Aritmētika vai principi? • IR.lv

Aritmētika vai principi?

122
Foto: Evija Trifanova, LETA
Nellija Ločmele

Latvija sirgst ar viduvējību kultu, bet «aritmētiskas viduvējības» neradīs izcilu rezultātu.

Latvijā analfabētu ir maz, daudzi no bērnības atceras šādus teksta uzdevumus: «Uz galda ir 13 āboli, cik ābolu tiks katram draudziņam, ja…» Tā bija matemātika sākumskolā. Šobrīd koalīcijas veidotāji šo aritmētikas uzdevumu, ar kuru daudzi bērni tiktu galā ātrāk nekā ar kurpju aizšņorēšanu, nopietni pasniedz sabiedrībai kā jaunās valdības veidošanas «principus». Tas būtu smieklīgi, ja Latvijas valsts varētu atļauties paņemt humora pauzi, taču mēs to nedrīkstam – lai drīz nebūtu jāraud vēl rūgtāk nekā pie Zolitūdes “Maximas” drupām.

Princips ir vārds, kura latīņu valodas cilme apzīmē sākumu, pamatu. Politikas sākums un pamats nevar būt aritmētika. Nešaubos, ka arī politiķi saprot – valdības veidošana nav teksta uzdevums sākumskolā, taču daudziem šobrīd parocīgāk ir dalīšanu un reizināšanu uzdot par «principiem», nekā tieši atbildēt uz neērto jautājumu: ar ko īsti jaunā valdība būs labāka par iepriekšējo?

Jau demisijas brīdī premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņoja, ka Latvijai ir nepieciešama jauna valdība un plašāka koalīcija, kas bauda «skaidru Saeimas atbalstu». Diemžēl ar katru nākamo neoficiāli nopludināto Ministru kabineta sastāvu vairojas bažas, ka valdība, kuru gatavs atbalstīt «skaidrais» vairākums, var tikai vairāk saduļķot priekšvēlēšanu dīķi, ļaujot pieredzes bagātākajiem maluzvejniekiem tikt pie kārotā loma.

Ja jaunā valdība, kuru gatavs apstiprināt «skaidrais» vairākums, gan kompetences, gan mērķu caurskatāmības ziņā atpaliks no esošā kabineta, tad šāda pārmaiņa ir slikta ziņa Latvijai, pat ja politikas aritmētiķiem visi dalījumi izskatīsies apaļāki kā iepriekš. Jaunas nulles maluzvejnieku kontos rada mīnusus Latvijai.

Ja spēcīgus ministrus, kas ķērušies pie svarīgām reformām, deviņus mēnešus pirms vēlēšanām aizstās ar «aritmētisko vidējo», rezultāts būs ne tikai vājāka valdība tūlīt, bet kaitējums Latvijas politiskajai kultūrai ilgtermiņā. Proti, vēlētājiem atņemta iespēja beidzot novērtēt valdības darbu pilna Saeimas sasaukuma ietvaros, bet politiķiem jānorij rūgta mācība: jo relāki darbi, jo īsāka karjera – «partneri» pie pirmās izdevības tevi noraks vēl pirms vēlētājiem. Jeb kā nesen tviterī secināja pērngada izcilākais Eiropas reģiona finanšu ministrs: «Vilks savu izdarījis, vilks var iet.» Vēl vairāk – tas, ka ministrs pagaidām nav izdarījis pilnīgi neko, izrādās lielāks trumpis (kā gadījumā ar jauno kultūras ministri) nekā jau paveikti vai iesākti darbi.

Līdztekus politiskajai aritmētikai, vienīgais reālais princips, kas koalīcijas veidošanā šobrīd skaidri parādās, ir kāda principa gals. Tā ir atteikšanās no imperatīva, ko pauda prezidenta Zatlera rīkojums nr.2, ārkārtas Saeimas vēlēšanas un nu jau demisionējušās valdības tapšana, proti: oligarhi jānoņem no trases, jānovērš demokrātijas privatizācija. 

Tagad nekādas sarkanās līnijas vairs netraucē smaidošajam Aivaram Lembergam brīvi kursēt starp apsūdzēto solu un koalīcijas sarunu galdu. Ko no tā iegūst Latvija – šis jautājums tiek iznests ārpus valdības vienādojuma iekavām.

Tādēļ parunāsim par principiem. Latvijai vajag iespējami labāko valdību, nevis «aritmētisko vidējo». Tas nozīmē – labākos ministrus, kas šobrīd pieejami katrā no jomām, nevis tikai kādā konkrētā partijā. Kāpēc deviņus mēnešus pirms vēlēšanām jāsāk no «baltas lapas», ja ir darbspējīga valdības komanda, kurai būtu jāturpina iesāktais darbs? Valdībā ir vakances – izvēlamies labākos kandidātus to aizpildīšanai. Ja jaunajiem vai esošajiem koalīcijas partneriem ir izcilāki kandidāti esošo ministru vietā – uz priekšu! Ja no tarbām ir jāvelk laukā appelējuši sausiņi, labāk aiztaupīsim šo diētu.

Latvija sirgst ar viduvējību kultu. Bieži vien atbildīgiem amatiem tiek meklēts nevis spējīgākais un spilgtākais, bet prognozējamākais un vadāmākais kandidāts. Bet citreiz vienkārši «lielākais kretīns». Mums ir līderi, kuri liek sarkt. Ir priekšnieki – pārpratumi. Tikko KNAB redzējām – vājš vadītājs, kuram vērtēšanas komisija ieliek knapu trijnieciņu, nevis tiek atlaists, bet turpina šefot, ieliekot divnieku un atlaižot padoto, par kura profesionālās darbības jomu viņam (pēc citas autoritatīvas komisijas atzinuma) nav nekādas sajēgas.

Aritmētiskas viduvējības neradīs izcilu rezultātu. Bet nemērķējot uz izcilu rezultātu, nekad to arī nesasniegsim. Ne sākumskolā, ne valdībā.

 

Komentāri (122)

RaivoLeimanen 12.01.2014. 09.40

Nellijas dedzīgā uzstāšanās Sastrēgumstundā tiešām bija pagrieziens valdības veidošanā: tā atguva daudz loģiskāko iepriekšējo personāliju saturu, it sevišķi attiecībā uz finansu ministru Andri Vilku. Paldies Jums par to!

+42
-10
Atbildēt

7

    Andris Jautriņš > RaivoLeimanen 12.01.2014. 14.21

    Kādu mandātu ir saņēmusi Nellija, lai regulētu šā vai tā, bet tautas ievēlētus deputātus?

    +3
    -23
    Atbildēt

    0

    Andris Jautriņš > RaivoLeimanen 12.01.2014. 17.32

    zanE…

    Es savu personisko viedokli saku par to, ko manis un citu ievēlētie sastrādā. Nellija zina iepriekš, kā ievēlētājiem jāstrādā, un izsludina to it kā arī manā vārdā. Nav pat runa par to, kādus likumus vajag, bet par to, vai valdību sastādīt uz lapas rokrakstā vai ar datoru zoodārzā :)

    Ja konkrēti, tad Dombrovskis atbrīvoja sevi un Vilku komplektā (PM parasti ir komplektā ar FM), tādēļ nav viņiem vieta tagad valdībā. Pārējie var tikt vērtēti. Vai krēslus dala 4×3 vai ar metamiem kauliņiem, nav ne mana, ne Nellijas lemšana. Mēs varēsim novērtēt, kas sanāks. Vai tad Nellija atbildēs, ja noies šķērsām gadījumā, ja visu izdarīs tā, kā viņa šajās 4 minūtēs izpaudās? Vai “sabiedriskā” TV atbildēs?

    +4
    -17
    Atbildēt

    0

    inesite15 > RaivoLeimanen 12.01.2014. 14.27

    kaut kas jau tur bija, bet robežās :) – politkultūra.lv paša sev pāri nepārlēca :P

    +1
    -11
    Atbildēt

    0

    inesite15 > RaivoLeimanen 12.01.2014. 14.28

    ” Andris Doveiks…lai regulētu šā vai tā, bet tautas ievēlētus deputātus?..”

    Vai ne :DDD

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    Inese > RaivoLeimanen 12.01.2014. 14.01

    Vai šī te uzstāšanās?

    http://www.youtube.com/watch?v=sC1oZoBSqdE

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Leinerte > RaivoLeimanen 12.01.2014. 19.52

    Lochmelis in Krievijas apmaksats intereta trollis. To Britu Times apraksta sava Azijas valstu sadalaa:

    http://www.thetimes.co.uk/tto/news/world/asia/article3891720.ece

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > RaivoLeimanen 12.01.2014. 16.15

    ….vai Doveiks iedomājies, ka mandāts ir tikai viņam?….

    +17
    -5
    Atbildēt

    0

kristaps_otersons 12.01.2014. 12.02

Valdības veidošana ir pakāpenisks process, kuru ietekmē daudzi dažādi faktori. Šoreiz ar 8. janvāra “Sastrēgumstundu” konstruktīvā veidā izpaudās mediju ietekme, jo sevišķi Neillijas Ločmeles un Andra Gobiņa nosvērtos argumentos par to, cik svarigi ir ļaut finanšu ministram Vilkam turpināt darbu. Izskatās, ka viņš pats un valdības veidotāji to būs sadzirdējuši. Tieši tagad ar eiro ieviešanu pēctecība valsts finanšu politikā ir gaužam nozīmīga, tā pat var ietekmēt kādus procentus maksāsim par ārējo parādu.

+35
-7
Atbildēt

2

    dro > kristaps_otersons 12.01.2014. 13.00

    rasma_kārkliņa… cik svarigi ir ļaut finanšu ministram Vilkam turpināt darbu. Izskatās, ka viņš pats un valdības veidotāji to būs sadzirdējuši.

    ________________

    Kā tad ar Vienotības frakcijas deputātiem, vai viņi ir kā laika vērotāji?:)

    +14
    -11
    Atbildēt

    0

    piziks > kristaps_otersons 12.01.2014. 15.18

    lno, Āboltiņas laika vērotāji.

    +11
    -7
    Atbildēt

    0

Andris 12.01.2014. 02.11

Jo gads, jo vairāk mani interesē jautājums: kas Latvijā ir prioritārs – valsts vai vienalga kuras partijas/augstu sēdošas personas intereses? Un, ja otrās, – cik ilgi vēl valsts (finansiāli) un cilvēki (morāli) to cietīs?

Pēdējā biezputra, kas aizsākās ar ministru prezidenta demisiju. Kuram ir skaidrs, kāpēc viņu „aizgāja”? Var tikai nojaust vai zīlēt, kā interesēs tas notika. Katrā ziņā – ne valsts. Jo turpinājums, skaties kā gribi, nevar būt nekas cits kā īstermiņa lāpāmgabals. Un arī šis lupatu deķītis tiek likts kopā pretēji jebkādai loģikai: ja ir cilvēki, kuri profesionāli sevi jau ir parādījuši iepriekšējā kabinetā (Vilks, Pavļuts, Bordāns), tos vai nu pašu partijas biedri/iepriekšējie nominētāji atstāj aiz borta, vai – vēl jaukāk – ministru, kuram no pagātnes velkas līdzi nelabi smakojošs „līķītis” (1 miljonu Ls vērtā afēra, „uzmetot” labticīgu sirmgalvi), gan Valsts prezidents, gan partija (acīmredzot arī Straujumas k-dze) uzskata par svēto govi, kuru nu nekādi no zāles kumšķa nedrīkst atstādināt. Loģika? Atvainojiet, bet neredzu. Un kāds pamatojums ir tam, ka, lai paliktu iepriekšējā postenī, par varas makti (Pavļuta gadījums) ir jāstājas partijā? Labi – ar Vilku un Pavļutu pašlaik situācija šķiet noregulējamies. Taču, par spīti „matemātikai” tās modificētajā variantā (paldies N.L. par komentāriem „Sastrēgumstundā”!), ambīcijas topošajā kabinetā – kā devītais vilnis: zaļie, pie medusmaizes – VARAMA – netikuši, taisa bunti. Kāpēc? Diez vai izvērsta argumentācija vajadzīga – tāpat skaidrs. Taču, ja valdības veidošana sākas ar ultimātiem, labs turpinājums nav gaidāms (tāpat arī – ja ZZS saņemtu savu sapņu ministriju). Varbūt loģiskāk pateikt ZZS: ja nevēlaties būt koalīcijā, palieciet stāvot pie ratiem? Taču tad atkal sākotnējais jautājums: kas iegūs/zaudēs no tā, ka Bērziņš gāzta Dombrovska kabinetu? Zaudētājs jau ir zināms – valsts. Taču, ja ZZS paliks aiz borta, izrādīsies, ka pat ieguvēja nebūs. Un varbūt labi, ka tā.

+25
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu