“Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšana tagad plānota martā
Indikatīvi Latvijai iezīmētais finansējums jeb garantētā aploksnes daļa Eiropas platuma dzelzceļa sliežu projektam “Rail Baltica” ir 214 miljoni eiro, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.
Viņa skaidro, ka, lai Latvija saņemtu šo ES finansējumu periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, ir jāiesniedz projekta pieteikums līdz 2016.gada beigām.
Vēl gan esot iespējams saņemt papildu finansējumu. Pēc 2016.gada starp Eiropas Savienības valstīm būšot izsludināts atklāts konkurss uz projektiem nepiesaistīto Kohēzijas finansējumu. “Tad būs atvērta konkurence uz vēl papildu finansējumu. Tas nozīmē, ka augstākas konkurences apstākļos ir iespēja piesaistīt vēl, ja citas valstis nespēs par pieejamo finansējumu iesniegt atbilstošus projektus,” skaidro Aleksandroviča.
Līdzfinansējums tiekot solīts līdz 85%, bet finanšu aprēķinos ir jāpamato pieprasītā likme.
Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projektā ir parādījušies papildu risināmi jautājumi, kas ir saistīti ar Lietuvas vēlmi iekļaut Viļņu kā savienojuma punktu projektā, līdz ar to tā dibināšana tagad plānota martā, biznesa portālam norādīja Aleksandroviča.
Līdz šim maršruts tika plānots caur Kauņu, un kopuzņēmuma dibināšana bija paredzēta līdz 1.janvārim.
“Rail Baltica” kopuzņēmuma mērķis ir koordinēt gatavošanās darbus dzelzceļa līnijas būvniecībai, tostarp gatavot projekta finanšu pieteikumu Eiropas Komisijai, saskaņot likumdošanu, izstrādāt projekta biznesa plānu un veikt citus pasākumus.
“Rail Baltica 2” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
Komentāri (22)
andris902 31.12.2013. 11.55
….bezmaksas transports Rīgā…. :))
https://pbs.twimg.com/media/BcqLHPeCYAA5pVO.jpg:large
0
marchaeva 31.12.2013. 18.16
Ko dos, tas ir skaidrs – normālu satiksmi ar Eiropu dos.
Vienīgais lai būvējot ņem vērā klimata izmaiņas un būvē trasi neaplūstošās vietās, kā arī izcīna arī mums divas pieturas, piem Rīgu un Valmieru.
4
Ieva Aile > marchaeva 31.12.2013. 18.40
Ilggadējs loģistikas eksperts un “Stena Line” vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš viedoklim par “Rail Baltica” perspektīvu nepiekrīt. Ja kādam esot interese vest, kāpēc tagad to nevarot darīt, jo sliedes jau ir.
Iepriekš, strādājot Vācijas dzelzceļa uzņēmumā “Deutsche Bahn”, viņš fiksējis, ka veiksmīgi kursē konteinervilciens no Hamburgas līdz Tallinai un tālāk atpakaļ līdz Varšavai. Viss esot bijis kārtībā. “Teikt, ka nevar vest konteinerus ar vilcienu, jo mainās sliežu platums, ir diezgan muļķīgi. Jūras pārvadājumos kravas tiekot pārkrautas desmit un vairāk reižu, un līdz ar to pārkraušana vietā, kur sliežu platumi mainās, nav problēma,” uzskata eksperts.
Viņš pieļauj, ka ar esošajām sliedēm dzelzceļš nevar izkonkurēt autotransportu izmaksu ziņā. Taču tad esot jautājums – kā izkonkurēs ar jaunajām sliedēm, kas taču būs dārgas.
http://www.focus.lv/latvija/viedokli/logistikas-ekspertiem-atskirigs-viedoklis-par-rail-baltica-projekta-ietekmi-uz-kravu-plusmam
0
Ieva Aile > marchaeva 31.12.2013. 18.44
Vai mēs esam tik bagāti,lai izdotu naudu par dārgiem projektiem,kuri nesola ātru ekonomisko atdevi?
0
Ieva Aile > marchaeva 01.01.2014. 21.14
Ja izdod naudu,vispirms izdomā,kur tā ir nepieciešama visvairāk un nes vislielāko atdevi,sevišķi tā vajadzētu rīkoties nabadzīgām valstīm ar neatliekamām vajadzībām,bagātie varētu izdot naudu ērtībām un komfortiem,pie kuriem es pieskaitītu ātrvilcienus.Kādā veidā ātrvilcieni attīsta reģionus,ja tie ātri izbrauc cauri reģionam?
0
marchaeva > marchaeva 01.01.2014. 20.42
Dzīvē visu laiku izdod naudu. Šobrīd ir iespēja par 10-15 % izbūvēt ātrvilcieniem piemērotu dzelceļa trasi, kas savieno Ziemeļeiropu ar Berlīni. Kā zināms no Berlīnes ātrvilcieni jau kursē pa visu Eiropu. Protams, ka mums to vajag un, protams, ka jācīnas par otro pieturu Latvijā, jo tā automātiski nozīmē reģiona attīstību. Valmiera būtu vispiemērotākā.
Dzelceļus jau attīsta, kai neiznāktu kā atslēdzniekam, kas grüda naudu lidostā un tad pārsteigts uzzināja par klimata pārmaiņu ierobežošanas politiku. Transporta modalitāte jāmaina uz ekoloģiski un ekonomiski pamatotāko, proti, sliedēm un jūras transporta atbalstu. Ostās šobrīd visiem zināms kas notiek, bet sliedes var mierīgi būvēt.
0
Ieva Aile 31.12.2013. 16.18
Ko šis projekts mums dos no ekonomiskā viedokļa?Jaunas darba vietas?Ienākumus?Ko mēs pārvadāsim pa šo ceļu?
0