Jāievieš brīvā tirgus principi
Veselības ministrijas ierosinātā reforma nerisina lielākās veselības aprūpes problēmas – pakalpojuma pieejamību, korupciju, zemās ārstu algas, tirgus kropļošanu ar nepārdomātām valsts subsīdijām u.tml. Tā nav saucama arī par obligāto veselības apdrošināšanu tādā izpratnē, kā tas ir Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, kur cilvēks, iegādājoties apdrošināšanas polisi, nav spiests stāvēt garās rindās vai dot kukuli, lai saņemtu kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus.
Circenes reforma nerisina veselības aprūpes problēmas
Sakārtota veselības aprūpes sistēma balstās arī sakārtotā veselības finansēšanas sistēmā. Patlaban Latvija veselības aprūpes sistēmas budžets tiek administrēts centralizēti. Tas, ar ko un cik daudz katru gadu slimosim, tiek izlemts valdībā.
Veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātā reforma paredz iezīmēt 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (INN) vai ļaut brīvprātīgi ik mēnesi samaksāt 28 eiro, tādā veidā tiešāk sasaistot nodokļu maksāšanu ar veselības pakalpojumu saņemšanu. Tas varbūt mazliet palīdzēs iekasēt nodokļus un ierobežos nodokļu nemaksātāju iespējas ārstēties uz citu rēķina. Varbūt tas liks aplokšņu algu saņēmējus kaut nelielu daļu savu ienākumu tomēr iemaksāt valsts kasē, bet šī reforma, kura jau raisījusi ļoti karstas diskusijas un lielu pretestību, nerisinās galvenās veselības aprūpes problēmas – pakalpojumu pieejamību un to zemo kvalitāti. Pie tām tagad vainojams gan finanšu trūkums, gan nozares neracionāla organizācija un ačgārna, modernai tirgus ekonomikai pilnīgi nepieņemama finanšu administrācija.
Labākais risinājums – Nīderlandes modelis
Latvijas veselības aprūpes budžets (apmēram 3% no IKP) ir vairāk nekā divas reizes zemāks par vidējo Eiropā, bet privāto maksājumu īpatsvars veido 40% (Igaunijā – 19%, Lietuvā 28%). Uzskatu, ka vienīgais risinājums ir novecojušo, sociālismā aizkavējušos sistēmu aizstāt ar modernu veselības apdrošināšanu, kas strādā konkurences un brīvā tirgus apstākļos.
To ļoti veiksmīgi atrisinājusi Nīderlande, kas kvalitātes rādītājos kopš 2005. gada ierindojas pirmajā trijniekā starp 34 Eiropas Savienības dalībvalstīm (Euro Heatlh Consumer Index). Pareizi organizēta apdrošināšanas sistēma vienlaicīgi nodrošinās gan solidaritātes principu, gan papildu līdzekļu ienākšanu veselības aprūpē. Sociāli neaizsargātajām grupām polisi iegādāsies vai vismaz daļēji kompensēs valsts. Līdz ar to, tāpat kā patlaban, lielāko daļu bāzes veselības aprūpes izdevumu uzņemsies valsts, tikai krietni racionālākā un pašregulācijai pakļautā veidā. Obligāto polišu iegādi bērniem un jauniešiem, kā arī maznodrošinātām personām pilnībā segs valsts, pārējiem to jūtami subsidēs valsts, un katrs varēs brīvi izvēlēties kādu no licenzētajām apdrošināšanas kompānijām, kam uzticēt savu apdrošināšanu.
Visas apdrošināšanas kompānijas konkurēs tirgū, nodrošinot kvalitātes palielināšanos, zemākas cenas un maksājumu iespējami efektīvu izlietošanu. Slimnīcas un ārsti pelnīs atbilstoši darbam un varēs plānot savus izdevumus, vadoties pēc noslēgto līgumu skaita, nevis mistiskām kvotām, ko noteikusi valdība. Bāzes polises un obligāti apdrošināmo pakalpojumu grozu noteiks valsts, kas arī kontrolēs apdrošinātājus un ar speciālu likumu noteiks to tiesības un pienākumus. Papildus būs radīta iespēja brīvprātīgi iegādāties arī augstākas pakāpes polises, katram atbilstoši savām prasībām un iespējām, kas automātiski veicinās līdzekļu pieplūdumu veselības aprūpē. Piedāvājot dažādas atlaides, tiks veicināts veselīgs dzīvesveids un regulāras profilaktiskas pārbaudes. Apdrošinātāji būs tieši un finansiāli ieinteresēti, lai cilvēki neslimotu, bet, ja kādam gadīsies saslimt – lai viņu iespējami ātri un labi izārstētu.
Ir jāsaprot, ka patlaban mēs visdārgāk maksājam ar savu veselību, ačgārnās sistēmas dēļ nevēršoties pie ārsta savlaicīgi vai neārstējoties pietiekami kvalitatīvi. Obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kāds tas ir Nīderlandē, ļautu Latvijas iedzīvotājiem saņemt visiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par kuras sniegtajiem pakalpojumiem (pēc polises iegādes) pilnā apmērā maksātu apdrošinātājs, neliekot iedzīvotājam piemaksāt daļu cenas no savas kabatas.
Bāzes polises cenu valsts varēs delikāti regulēt, izvēloties obligāti apdrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu grozu, bet polišu iegādi masveidā subsidēt no veselības aprūpes budžeta, tādejādi racionāli administrējot veselības aprūpei pieejamos līdzekļus. Galvenais izvēlēties labu, pārbaudītu un praksē strādājošu modeli – Nīderlandes modeli – nevis mēģināt kārtējo reizi izgudrot slikti strādājošu velosipēdu no jauna.
Autors ir partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs
Komentāri (44)
emb_riga 28.02.2014. 04.24
Kaimiņa govij tesmenis šķiet lielāks.Mūsu medicīnas modelis ir efektīvākais visā ES.Medicīnas apkalpošana salīdzinot ar pārējām ES valstīm ir pati labākā,to saka speciālisti,kas dzīvo ārzemēs un strādā tur medicīnas nozarē,un brauc uz Latviju saņemt medicīnas pakalpojumus.Tas,ka mums notiek diskusija par medicīnas pakalpojumu uzlabošanu ir normāli,taču nav nekas pastāvīgāks par vremennoje.Pretīgi klausīties šī orākula prātuļojumus.
7
Ieva Priedenfelde > emb_riga 28.02.2014. 09.32
Ar visu augsto medicīnas izglītības līmeni, Latvijā ir viens no augstākajiem zīdaiņu mirstības procentiem. Kādas ir versijas?
0
tuba76 > emb_riga 28.02.2014. 08.39
Nupat Zviedrijā sāka cilāt jautājumus par ārstu kvalifikāciju un salīdzināt to ar citu valstu praksi. Latvijas speciālisti izskatās ļoti labi uz zviedru fona, jo pastāvīgi mācās un apgūst pasaulē jaunāko savā specializācijā. Bet tas maksā dzīvu naudu – kaut ārstam aizbraukt uz gadskārtējo starptautisko asociācijas konferenci/kongresu un piedalīties workshopos.
Zviedru ārstiem pārmet, ka viņi savu kvalifikācijas celšanu atstājuši novārtā. Kad es palasu sava Latvijas daktera kvalifikācijas celšanas vēsturi – man būtu grūti saprast kā viņš to dabū gatavu, ja nebūtu zināma pieredze. Pirms dažiem gadiem biju šokā lasot zviedru vietējo avīzi, kurā kā baigo jaunievedumu slavēja kādu ārstēšanas metodi, kādu latviešu mediķi bija norakstījuši pagātnei gadus 10 agrāk.
0
Ieva Leinerte > emb_riga 01.03.2014. 22.15
Vilis >>>Mūsu medicīnas modelis ir efektīvākais visā ES.
Nezinu par viasam ES valstim, bet Latvijas modelis izskatas pec mezhoniga briva tirgus modela kombinacijas ar valsts subsidetu modeli. Respektivi – par medicinas iekartam un arstu izglitibu maksaa nodoklu maksataji (jeb ka latvijaa saka – maksaa valsts), bet aarsta pieejamiba un kvalifikacijas limenis ir regulets ar brivo tirgu. Vai shiis modelis tieshaam ir labs?
0
garausiitis > emb_riga 28.02.2014. 10.21
Vita – domāju tādu stāstu ir daudz … man pašam bija situācija , kad tiešām laba daktere nespēja uzreiz noteikt ,ka bērnam ir rota vīruss , kamēr cita daktere pēc simptomiem , kurus pastāstīja pa telefonu uzreiz saprata par ko runa … viss beidzās veiksmīgi , bet iesaistot intensīvo terapiju , jo organisms bija zaudējis par daudz ūdens …
0
tuba76 > emb_riga 28.02.2014. 09.50
klusais, mani tas neizbrīna. Bet ir arī pretēji piemēri. Manam bērnam Latvijā neviens nevarēja palīdzēt – specializēti ārsti nespēja konstatēt, kāpēc bērns reizēm pēkšņi sabrūk bez dzīvības pazīmēm, lai pēc brīža atkal atjēgtos. Zviedrijā vietējā poliklīnikā ģimenes ārstam pie pirmā apmeklējuma jau bija aizdomas pareizā virzienā un mēs saņēmām iespējami labāko veselības aprūpi, varējām apzināt problēmu, veikt manipulācijas tās ierobežošanai un apzināties, ko var darīt un no kādiem apstākļiem dzīvē censties izvairīties.
Problēma ir tā, ka Latvijā veselības aprūpes dažādo nozaru finansēšana bijusi lielā mērā atkarīga no lobija varas gaiteņos. Ne jau par velti varas gaiteņos netrūkst ārstu.
0
garausiitis > emb_riga 28.02.2014. 09.11
Vita – pirms 15 gadiem sanāca tā,ka mans brālēns bija ārstējošais ārsts vienam labam paziņam , kas bija izdomājis mainīt sirds vārstuli Zviedrijā … Atceros viņa vārdus vēl šodien – kāda jēga braukt operēties uz Zviedriju , ja Latvijā to var izdarīt labāk un bez maksas ….
0
emb_riga > emb_riga 28.02.2014. 10.12
plus.Daudzi zina daudz,neviens nezin visu.Es zinu tik ,cik atceros.
0
ligakalnina 27.02.2014. 16.42
Kas attiecas uz esošās sistēmas un Circenes pseidoreformu kritiku – var tikai piekrist.
Kas attiecas uz Nīderlandes sistēmu – Repše aizmirsa pateikt, cik tā bāzes polise izmaksā, kā te rakstīja Bet, arī citur lasīts kaut kur uz 100 – 150 eiro mēnesī, vai daudzi spēs tādu summu “pavilkt”, vairākumam šejieniešu ienākumi stipri atšķiras no Nīderlandes pilsoņu ienākumiem.
Kāpēc jāņem Nīderlandes modelis, kad, tepat blakus, tīri labi strādā Igaunijas vai Lietuvas modelis, kāpēc to nevaram pārņemt, bet, turpinām mētāties, vai ne tāpēc, ka daudziem tas absolūtais bardaks medicīnā ir izdevīgs, tāpat, kā naudas dalīšana katra gada otrajā pusē “pēc deguniem”, jo pieņemot med. budžetu, iepriekš jau zināms, ka naudas līdz gada beigām nepietiks.
5
Signija Aizpuriete > ligakalnina 27.02.2014. 17.13
——–dzeris49:”(..)
Kāpēc jāņem Nīderlandes modelis, kad, tepat blakus, tīri labi strādā Igaunijas vai Lietuvas modelis, kāpēc to nevaram pārņemt,……”
===============================================================================
Lai IR-šu Raudseps pajautā LPSR modeļa veidotājam G.Andrejevam, tad, iespējams, uz kādu “tāpēc” spēs atbildēt!
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/e/ed/G.Andrejevs.jpg
Dzimis Tukumā. Ar izcilību beidzis 1948. gadā Tukuma sākumskolu un 1952. gadā Tukuma 1. vidusskolu. Pēc tam izvēlējies studēt medicīnu. 1953. gadā absolvēja RMI, kur viņš ieguva doktora grādu medicīnā. 1959. gadā absolvēja ārstu kvalifikācijas fakultāti, Maskavas Centrālajā ārstu kvalifikācijas institūtā. Pēc tam, no 1961. līdz 1984. gadam, turpinājis studijas anestezioloģijā un intensīvās terapijas medicīnā (Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā un Vīnē). 1964. ieguvis maģistra grādu medicīnā, 1972. gadā kļuva par Medicīnas zinātnes doktoru. 1991. viņam piešķīra habilitētā doktora (habil. medicinae doctoris) grāds. http://lv.wikipedia.org/wiki/Georgs_Andrejevs
0
ArnisPKR > ligakalnina 27.02.2014. 19.56
ja ņem par piemēru Vācijas modeli (pēc apraksta spriežot, identisks Nēderlandes sistēmai), tad polise 30-gadīgam veselam cilvēkam izmaksā ap 250 eiro. Pusi sedz darba devējs, otru pusi — pats. tas nozīmē, ka 125 eiro tiek atvilkti no brutto algas. ja alga ir mazāka par zināmu slieksni, tad darba ņēmēja pusi sedz valsts.
apdrošināšana ir obligāta. ja tās nav, tiek sodīts gan darba devējs, gan ņēmējs. tas nozīmē, ka interese, lai apdrošināšana būtu, ir apbpusēja, bet riski, ja tās nav, — lieli.
ja neskatās uz ikmēneša prēmijas apjomu, manuprāt, ideāla sistēma.
0
Ieva Priedenfelde > ligakalnina 28.02.2014. 04.34
Mums jau netiek galā ar aplokšņu algām.
0
Ieva Priedenfelde > ligakalnina 28.02.2014. 04.32
Lietuvas modelis nav labs – tas pats Circenes variants, bet Igaunijas modeli var ieviest tikai ar nodokļu palielināšanu vai nodokļu sistēmas pārtaisīšanu uz ko valdošā kliķe nav gatava. Tikai ar progresīvo nodokļu sistēmas ieviešanu varētu ieviest veselības apdrošināšanu.
0
Inga Grezmane > ligakalnina 27.02.2014. 23.05
piekrītu, ka tepat rokas stiepiena attālumā ir Igaunija, kurai izdevies veselības aprūpes sistēmu padarīt baudāmāku. jau daudzus gadus Igaunijā medicīnas pakalpojumi ir patiesi piejami. darbojas ;loti labi e medicīnas elementi. medicīnas personāls saņem cilvēka cienīgu atalgojumu
0
oskaar 28.02.2014. 00.59
Uzrakstīts, protams, ir skaisti- tiem būs no valsts, šitie saņems visu automātiski, vēl citi varēs piemaksāt un saņemt kaut ko vairāk. … Nīderlandes sistēma. Nu- skaisti.
Manis savulaik cienītais autors nav parūpējies kaut cik parādīt- kādas ir naudas plūsmas pašreiz, un kā tās mainīsies skaisto plānu realizēšanās rezultātā.
Šādus raksteļus par to- cik būtu labi, ja būtu labi- var sarakstīt jebkurš vēlētājus pievilinātgribošš politiķis.
Gribētos kaut ko daudz konkrētāku.
Bet iespējams, ka Latvijā vēlētāju pievilināšanai labāk neko konkrēti nestāstīt, jo vēlētāju vairākums nevēlas domāt- un paskatās tikai uz frizūru un paklausās saldajos vārdos, bet nemaz nemēģina saprast- vai sludinātie projekti tiešām ir tik skaisti, un vai kādreiz tie var realizēties dzīvē.
Ja cien. autors vairs nav parādā nevienai kredītiestādei vai privātpersonai, tad varbūt es par viņu varētu arī balsot (nu- ja viņš kaut cik sakarīgi izklāstītu savu programmu). Ja viņš vēl joprojām ir ievērojamu parādsaistību jūgā- tad tomēr nē.
0