!

Žurnālos iemīlējos jau deviņu gadu vecumā, kad dzimtajā Libānā manās rokās pirmo reizi nonāca komikss par Supermenu. Iemīlējos drukā un sižetā. Man patika, ka varu kontrolēt stāstu – šķirt lapas, kad pats to vēlos, negaidot uz tēvu vai vectēvu. Kad skatāmies uz avīzi vai žurnālu, sakām – šis ir mans žurnāls. Par mājaslapu tā nekad nesakām. Dažkārt reklāmas aģentūrās man saka: kāpēc man vajag reklamēties šajā avīzē vai žurnālā, es taču varu sasniegt savu auditoriju pa tiešo! Es saku – vides dēļ. Avīzes un žurnāli ir kā jauka komūna, draudzīga apkaime. Kad esat šeit ar mani, neesat vairs villa tuksnesī, bet gan šīs komūnas daļa.

Interesanti, ka patlaban drukas formātam pievēršas arī interneta mediji. Piemēram, žurnālu “Newsweek” pēc vairāk nekā gada pārtraukuma papīra formātā atjaunoja puiši, kas visu naudu nopelnīja internetā (digitālo mediju veidotājs “IBT Media” – red.). Savukārt luksusa modes preču e-veikals “Net-a-porter” veiksmīgi nostiprināja vārdu digitālajā vidē un šogad sāka izdot arī drukāto žurnālu “Porter”. Viens no skaistākajiem žurnāliem par modi. Un varat nopirkt visas preces, kas tajā redzamas. Līdzīgu ceļu gājis arī politisko tēmu interneta medijs “Politico” un lietotāju recepšu portāls “Allrecipes.com”.

* Žurnālu eksperts – no angļu val.

 

Komentāri (25)

Tāpēc, ka tur nevar spamot savu propogandu?

0
0
Atbildēt

0

Ilze 04.07.2014. 19.45

ОБЯЗАТЕЛЬНО ПОСМОТРИТЕ!

Ребята, я чуть с ума не сошла, зашла на 5 минут, заработала 20 баксов, теперь всем советую. Уже и деньги получила на карточку, можно смело работать (авторизация через вк) – http://vk.cc/2H2F3x

0
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu