Pasarg' Dievs no viensētniekiem Eiroparlamentā! • IR.lv

Pasarg’ Dievs no viensētniekiem Eiroparlamentā!

34
EP kandidāta Andreja Žagara reklāma. Foto: Evija Trifanova, LETA
Oļegs Krasnopjorovs

Viensētnieku sanāksmē katra brēkuļa mērķis ir izsist no siles, cik vien var

Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā dažreiz dzirdami gan vispārīgi aicinājumi aizstāvēt Latvijas intereses, gan konkrēti solījumi “izsist” no Eiropas lielākus lauksaimniecības platību maksājumus vai pat naudu par katru emigrējušo latvju meitu un dēlu.

Brīžiem ir sajūta, ka Eiropas Parlamentu zīmē kā tādu viensētnieku sanāksmi, kurā visa apkārtējā (ārpus savas viensētas) pasaule savieno siles (no kuras var kaut ko paņemt) un policista (kas visu laiku mēģina kaut ko atņemt) tēlus. Viensētnieku sanāksmē katra brēkuļa mērķis ir izsist no siles, cik vien var, pēc iespējas mazinot iemaksas kopējā katlā. Bet, tā kā visi kopā nevar paņemt vairāk nekā atdot, tad cīņa notiek nevis par pagasta kopējo labklājību, bet par lielāku pīrāga daļu sev – uz kaimiņu rēķina. Sak’ – par kopējo pīrāga lielumu lai uztraucas “lielie un bagātie” – esmu taču maziņš cilvēciņš, kurš tāpat neko nevar ietekmēt. Turklāt, ja paņemšu nedaudz vairāk no kopējā katla, Eiropas mērogā tas tik un tā būs nieks.

Šāda filozofija vērtējama kā parazītiska un tai var būt negatīvas sekas gan Latvijai atsevišķi, gan visai Eiropas Savienībai (ES) kopumā (Latviju ieskaitot). 

 Cik reižu priekšvēlēšanu kampaņā mēs dzirdējām atbildi uz jautājumu, vai ES kopumā vispār ir nepieciešami lauksaimniecības platību maksājumi jeb – ko mēs varam piedāvāt, lai padarītu kopējo ES lauksaimniecības subsidēšanas sistēmu efektīvāku? Kā Latvija saņemto naudu varētu iztērēt noderīgāk, pēc iespējas vairāk veicinot ekonomikas potenciālu un pēc iespējas mazāk kuļot un kurinot pieprasījuma burbuļus? Piemēram, ja Latvijas pārstāvji sarunu procesā varētu apmainīt vienu eiro lauksaimniecības platībmaksājumu pret vienu eiro kohēzijas (infrastruktūra) finansējuma, vai tas būtu izdevīgi? Atbildes uz šiem jautājumiem padarītu ES (un Latviju kā ES sastāvdaļu) efektīvāku, bagātāku, stiprāku.

Ja jau Latvija patlaban ir ES un (nekas nav mūžīgs, bet) kādu brīdi (gadi, simtgadi, tūkstošgadi…?) tur paliks, tad ES uzplaukums ir arī Latvijas ziedu laiki, savukārt ES noriets ir arī Latvijas pagrimums. Līdzīgi kāds latvju zvejnieku ciems (nosauksim par nosacīto Sūnu ciemu) nevar attīstīties atrauti no pārējās valsts, arī Latvijas uzplaukums nav iedomājams Eiropas pagrimuma situācijā (kaut vai starptautisko tirdzniecības saišu dēļ).

Nosacītā Sūnu ciema lokālais patriotisms var izpausties arī aicinājumā piespiest galvaspilsētu maksāt par katru emigrantu, kas par Sūnu ciema naudu izskolots un palaists pieaugušo dzīvē. Jau nerunājot par to, ka šāds aicinājums būtu solis ceļā uz dzimtbūšanas atjaunošanu (patiešām – viss jaunais ir labi aizmirstais vecais), no makroekonomiskā viedokļa jebkurš asimetrisko šoku absorbēšanas mehānisma (un migrācija ir viens no šādiem mehānismiem) ierobežojums vājina reģionu kopumā un var apdraudēt vienotās valūtas telpas ilgtspēju.

Maza valsts par varenu var kļūt, radot izcilības noteiktās nišās, nevis izolējoties no ārpasaules. Sūnu ciems var uzplaukt, izskolojot izcilas personības, kas kļūtu par visas Latvijas varoņiem, nevis aizliedzot emigrāciju.

Var jau padomāt, ka skaisti (kaut arī tukši) vārdi pirms vēlēšanām netraucēs, jo solījumus tāpat neviens nepildīs (un, pat ja tēlos, ka mēģina pildīt, tik un tā nesasniegs iecerēto balsu trūkuma Eiropas Parlamentā dēļ). Tomēr mūsdienās politiķis nevar vērsties tikai pie savas valsts pilsoņiem – katru no viņiem dzird visa pasaule (pat ja mēs zinām, ka kāds vietējais ir utopists, ārzemēs viņu var uztvert kā sabiedrības meinstrīma domas paudēju). Kādas citas ES valsts iedzīvotājiem (kuru pašu valstī ir savi mazturīgie un bezdarbnieki) būs grūti iestāstīt, kāpēc viņu nodokļi tiek izmantoti ceļu būvēm, rūpnīcu modernizācijai un zinātnes attīstībai tālā Latvijā (2007. – 2013. gadā tie ir 5.7 miljardi eiro jeb vairāk nekā 2500 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju), kuras politiķi ne tikai izturas pret Eiropu kā pret sili, bet vēl aicina daļu no viņu nodokļiem novirzīt maksai par to, ka viesstrādnieki ieradušies viņa valstī, atņemot vietējiem darbavietas.

Tāpat kā Sūnu ciema lokālais patriotisms (kuras galējā forma ir tieksme uz autonomiju) negatīvi noskaņotu visu pārējo Latviju, līdzīgi notiek citos mērogos – sākot no cilvēku kolektīva un beidzot ar valstu savienībām. Tā rezultātā iekšējai lietošanai domāti priekšvēlēšanu saukļi var radīt atbalsi tālu ārpus valsts robežām, stimulējot pretējus saukļus (piemēram, “beidz barot Latviju!”) un popularizējot separātismu (mazākas starpvalstu saites) ES iekšienē. Vai Latvijā no tā iegūs? Diez vai.

Ja mazas valstis draudzēsies ar mazajām uz lielo rēķina, ja Dienvidu valstis veidos koalīcijas uz Ziemeļvalstu rēķina, ja katra valsts atsevišķi cīnīsies ar “eirobirokrātiju” (vai Sūnu ciema gadījumā – pagasta priekšniecību, kuras mērķis ir panākt kopējo pagasta labklājību) un par lielāku naudu savai viensētai par jebkuru cenu, tad tas vājinās visu ES un Latviju kā tās sastāvdaļu.

Pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas par Eiropas norietu. Lai arī tas, protams, nav izslēgts, tomēr civilizācijas ziedu laiks un noriets ir vairāku paaudžu darbības vai bezdarbības rezultāts, nevis ieraksts zvaigznēs. Manuprāt, Eiropas civilizācijas norietu ne mazāk par bārdainu Eirovīzijas uzvarētāju veicina viensētnieka sindroms ES institūcijās, tajā skaitā Eiropas Parlamentā.

Māt ar karodziņiem un solīt izsist no kopējā katla vairāk naudas prot arī mazāko klašu skolēni. No Eiroparlamenta deputātu kandidātiem es tomēr vēlētos sagaidīt ko vairāk.

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

 

Komentāri (34)

tuba76 15.05.2014. 09.21

Paldies, Oļeg, par rakstu. Neviens cits kā mēs paši – eiropieši – nesaglabās mūsu Eiropu mums pašiem. Tajā pašā laikā mums jābūt realistiem un jāsaprot, ka ne visi īstie viensētnieki šī vārda labākajā nozīmē spēj apzināties sevi kā lielās Eiropas pilsoņi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi runāt un diskutēt, lai katrs saprot, ka bez lielās Eiropas solidaritātes atbalsta īstie viensētnieki ir apdraudēti katrs atsevišķi un visi kopā. Bez ES mēs esam oga lielā lāča interešu sfērā.

+7
0
Atbildēt

1

    Ieva Aile > tuba76 15.05.2014. 13.24

    Manas mīļās,dārgās aitiņas,balsojiet par mani,kārtīgo,jauko pelēko vilku,kas jūs apsargās un nevilks nost kažoku;vismaz ne visām un ne uzreiz;jo aiz žoga snaikstās drausmīgais ļaunais brūnais lācis,kurš jūs momentā saplosīs.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Alise 15.05.2014. 09.19

ES nav valsts kā ASV. Tā ir nacionālu valstu apvienība kopīgo mērķu sasniegšanai. Daži gan jau sākuši sapņot par abstraktas federālas valsts izveidi, bet tā nebūs, kaut vai naudas trūkuma dēļ. Jau 2014-2020 gada budžets ir mazāks par iepriekšējo.

Un par to naudas izplēšanu. Skaidrs, ka katrs mēģina gūt savu labumu. Mēs mazie un mazāk attīstītie mēģinām vairāk naudas dabūt, lielās valstis donori arī ar labdarību nenodarbojas. To intereses savukārt ir jaunu tirgu iegūšana, buferzonas izveide austrumos, konfliktu un karu novēršana starp Eiropas lielvalstīm (Apvienotā karaliste, Francija, Vācija) u.tml. Savas intereses aizstāv visi, tā kā nevajag te par kaut kādiem viensētniekiem runāt, viensētnieki attieksmē pret ES ir visi, jo visi realizē savas intereses.

Un ES beidzot ir jābeidz nodarboties ar visām lietām pēc kārtas, kā to vēlētos ES birokrāti un daudzi vietējo valdību, parlamentu un ierēdniecības pārstāvji karjeras nodrošināšanas interesēs. ES nebūtu jānodarbojas ar gurķu taisnumu vai kūpinājumiem. ES ir jānodarbojas ar kopīgajiem stratēģiskajiem jautājumiem.

+8
-1
Atbildēt

1

    Ansis > Alise 15.05.2014. 12.23

    Liela mērā varētu piekrist, bet par kūpinājumiem nepiekrītu – EP un EK ir jārada Eiropas kopējie standarti, lai Eiropas kopējais tirgus var strādāt.

    Un no šāda viedokļa ar to kūpinajumu regulu viss ir kārtībā. Tur mūsējie paši nogulēja, un Eiropas veco valstu ražotaji mūsējos piekāsa – uztaisīja normu, kam nav nemazākā sakara ar veselību, bet vienkārši atrada normu, kur radīt savejiem priekšrocību iepretī citām valstīm.

    Ta kā mūsējie atjēdzās un noalgoja lobiju, tad šo jautajumu atrisinās.

    (atgadināšu, ka šo nelaimīgo benzopirēnu daudz vairāk uzņem no cigaretēm un jebkura mājās pašu cepta produkta – jo īpaši no produktiem, ko grillē uz oglēm utml)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ansis 15.05.2014. 12.13

Par pašu rakstu varētu piekrist. Bet pats termins “Viensētnieks” šeit izmantots galīgi greizi.

Kas tad ir pretējs Viensētniekam? Kolhoznieks, kas pats nespēj pieņemt lēmumus un ir bīdāms un rīkojams!

Diemžēl priekšvēlēšanu debates tiešām ir ļoti vājas – tēmētas uz pelēkajām neizlēmušo masām – un vienkārši tiek solīta nauda – visiem pensijām, izglītībai, medicīnai, kultūrai un visiem pārējiem naudas gribētājiem.

Tas nekas, ka tam vispār nav nekāda sakara ar EP.

+5
0
Atbildēt

2

    Ojārs > Ansis 15.05.2014. 12.25

    Bet pats termins “Viensētnieks” šeit izmantots galīgi greizi.

    ————–

    urlām tas ir lamu vārds. Palasi IMHOkluba “diskusijas”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis > Ansis 15.05.2014. 13.00

    … Palasi IMHOkluba “diskusijas”

    ————————————–

    Paldies – man ir labakas lietas ar ko nodarboties.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu