Kas zemes īpašniekam jāzina par lauksaimniecības zemes reformu

Pašreizējā likuma grozījumu redakcija noteikti nav vērsta uz lauksaimniecības ražošanas attīstību

Saeima bez diskusijām nodevusi izskatīšanai komisijām Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos, steigā virzītos grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Tagad deputātu rokās ir lēmums par likumprojektu, kura pieņemšana pašreizējā redakcijā negatīvi ietekmēs Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekus, kā arī apdraudēs Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Likuma grozījumu sekas ilgtermiņā varēsim novērtēt pēc tā stāšanās spēkā, bet jau tagad var secināt, ka tā saturā iekļautie ierobežojumi kaitēs visiem zemes īpašniekiem Latvijā un lielai daļai lauksaimnieku, kuri nepievērš uzmanību likumprojekta juridiskajām niansēm.

Diemžēl lielākā daļa zemes īpašnieku un nākotnes potenciālo pircēju līdz šim nav sadzirdējuši, ka likumā iestrādātie ierobežojumi ir tikai virspusēji labvēlīgi un praksē tikai šaurs loks lauksaimnieku, kuriem būs naudas līdzekļi, varēs izmantot šīs iespējas.

Tāpat grozījumi ietekmēs ikviena zemes īpašnieka demokrātisku un neatkarīgu brīvību rīkoties ar savu īpašumu – lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) – brīvi izvēloties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu un kārtību. Labu gribot, ZM faktiski daudziem Latvijas zemniekiem un iedzīvotājiem, kuri vēlētos attīstīt saimniecības laukos, radījusi jaunas rūpes un nepamatotus šķēršļus darījumiem ar LIZ un jaunu birokrātisko slogu un izdevumus.

Nepamatoti ierobežojumi jaunajiem uzņēmējiem – lauksaimniekiem

Likumprojektā atsevišķi noteikumi paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem, kas, no vienas puses, ir apsveicama iniciatīva ar mērķi atbalstīt jaunos zemniekus (līdz 40 gadu vecumam) izvērst un attīstīt lauksaimniecisko ražošanu Latvijas reģionos. Tomēr, no otras puses, analizējot likumprojektu, ir skaidrs, ka jaunajiem lauksaimniekiem paredzēti nepamatoti ierobežojumi.

Likumprojektā noteikts, ka jebkurš indivīds vecumā līdz 40 gadiem, kurš vēlēsies kvalificēties jaunā lauksaimnieka statusam, nedrīkstēs nodarboties ar uzņēmējdarbību agrāk kā trīs gadus pirms LIZ iegādes. Šādā veidā cilvēkiem tiks liegta iespēja mainīt nodarbošanos un sākt vai attīstīt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē.

Ierobežojumi būs visiem darījumiem ar lauksaimniecības zemi

Likuma grozījumi paredz ierobežojumus visiem darījumiem ar LIZ, ja zemes gabala platība pārsniedz 5 ha – zemes īpašnieks vairs nevarēs brīvi rīkoties ar savu īpašumu, savukārt pircējam, neatkarīgi no tā statusa (fiziska vai juridiska persona), būs jāatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem – LIZ pircējam būs jābūt ar pieredzi lauksaimniecībā vai ar lauksaimniecisko izglītību, būs jāapliecina lauksaimnieciskās ražošanas sākšana trīs gadu laikā pēc zemes iegādes, jāpierāda ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas un jāatbilst citiem kritērijiem. Patlaban netiek paredzēts cits ceļš darījumu veikšanai.

Realitātē izņēmumi pastāv katrā Latvijas reģionā. Piemēram, īpašnieks gadu gaitā ir iekopis īpašumu uz LIZ, kuras platība pārsniedz 5 ha, iekārtojis dzīves vietu un atpūtas vietu. Zemes vienībai un mājīpašumam ir viena kadastra vienība, kas lielāka par 5 ha. Ja īpašnieks vēlēsies šādu īpašumu pārdot, piemēram, ģimenei no Rīgas vai Latvijas pilsoņiem, kuri no darba ārzemēs atgriezušies dzimtenē ar kapitālu saimniecības izveidošanai (bet neatbildīs likumā noteiktajiem LIZ pircēju kritērijiem), šis īpašums būs mākslīgi jāsadala vienībās līdz 5 ha. Saimniekam būs jānojauc ēkas, žogi un jāpārplāno gadu gaitā iekoptā teritorija, lai to atbilstoši likuma prasībām varētu pārdot nākamajam īpašniekam.

Tas ir nepamatots un nepārdomāts ierobežojums – šādi īpašumi platībā līdz 25 ha būtu jāļauj pirkt jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlētos dzīvot lauku vidē.

Neierobežos ES pilsoņu iespējas iegādāties zemi, apgrūtinās vietējos

Daļa zemnieku ir aktīvi protestējuši pret Latvijas zemes izpārdošanu ārvalstniekiem un atbalstījuši, pat steidzinājuši likuma grozījumus, jo zemei – nacionālajam resursam – būtu jākoncentrējas vietējo saimnieku rokās.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ietvertie ierobežojumi netraucēs ārvalstu pircējiem, kuru nolūki ir apsaimniekot LIZ un attīstīt ražošanu, iegādāties zemes īpašumus Latvijā. Zemes tirgus ierobežošanas rezultātā paredzama LIZ cenas krišanās vai stagnācija, jo nepastāvēs tirgus konkurences apstākļi. Tas nozīmē, ka ārvalstu pircējiem, kuri atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem, nebūs nekādu problēmu par salīdzinoši lētu cenu zemi iegūt savā īpašumā.

Tāpēc aicinu beidzot pielikt punktu sabiedrības maldināšanai, ka šis likumprojekts kalpo mērķim – no Latvijas tirgus izslēgt citu ES valstu pilsoņus!

Pirmpirkuma tiesības neveicinās saimniecību konsolidāciju

Likuma grozījumos noteikta LIZ pirmpirkuma tiesību piemērošanas kārtība un secība, kādā tās piemērojamas – kopīpašniekiem, nomniekam vai zemes lietotājam, pierobežniekiem, jaunajiem lauksaimniekiem, fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašums atrodas noteiktā attālumā un kuri atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, kā arī Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.

Tātad LIZ īpašnieks, kurš vēlēsies pārdot savu zemes platību, pircēju nevarēs izvēlēties un par īpašumu nesaņems vēlamo cenu un būs pakļauts šaura pircēju loka cenas dempingam. Likuma grozījumu kontekstā tiek minēts mērķis – saimniecību konsolidācija, tomēr likuma grozījumos plānotā pirmpirkuma tiesību piešķiršanas kārība to nesekmēs, ņemot vērā, ka tiesības un pirkumu pirmajam būs nevis pierobežniekam, bet zemes nomniekam vai lietotājam.

Zemes īpašnieki – ierobežojumu ķīlnieki

Likuma grozījumos nav paredzēts mehānisms, kā rīkoties zemes īpašniekam, ja viņš vēlas pārdot savu īpašumu, bet tam neatrodas neviens likumprojektā noteiktajām prasībām atbilstošs pircējs. Vai īpašumu, ja nebūs neviena likumā noteiktā pircēja, varēs pārdot pircējam, kurš gatavs īpašumu apsaimniekot un attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, bet neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem? Vai šie LIZ īpašumi nonāks Zemes fonda rīcībā un pakāpeniski notiks zemes nacionalizācija? Uz šiem jautājumiem likuma grozījumu iniciatori patlaban atbildes nesniedz.

Uzņēmumi nevarēs realizēt risku sadalījumu

Likumprojektā paredzētie ierobežojumi neļaus uzņēmumiem īstenot risku sadalījumu, piemēram, zemes īpašumu turēt atsevišķā uzņēmumā, bet tā apsaimniekošanu veikt saistītajam uzņēmumam. Šādu modeli izmanto daudzi progresīvi strādājoši lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi. Tāpat arī līdzīgā situācijā nonāks mazās saimniecības, kuru zeme pieder privātpersonai, taču ražošanas tiek veikta juridiskas personas statusā. Likumprojektā noteiktie ierobežojumi liegs zemes iegādi Latvijas ražojošajiem lauksaimniekiem, kuru LIZ iegādājušies kā fiziskas personas (paši uz sava vārda vai uz kādu no ģimenes locekļu vārdiem), bet saimniecisko darbību veic kā zemnieku saimniecība vai SIA.

Likumprojekts ierobežos arī šādu ražojošo lauksaimnieku iespējas iegādāties LIZ un attīstīt saimniecību. Rezultātā lauksaimnieki būs spiesti tērēt papildus līdzekļus, veicot zemju pārnesi un saimnieciskās darbības pārnesi, lai pierādītu pašvaldības komisijai, ka ir patiesi ražotāji.

Likuma grozījumi neveicinās zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu

Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012.gada 10.oktobrī izdoto rīkojumu Nr.5 „Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai”. Ar šo rīkojumu Valsts prezidents likuma rakstītājiem uzdevis veicināt Latvijas valsts ilgtermiņa aktīva – zemes – racionālu izmantošanu, nodrošināt lauksaimniecības zemes apjoma saglabāšanu, tās efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību iedzīvotājiem.

ZM kā likuma grozījumu izstrādātāju sākotnējais mērķis bijis atbilstošs Valsts prezidenta rīkojumam – veicināt lauksaimniecības attīstību, izskaužot tā saucamos „dīvānu zemniekus” un veicinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pieejamību iedzīvotājiem. Taču tagad, ņemot vērā likuma grozījumu aktuālāko redakciju, ir skaidrs, ka ZM ir izvēlējusies iet pavisam citu, demokrātisko brīvību apdraudošu un administratīvi nepārdomātu ceļu.

Latvijas lauksaimniecības nākotne – Saeimas rokās

Likuma virzītāji pauž nostāju, ka likuma grozījumu radītās neērtības ir jāpacieš kopīga mērķa – lauksaimniecības nozares sakārtošanas – vārdā. Jājautā, vai Latvijas iedzīvotāji būs gatavi paciest neērtības un zaudējumus brīdī, kad likuma grozījumi jau būs stājušies spēkā?

Pašreizējā likuma grozījumu redakcija noteikti nav vērsta uz lauksaimniecības ražošanas attīstību, bet veicinās tās stagnāciju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes dīkstāvi. Skaļi pieteiktais likumprojekts tagad kļuvis par vairāku Latvijas lauksaimniecības nozares regulējuma “caurumu” lāpītāju, tomēr pamata problēmas, kas nav risinātas vairākus gadu desmitus, tā arī paliks nerisinātas.

Joprojām laukos akūti trūks kapitāla, akūti trūkst kvalificēta darbaspēka un iedzīvotāju skaita kopumā. Liela daļa zemnieku nevarēs paplašināties un izmantot likumprojekta iespējas vienkārši naudas trūkuma dēļ, cilvēki izbrauks un funkcionāla lauksaimnieciskās ražošanas attīstības plāna nebūs.

Tādēļ aicinu Saeimas deputātus rūpīgi iedziļināties plānotajās likumdošanas izmaiņās un apsvērt vienkāršākus un ekonomiski pamatotus tirgus sakārtošanas instrumentus. Vispirms veikt neatkarīgu pētījumu par šā likumprojekta makroekonomisko ietekmi. Tāpat zemes apsaimniekošanas veicināšanai, novirzīt līdzekļus zemju rekultivēšanas pasākumu programmām; būtiski palielināt nekustamā īpašuma nodokli neapsaimniekotām zemēm, stimulējot LIZ īpašniekus nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu vai meklējot risinājumus zemes apsaimniekošanai sadarbībā ar lauksaimniekiem; regulēt zemju apsaimniekošanu ar platībmaksājumu saņemšanas noteikumiem, piemēram, piešķirot platībmaksājumus pēc ražošanas efektivitātes.

Autore ir lauksaimniecības attīstības uzņēmuma „ActusQ” valdes priekšsēdētāja