Ukrainas krīze - noziedzīgas politikas sekas • IR.lv

Ukrainas krīze – noziedzīgas politikas sekas

47
Demonstrācija Berlīnē - sievietes tur rokās plakātu ar uzrakstu: "Brāli, nešauj uz brāli." Foto: EPA/LETA
Jānis Bordāns

Latvijas aizsardzības garantija ir nevis budžeta summas, bet gan, kādi cilvēki šo budžetu apsaimniekos

Par Krievijas aktivitātēm postpadomju telpā ierasts runāt, kā par ģeopolitiski motivētu rīcību, kas atbilst Krievijas nacionālajām, stratēģiskajām un drošības interesēm, vai arī, kā par morālas dabas diktētiem lēmumiem, aizstāvot savus tautiešus – bijušās PSRS pilsoņus, kuri “vēsturisku apstākļu dēļ nokļuvuši citā valstī”.

Neapšaubāmi, arī minētajam ir nozīme, taču būsim atklāti – kamēr Ukrainā bija valdība, kas, runājot “krusttēva” vārdiem, “saprata, kā bizness attīstās”, ar Krimu nebija nekādu problēmu. Arī raugoties no militārā viedokļa, NATO raķetes līdz Maskavai var aizlidot vienādi ātri gan no Baltijas valstu, gan Ukrainas robežas. Par tautiešiem, proti, kam tie noderīgi un kas ar tiem notiek “pēc lietu nodarīšanas”, ir “atsevišķs” stāsts…

Sekojot naudai…

Ukrainas dabas galvenais derīgais izraktenis ir akmeņogles. To industrija ik gadu saņēma vairāk nekā miljardu eiru (1,12) vai 14 miljardus grivnu valstij piederošo raktuvju attīstībai. Vēlāk gan izrādījās, ka konkursos par iekārtu piegādi raktuvēm – par 200 miljoniem eiru – regulāri ir uzvarējusi kāda mazpazīstama firma no Doņeckas ar 100 ASV dolāru pamatkapitālu. Šis stāsts nāca gaismā pēc kāda “veiksmīga konkursa”. Taču tūlīt pēc tam šo vietu ieņēma cits uzņēmums, kura labuma guvējs – tāpat kā iepriekš – bija bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vecākais dēls.

Lai cik naudas ieguldītu “zemē”, nekad neviens nevarēs pārbaudīt, cik īsti ir ieguldīts, – tā situāciju ilustrējis kāds Doņeckas ogļu raktuvju vadītājs. Līdz ar to, ja jau reiz tas strādā ogļu nozarē, tad kāpēc to nepamēģināt arī citās? Un to arī viņi darīja. Jebkurā nozarē iepirkumos sāka uzvarēt vēlamie piegādātāji, un apetīte auga. Kā piemēru var minēt, kaut vai slaveno naftas platformu, par ko valsts pārmaksāja 150 miljonus ASV dolāru.

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtībā dara to pašu, tāpēc viņa īpašumi tiek vērtēti no 40 – 70 miljardiem dolāru. (Vai arī kāds joprojām tic stāstiem, ka valsts amatpersonas ar 2000 eiru lielu algu var kļūt bagāti, negaidīti saņemot mantojumu no sava “aizgājušā” drauga vai izdevīgi norēķinoties ar vekseli?)

Janukoviča zagšana valsti noveda tik tālu, ka 2013.gadā budžeta deficīts sasniedza aptuveni četrus miljardus eiru. Tā rezultātā nācās meklēt naudu, lai izbēgtu no draudošā valsts bankrota, un pārdoties Putinam, organizējot slepenu tikšanos Sočos 6.decembrī. Tajā Janukovičs, piesolot Ukrainas dalību Krievijas muitas ūnijā, un, iespējams, arī vēl ko citu, vienojās par aizdevumu, no kura pieci miljardi ASV dolāru saņemami uzreiz, un nosacīti samazinātu gāzes cenu 268 dolāru par 1000 kubikmetru.

Vienošanās kontekstā svarīgi pieminēt, ka Krievijas budžets paļaujas uz dabas resursu eksportu un naftas cenām, kas tiek ņemtas vērā valsts budžeta aprēķinu veidošanā. Lai gan ar visu to budžets ir ar aptuveni vismaz 0,5% deficītu. Budžeta finansēšanai katru gadu tiek paaugstināta arī naftas cenas prognoze, piemēram, 2013.gadā – 100 dolāru par barelu, 2014.gadā – jau 115 dolāru. Tajā pašā laikā realitātē cena ir aptuveni 90 dolāri par barelu, kas nozīmē, ka budžets praktiski nekad nevar būt izpildīts.

Vienlaicīgi Putins savā retorikā deklarē, ka viņa valsts budžeta atkarība no naftas un gāzes cenām ir tikai par 50%. Tātad Krievijai ir nepieciešamība šo produktu par katru cenu pārdot. Neoficiāli tiek rēķināts, ka derīgo izrakteņu eksporta īpatsvars ir ap 80%. Šajā kontekstā būtiski pieminēt, ka, parādoties ziņām par gāzes cenas Ukrainai paaugstināšanu, “Gazprom” akciju cena dienas laikā biržā nokrita par 13%: tirgus ļoti labi saprot ekonomiskās konsekvences, ko šāds lēmums varētu atstāt uz gāzes noietu.

Krima ir sauss reģions, tāpēc ūdens jāpiegādā pa sauszemi. Tāpat arī gāzes vadi uz Krimu caurvij Ukrainas austrumu reģionus. Tāpēc visai droši var teikt, ka Krievijai viena pati Krima neder, – cauruļvadu kontroles nodrošināšanai tai nepieciešami arī austrumu reģioni.

“Politiku” nosaka “ģimenes” intereses

Analizējot tādas amatpersonas kā Janukovičs un Putins, ar mērķi izprast valstu politikā notiekošo, pamatā jāņem vērā tā saucamās “ģimenes” vai oligarhu intereses. Proti, kā tiek izplatīta to ietekme varas ešelonos, kādus resursus tie pārdala par labu sev, kādas biznesa jomas jau nonākušas “ģimenes” pakļautībā, kādas vēl ne u.tml. Ja tiek būvēti lielceļi, attīstīts pilsētas sabiedriskais transports, bruģētas ietves, maksāti pabalsti, organizētas starptautiskas sporta spēles, no visa tā peļņa pienākas “politiķiem”, tas ir, tiem, kuri “saprot, kā notiek bizness”.

Šādās valstīs to dēvē par “politiku”. Un tieši ar šo “politiku” arī izskaidrojams apstāklis, kādēļ vadoņi nevar tā vienkārši atkāpties no amata tautas neapmierinātības vai nejauka skandāla gadījumā. Dzīvības un nāves, brīvības vai cietuma jautājums tas ir ne tikai pašiem vadoņiem, bet arī viņu tuviniekiem. Lai salaupīto legalizētu, nepieciešama vismaz viena paaudze.

Lai arī Putina “pacana” (pašpuika, huligāns (kr.val.)) tēla kults daudz ko izsaka par Sanktpēterburgas “ielas vidē” pavadīto bērnību, Putins un Janukovičs tomēr nav gluži vienādi cilvēki. Pirmais – izglītots un pieredzējis drošības dienestu un valsts aparāta darbinieks, par otru publiski tiek rakstīts, kā par agrāk par vardarbīgiem noziegumiem krimināli sodītu elementu. Pirmajam varbūt arī ne pārāk patīk veikt darījumus ar šādiem tipiem, taču ja reiz citu, piemēram, kompartijas nomenklatūras darbinieku nav – šis ir vienīgais partneris, kurš darījumus gatavs slēgt izdevīgi oligarhiem, klaniem u.tml.

Faktiskais feodālisms jeb bandu kari

Lemjot par attiecībām ar šādām valstīm, jāsaprot, ka Krievijas sabiedrība nav gluži vienā attīstības posmā ar Rietumiem. Krievijas vadoņus sabiedrības brieduma izpratnē var salīdzināt ar pusaudžiem, turklāt – ne visai labi audzinātiem. Viņu izpratne par varu ir feodāla. Viena no versijām par Krievijas 1917.gada apvērsumu ir tāda, ka sabiedrība nepieņēma “svešo Rietumu kapitālismu”. Arī tautai tolaik tuvāks šķita pastorālais Krievijas laikmets jeb faktiski feodālisms.

Pašlaik Krievijā un lielā mērā arī Ukrainā, kā arī diemžēl vairākās citās postpadomju telpas zemēs feodālisma tradīcijas turpinās – ir bajāru vara pār dzimtļaudīm, viņu rīcībā esošs feods jeb valsts kase vai atsevišķa ministrija un atbilstoši militāri formējumi. Kamēr Rietumos šādu darbošanās formu sauc vienkāršāk – par bandu.

Ja mēs uz krīzi Ukrainā raugāmies no šāda aspekta, tad pašreizējiem notikumiem kādreizējā austrumslāvu civilizācijas centrā ir piešķirama pavisam cita jēga. Tad diemžēl jāsecina, ka vara Ukrainas teritorijā līdz šim atradās viena feodāļa rokās, kamēr Krievijā – otra. Abi vienkārši iedzīvojās ar valsts (tautas iemaksāto) naudu – pasūtījumi, “otkati” u.tml.

Ukrainas tauta, kurai jau bija pieredze sacelšanos rīkošanā, savu “bajāru” (kurš par tādu kļuva lielā mērā pateicoties tieši Putina aizgādnībai) patrieca. Tas prasīja lielu gatavību ziedoties, riskēt ar visu savu turpmāko dzīvi cīņas neizdošanās gadījumā, kā arī vairāku desmitu cilvēku fizisku nāvi. Taču cilvēki bija motivēti, un arī viņu pašcieņa acīmredzot ir augstāka, nekā Krievijā dzīvojošajiem. Lai gan taisnības labad jāatzīst, ka arī bandas vara Ukrainā bija daudz vājāka nekā Krievijā…

Otrs grupējums rīkojās, izmantojot savu feodāli militāro “družīnu”. Par gudru šo rīcību neviens nesauc. Bandīti rīkojas spontāni. Lai arī tam piemita zināmas plānošanas pazīmes, taču būtībā redzams, ka vispirms viņi gāja kaujā un tikai pēc tam mēģināja gūt uzvaru, kaut gan stipri jāšaubās, cik viņiem vispār bija skaidrs mērķis. Rīcības temps, līdz ar to pēkšņums un jauda jau ir zaudēti.

Tādēļ rezultāts ir likumsakarīgs – milzīgi ekonomiskie zaudējumi un bojāta reputācija. Jauna aukstā kara draudi. Netiek ņemts vērā pat tas, ka iepriekšējo Krievija pilnībā zaudēja.

Par savas valsts interesēm un tautu – kuru gan feodālā organizācijā tas vispār ir interesējis? Kaut vai, ja atceramies, ka pēc 1940.gada okupācijas savas tautības dēļ no nāves vai izsūtījuma netika saudzēts neviens Latvijas pilsonis krievs. Visai ticami, ka procentuāli viņus iznīcināja pat vairāk nekā latviešus. Viņi Kremlim “nebija savējie”.

Ukrainas notikumu pozitīvā mācība noteikti ir tā, ka ukraiņu tautai izdevās patriekt savu “krusttēvu” un tā skaidri nodemonstrēja, ka nevēlas dzīvot kāda klana pārvaldītā valstī.

Diemžēl Krievijā joprojām ir “labais cars” un “sliktie oligarhi”, ar kuriem, saskaņā ar oficiālo versiju, “cars” cīnās. Ar šo situāciju Krievijas tautai vēl pašai būs jātiek galā, – ja vien tā vēlēsies pārtraukt dzīvi faktiski feodālismā, kurā kņazam tautas liktenis ir vienaldzīgs.

Epiloga vietā

Paskatoties kartē redzams: visapkārt centrālajai Krievijai plešas izputinātu zemju pēdas – Černobiļas iztukšotās un saindētās teritorijas, izpostītais Kaukāzs (tieši Krievijas ieņemtā daļa ir pārņemta ar vardarbību, cilvēciskajām katastrofām un nabadzību), Piedņestras korumpētā un militarizētā pašpārvalde, bijusī Austrumprūsija… Tagad tam, iespējams, pievienosies Krima, kuru, kā var prognozēt, sagaida tieši tāds pats liktenis. Murgs!

Latvijas drošība Ukrainas krīzes kontekstā

Ukrainas krīzes kontekstā būtisks ir Latvijas drošības jautājums. Bet jautājums par Latvijas drošību primāri nav jautājums par aizsardzības budžeta summām un procentiem. Tas ir jautājums par to, kādi cilvēki šo budžetu apsaimniekos. Tas ir jautājums par pilsoņu attieksmi pret valsti, tai skaitā par to, cik ļoti savu valsti un tās valdību vēlēsies un būs gatavi aizstāvēt tās pilsoņi!

Kāda jēga taupīt un krāt naudu budžetam, ja valsts kase, ministrijas, spēka un tieslietu struktūras atradīsies grupējumu vai vienkārši viegli ietekmējamu gļēvu cilvēku rokās? Kāda būs jēga no budžeta, ja to vienkārši izlaupīs – caur starpniekfirmām uz ofšoriem pārskaitot naudu par nevajadzīgiem vai vispār neesošiem pakalpojumiem, vai atdos, nopērkot energoresursus par sadārdzinātām cenām u.tml.? Tādām valstīm nepalīdzēs sabiedrotie. Tādas valstis sabiedrotie necienīs. Tādu valstu aizsardzībai sabiedrotie nesūtīs palīgā savus karaspēkus. Tādu valstu valdībām palīgā neies pat viņu pašu pilsoņi…

Tāpēc atbilde uz jautājumu “Kas garantē valsts drošību?” ir – pilsoņu ticība tam, ka valsts ir taisnīga! Kas šādu ticību rada? Valsts konsekventa taisnīga rīcība!

Autors ir bijušais tieslietu ministrs

 

Komentāri (47)

ligakalnina 10.03.2014. 14.48

Un kas izraisa tādu lielas Krievijas pilsoņu daļas tik milzīgu naidu pret Ukrainu un ukraiņiem ( tāpat, kā pret latviešiem, ES, ASV, utt)?

Tikai apziņa, ka ukraiņi izdarīja to, ko krievi nespēj izdarīt, vergu naids pret bijušajiem vergiem, kuri spēja, atšķirībā no tiem, atgūt un atkarot brīvību, un nomest kleptokrātisko, kriminālo, un amorālo režīmu, savā vairākuimā, krievi taču saprot, ka taisni tāds ir Kremļa režīms, un arī apzinās savu dzimtcilvēku stāvokli.

Atnāk tāds ločmeļveidīgais krievijas pilsonis mājās, paskatās uz sevi spogulī, un iespļauj tam savam attēlam, uzbļauj sievai ( vai, kā tie “kazaki”, uzgāž tai pāris reižu ar pletni), atceroties, kā viņu pazemo vara, policija, ierēdņi, kā no TV ekrāna viņam nemitīgi melo, jo uzskata viņu par lohu, un kā viņš sevi nicina, jo nespēj un negrib tam prwetoties.

Tad atceras ukraiņus, un domāšana izslēdzas, rodas milzīgs naids pret tiem, kas par viņu labāki, drosmīgāki, gudrāki, protams, te strādā pārnešanas mehanisms, kas naidu pret sevi novirza uz naidu pret citiem, tā zemapziņa att. cilvēku aizsargā, lai viņš nesajūk prātā aiz sava maziskuma apziņas, ieslēdz krievu kanālus, un domā – ak jūs gribat brīvību, ak jūs gribat normālu valsti, ak jūs negribat dzīvot tādos mēslos, kādos dzīvoju es?

Nekas nebūs, mēs jums parādīsim “kuzkinu matj”, mēs, tādi “duhovnije”, dzīvojam mēslos, un ar dzimtcilvēku tiesībām, un arī jūs dzīvosiet, ja mums jūs tai zaņķi neizdosies paturēt, tad, vismaz, dzīvi jums sagandēsim, cik varēsim.

Kaut, man no tā labāk nebūs, bet, jums būs sliktāk, un tas man ir galvenais.

+29
-1
Atbildēt

15

    dace_roze_lmt_lv > ligakalnina 10.03.2014. 14.54

    dzeris49 Un kas izraisa tādu lielas Krievijas pilsoņu daļas tik milzīgu naidu pret Ukrainu un ukraiņiem?

    Tikai apziņa, ka ukraiņi izdarīja to, ko krievi nespēj izdarīt,”

    Jūs kļūdāties, jo vismaz Latvijas krievi motivēti ar Latvijas iekšējo politiku. Latvijas krievi redz, ka Ukrainas valdība virzās uz to pašu, ko jau piedzīvots Latvijā, proti, uz nepilsonību un valodas represijām pret krieviem. Tāpēc dabiski, ka jebkurš Latvijas krievs ir par Putinu.

    Šīs vietnes diezgan adekvāti atspoguļo Latvijas krievu noskaņojumus:

    http://imhoclub.lv/

    http://vesti.lv/

    Nemaz jau nerunājot par http://rus.delfi.lv/ kas vispār nepieder krieviem, it īpaši adekvāti atspoguļo noskaņojumus lasītāju komentāri.

    0
    -19
    Atbildēt

    0

    Inese > ligakalnina 10.03.2014. 16.08

    Precizēsim tomēr, ka Varlamova k-gs ir nevis krievu, bet gan ēbreju blogeris. Kā apliecinājums, tikai viens ieraksts viņa blogā:

    В канун святого дня Йом-Киппура (Судного дня) буду молиться Всевышнему, чтобы подписал меня и вас на хороший сладкий год. Чтобы в этом году исполнилось все наши пожелания. Этот день – особое время для молитвы. Зажигание свечей и начало молитвы в 19-35. Легкого поста и до встречи в следующем году.

    © Илья Варламов

    +1
    -17
    Atbildēt

    0

    Inese > ligakalnina 10.03.2014. 16.17

    Šajā gadījumā es nevis argumentēju, bet gan precizēju, Rāt. Sajūti atšķirību. Tu taču pats, piemēram, nesauc Plinera k-gu par latviešu polītiķi, ne?

    0
    -15
    Atbildēt

    0

    Inese > ligakalnina 10.03.2014. 14.56

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 10.03.2014. 16.36

    ——-krapula r_r

    Вы(?)-(..) Мы (?) все-таки, так или иначе, в каком-то колене потомки «палачей»

    ===============================================================================

    Юрий Гагарин – 80 лет

    http://www.youtube.com/watch?v=AWek4MYHyZY

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 10.03.2014. 16.31

    ——dzeris49:”(..)

    vispār, te, drīzāk, dalījums notiek pēc sovoku un normālu cilvēku principa,.”

    ===============================================================================

    1997.gads: “Литературная газета” 3.12.97 г. № 49 (5681)

    Александр Зиновьев: «Сегодня наше общество разделено не по отношению к реформам, а по отношению к Советскому Союзу».

    http://zinoviev.info/wps/archives/508

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    marchaeva > ligakalnina 11.03.2014. 19.47

    Plinera k-gs ir Latvijas Republikas politiķis. Kas tad viņš būtu vai no marsa?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    marchaeva > ligakalnina 11.03.2014. 19.45

    manuprāt etniskais krievu elektorāts Latvijā – 400-450 tūkst. – dalās trīs aptuveni vienādās daļās rietumnieki, austrumnieki un svārstīgais vai mainīgs elektorāts. Rietumniekiem parasti ir augstāks izglītības līmenis un valodu prasmes, obilitāte un faktiski es teiktu, ka ļoti normāli cilvēki. Domā ar savu galvu, un reizēm ir ļoti oriģināli un pievieno vērtību. Viņiem būtu savi saziņas līdzekļi, ja savā laikā un tagad Kremlis faktiski. neuzpirktu un neuzturētu visus krievu medijus, kas nonāk tirgū.

    tad ir rajončika publika – viegli manipulējama, no psrs prom braucošā kuģa atlūzusi -Zoļika, Maskačka, Rēzekne. tur es domāju neko arī nevar izdarīt. Daļa ir psrs armijas pensionāri un to ģimenes locekļi. Daļa jauno aizbrauks uz rietumiem, pēc pilsonības saņemšanas, daļa arī rajonā tusēs un vēlēs par to, ko saka 1Baltiskij vai tam pielīdzināmi avoti. Un tad ir interesanta daļa, kas ir daļēji te – Latvijā, un daļēji Krievijas telpā. Par šo cilvēku atbalstu šobrīd arī cīnās Krievijas valsības saziņas līdzekļi.

    Žēl, ka Vienotība un Pabriks u.c., kas reāli var uzrunāt lielāko daļu šo cilvēku, to nedara vairāk. skaidrs, ka ir liels pretspars no kaimiņvalsts ietekmē esošajiem medijiem, bet tāds nu ir tas valstiski domājoša politiķa liktenis. :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > ligakalnina 11.03.2014. 12.27

    Redzi, ločmeli (nevaru tevi uzrunāt tavā vārdā, uzvārdā, jo tu, lai arī mīli personīgi vērsties pret pārējiem, diemžēl neesi ar pašcieņu apveltīts, lai paustu savu vārdu uzvārdu), man ir PILNĪGI vienalga kāda tautība ir plineram, ždanokai vai urbanovičam, man ir svarīgi kādu ideoloģiju viņi pārstāv un ko viņi dara vai nedara.

    Tā, ka es nesaucu plineru par latviešu politiķi, bet gan vienkārši par provokatoru, Latvijas nīdēju u.tml. un man ir dziļi vienalga kādas “asinis” viņā rit.

    P.S. Šajā gadījumā, ločmeli, tu nevis precizē, bet mēģini sasiet divas lietas, kurām NAV tiešas saistība. Citiem vārdiem centies radīt iespaidu, ka konkrētas politiskās pārliecības ir etniski determinētas. Un kas gan cits, ja nacisms šādu metodi caurstrāvo?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Marika > ligakalnina 10.03.2014. 17.01

    edge_indran ——-

    Юрий Гагарин: “приехали”(докатились)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Marika > ligakalnina 10.03.2014. 16.30

    r_r

    Вы знаете, мне кажется, мы все, простите пожалуйста, – я и про себя говорю, в том числе – мы все выживши – мы дети «вохры», простите. Потому что, кто выжил в стране? Все-таки выжили те, кто смог выжить. Мы все-таки, так или иначе, в каком-то колене потомки «палачей» – так уж вышло. И кто-то может в себе это преодолеть – кто-то не может или не хочет. Но отрицательная селекция…

    /Ольга Романова /

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > ligakalnina 10.03.2014. 15.16

    dzeris49: Un kas izraisa tādu lielas Krievijas pilsoņu daļas tik milzīgu naidu pret Ukrainu un ukraiņiem ( tāpat, kā pret latviešiem, ES, ASV, utt)?

    ————-

    Viņi (krievi) vienkārši tādi ir. Skatiet atbildi Zandera piektdienas komentārā, video pie beigām, apmēram no 19min 30 sek par krievu šovinismu

    Man no mobilā links neliekas, ievadiet gūglē “PANS KLEKSIS RITA BAZARS 2014/03/07”,un tad jau video atradīsies.

    Bet vispār jau visiem ieteicams noklausīties visu, arī par neukrainas jautājumiem

    +11
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 10.03.2014. 15.47

    Tam, ka p[ilnīgi visi krievi tādi, es gan īsti nepiekrītu, pats pazīstu pietiekami daudz ļoti normālu krievu.

    Tāds ir Putina elektorāts, vispār, te, drīzāk, dalījums notiek pēc sovoku un normālu cilvēku principa, nevis pēc tautības, Krievijā nedzīvo tikai krievi, un arī Putinu neatbalsta tikai krievi un tikai Krievijā.

    +16
    -3
    Atbildēt

    0

    Alise > ligakalnina 10.03.2014. 15.59

    dzeri, ko dod 5-10% savādāki krievi? Pat krievu blogeris Varlamovs, kurš diezgan objektīvi atspoguļo Ukrainas notikumus, cenšas diskusijās saprast, kas kā īsti ir, un kuru jau krievu propaganda atzinusi par rietumy aģentu un nodevēju, pēc diskusijām par Krimas jautājumu, skaidri un gaiši ierakstīja:

    Почти каждый русский человек в глубине души империалист.

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > ligakalnina 10.03.2014. 16.13

    atkal jau neonacistam ločmelim, kā arguments kalpo tautība :)

    +19
    -1
    Atbildēt

    0

Alise 10.03.2014. 16.02

Šis arī ir interesanti, par Ukrainas vēstures skolas grāmatu drukāšanu – Русские фашисты уже штампуют учебники для оккупированной Украины – http://m.livejournal.com/read/user/oleg-leusenko/1268327

+11
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Alise 10.03.2014. 16.25

    ——–

    Vēl interesantāk, ja pirms raksta “Ukrainas krīze – noziedzīgas politikas sekas”, izlasa tāl’ tālajā 1950.g. filosofa I.Iļjina prognozēto par notikumu attīstības gaitu pēc boļševiku režīma krišanas (ģeopolitiskās katastrofas):

    “9. И вот когда после падения большевиков мировая пропаганда бросит во всероссийский хаос лозунг «Народы бывшей России, расчленяйтесь!», то откроются две возможности:

    или внутри России встанет русская национальная диктатура, которая возьмёт в свои руки крепкие «бразды правления», погасит этот гибельный лозунг и поведёт Россию к единству, пресекая все и всякие сепаратистские движения в стране;

    11. Чтобы наглядно вообразить Россию в состоянии этого длительного безумия, достаточно представить себе судьбу «Самостийной Украины».

    Этому «государству» придётся прежде всего создать новую оборонительную линию от Овруча до Курска и далее через Харьков на Бахмут и Мариуполь. Соответственно должны будут «ощетиниться» фронтом против Украины и Великороссия, и Донское Войско. Оба соседних государства будут знать, что Украина опирается на Германию и является её сателлитом; и что в случае новой войны между Германией и Россией немецкое наступление пойдёт с самого начала от Курска на Москву, от Харькова на Волгу и от Бахмута и Мариуполя на Кавказ. Это будет новая стратегическая ситуация, в которой пункты максимального доныне продвижения германцев окажутся их исходными пунктами.

    Нетрудно представить себе и то, как к этой новой стратегической ситуации отнесутся Польша, Франция, Англия и Соединённые Штаты; они быстро сообразят, что признать «Самостийную Украину» — значит отдать её германцам (то есть признать первую и вторую мировые войны проигранными!) и снабдить их не только южнорусским хлебом, углём и железом, но и уступить им Кавказ, Волгу и Урал.

    На этом может начаться отрезвление Западной Европы от «федеративного» угара и общерусского расчленения.”

    ЧТО СУЛИТ МИРУ РАСЧЛЕНЕНИЕ РОССИИ http://project03.ru/cod/ii.php#PART1CH1

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Marika > Alise 10.03.2014. 16.45

    edge_indran ——–

    “ЧТО СУЛИТ МИРУ РАСЧЛЕНЕНИЕ РОССИИ””

    Krievu žēlabas ir pilnīgi pamatotas, taču jāatzīst, ka krievu un civilizētās pasaules līdzāspastāvēšana ir nonsens.

    Если мы потеряем Украину, после этого России жить останется совсем немного, поверьте

    /Максим Шевченко/

    На русских глянешь – Россию впору закрывать…

    Эта территория, выдающая себя за государство, может только переваривать западную пищу, превращая труд западных трудящихся в своё дерьмо… Ну и память оставил по себе СССР – верующие и гомики.

    Даже отечественная импотентная оппозиция предлагает советскому народу взять на себя ответственность, пусть и гомеопатических дозах, за собственную жизнь. А хомо советикусы желают чуда. Золотую рыбку, Говорящую Щуку и Конька Горбунка. Им что Путин, что пояс, что дары – все едино. Лишь бы ни хера не делать. А за чудом можно в очереди хоть пару суток отстоять, не проблема. За колбасой стояли, а уж за чудом и подавно. Западная сказка – это маленький Мук, а отечественная – Емеля-дурак. Не водопровод Щуке заказывает, олух, а самобеглые ведра все к тому же колодцу.

    Хомо советикус, наследники Союза воинствующих безбожников, второй десяток лет выбирают бывшего охранника Политбюро ЦК КПСС из КГБ СССР себе в вожди и надеются при этом на чудо от Святого Духа. Эти организмы даже жалости у меня не вызывают.

    Это писец, а писец не лечится…

    http://ipvnews.org/

    +9
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars Špūle 10.03.2014. 15.21

Šī ziņa varētu būt interesanta rašistiem arī Latvijā

http://crime.in.ua/news/20140310/jeny-rossiyan

+11
-1
Atbildēt

2

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu