Vīķe-Freiberga: Vēlme ieviest Satversmes preambulu ir attaisnojama • IR.lv

Vīķe-Freiberga: Vēlme ieviest Satversmes preambulu ir attaisnojama

24
Vaira Vīķe-Freiberga. Foto: Ieva Lūka, LETA

Eksprezidente: patriotisma trūkums norāda uz nespēju mīlēt plašāko kopienu, kas indivīdam sniedz atbalstu

Juridiski korekti bez Satversmes preambulas esam dzīvojuši līdz šim un principā varētu mierīgi turpināt to darīt tālāk, taču politiski strāvojumi, kādi Latvijā manīti pēdējo gadu laikā, attaisno vēlmi tekstuāli izteikt un apstiprināt tās vērtības, kas Satversmē bija pieņemtas kā pašas par sevi saprotamas, bet ne vienmēr tiešos vārdos izteiktas, intervijā laikrakstam “Diena” norāda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Jautāta, kuras ir galvenās komponentes, kas cilvēkā veido patriotismu, eksprezidente nosauc mīlestību un cieņu pret savu zemi, valsti, līdzcilvēkiem un saknēm. “Tā nav ne pērkama, ne pārdodama lieta, bet gan pašvērtība. Normāli tas tiek ieaudzināts vispirms ģimenē, tad skolā, to bērns un jaunietis uzsūc no apkārtējās vides,” uzskata Vīķe-Freiberga.

Pēc viņas teiktā, patriotisma trūkums norāda uz nespēju mīlēt plašāko kopienu, kas normāli indivīdam sniedz emocionālu atbalstu un patīkamas piederības jūtas. “Šāda nespēja mīlēt raksturīgi ceļas no mazvērtības sajūtas un nespējas mīlēt pašam sevi,” intervijā teikto citē LETA.

Aktualizējoties jautājumam par Satversmes preambulas nepieciešamību un tās projektu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) izteikusies, ka ir nepieciešams apsvērt Saeimas Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošanu, lai tajā lemtu par grozījumiem Satversmē, Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā.

Saistībā ar Konstitucionālo tiesību komisijas iespējamo veidošanu vispirms gan ir jāsaprot, vai parlamentā ir kapacitāte tās pastāvēšanai, norādīja Čepāne. Viņa skaidroja, ka Juridiskajai komisijai pašlaik ir daudz darba saistībā ar vairākiem likumprojektiem.

Par to, vai Satversmes preambulas projekta un Valsts prezidenta rosināto izmaiņu vērtēšanai veidot atsevišķas apakškomisijas vai darba grupas, tiks lemts pēc 2014.gada valsts budžeta pieņemšanas, pauda komisijas priekšsēdētāja.

Jau vēstīts, ka Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.

Savukārt Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli, paredzot mainīt līdzšinējo Ministru prezidenta apstiprināšanu amatā, kam būtu nepieciešama 51 Saeimas deputāta atbalsts, kā arī valdības locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat ierosināts atteikties no principa, ka gadskārtējā valsts budžeta noraidīšana parlamentā uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

 

Komentāri (24)

Andris 05.11.2013. 10.50

VVF – „vēlme ieviest Satversmes preambulu ir attaisnojama.” Par kādu „attaisnojumu” var būt runa, ja valsts diemžēl ir novesta līdz situācijai, kad preambula ir NEPIECIEŠAMA, lai, pretstāvot agresīvai visatļautībai, kas vērsta pret Latviju, spētu saglabāt vismaz minimālos orientierus?

+11
-3
Atbildēt

3

    Andris > Andris 05.11.2013. 11.51

    > Pelēkais Vilks

    Protams, lai izprastu norišu kopsakarības, ir jāzina, kas no kā un kāpēc rodas. Taču, vismaz manuprāt, ir jautājumi, ko publiski apspriest nav ētiski.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Edzs > Andris 05.11.2013. 13.07

    “Vīķe-Freiberga: Vēlme ieviest Satversmes preambulu ir attaisnojama” – tas IR zhurnalistu radite virsraksts, VVF tads teksts raksta nekur neparadas, te ir “…attaisno vēlmi…”:
    “…politiski strāvojumi, kādi Latvijā manīti pēdējo gadu laikā, attaisno vēlmi tekstuāli izteikt un apstiprināt tās vērtības, kas Satversmē bija pieņemtas kā pašas par sevi saprotamas, bet ne vienmēr tiešos vārdos izteiktas…”
    pārapdroshinajusies vinja ir vienmer, nekad neko tieshu nevienam nav teikusi,- jo diespasarg ka tik kautkas neiznak. ar varu sadzivoja ka cimds ar roku, vinjas uzdriksteshanas kalngals un speju robezha bija runa Saeima pirms aizieshanas: “…Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs…”.
    ta ari neviens nesaprata kam karajas mata gala, radija viens uz otru ar pirkstiem.
    vel viena lieta, – nekur nevelas palikt ena, slikti panes un nevelas atzit lielas personibas klatbutni.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    dzintarz > Andris 05.11.2013. 11.14

    Šlosera introdukcija (restitūcija) Latvijas politikā dezavuē jebkādus Vīķes nopelnus.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 05.11.2013. 09.15

… kuras ir galvenās komponentes, kas cilvēkā veido patriotismu, eksprezidente nosauc mīlestību un cieņu pret savu zemi, valsti, līdzcilvēkiem un saknēm. +++ ja tieši šīs VVF nosauktās vērtības bija tās uz kurām Atmodas laikā balstoties izdevās atgūt LR neatkarību, tad kopš neatkarības atgūšanas tieši šīs vērtības ir tās, kuras tiek apzināti un apzinīgi nīcinātas ārā no mūsu apziņas. Un to dara ne jau tikai LPSR patritoti, kuriem sava vēsture un tādēļ arī savs mērķis kabatā.

To dara arī tie, kuri it kā pirmajā mirklī šķiet savas zemes, tautas utt patrioti, :) Bet pavērojot šos ” vērtību pārvērtētājus” uzmanīgāk, var saprast, ka arī šie ” progresa nesēji” šie ģimenes iznīdētāji, savas identitātes noliedzēji utt ne ar ko neatšķiras no LPSR patriotiem :), abiem šiem atjaunotās LR ienaidniekiem ir viens, jeb stipri līdzīgi mērķi, kuru dēļ Satversmes preambula ir nepieciešama, lai nosargātu neskartas tieši tās vērtība uz kurām balstās 1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas valsts

+8
-1
Atbildēt

8

    Edzs > buchamona 06.11.2013. 02.21

    paldies par noradi, tiesham labs raksts kas lietas izskaidro.
    _”…visas šīs lietas kopumā ir ilgstoši pieņemtas kā pašsaprotamas sine qua non Latvijas politikā. Taču šodien, kā redzams, ir pieprasījums pēc to nostiprināšanas preambulā expressis verbis – gluži kā zīmīte par nespļaušanu uz grīdas…”_
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-ijabs-rigas-laiks-mirklis-pirms-ambulatora.d?id=43786626

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > buchamona 05.11.2013. 11.44

    > Pelēkais Vilks

    Pārdomām.
    Iemetiet acis tepat līdzās – ziņu sadaļā: informācija par slaktiņu Norvēģijā. Varbūt tāpēc vien ir vērts preambulā tomēr ietvert atsauci uz kristīgām vērtībām, lai valstij būtu kaut salmiņš, pie kā pieķerties, jau iepriekš sagatavojoties „grēku plūdiem”, kas veļas pāri Eiropai? (P.s. – neesmu nevienas reliģijas adepts.)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > buchamona 05.11.2013. 11.42

    Īsāks ir kvalitatīvāks, ja nav saīsināts uz tās pašas kvalitātes rēķina. Un ja godīgi ņemam, tad latviešu tagadējās nācijas identitāti, manā skatījumā, kristietība ir ietekmējusi vismaz tādā pat mērā kā vietējās pirmskristietiskās vērtības. Pie tam latviešu nācija ir tieši izveidojusies laikā, kad šeit valdīja kristietība un lielā mērā pat tieši kristietības dēļ, jo dēļ ārzemju varas (kuras būtiskākā pazīme bija tieši reliģija – kristietība) nostiprināšanās notika dažādas iekšējās migrācijas Latvijas teritorijā, kas Latvijas teritorijā neienākot svešām varām, tik lielā mērā varbūt nemaz nebūtu notikušas, un vai tad būtu izveidojusies vispār tagadējā latviešu nācija tāda kāda tā ir, tas vēl paliek jautājums.

    Tādēļ uzskatu, ka šoreiz kristietības pieminēšanai kā identitāti veidojošam faktoram ir vieta.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dzintarz > buchamona 05.11.2013. 11.20

    es tiešām nesaprotu, ko visi sacepušies par to kristietības pieminēšanu vēsturiskā nācijas veidošanās kontekstā
    ========
    Pilnīgi pietiek ar “latviešu tautas dzīvesziņu”.
    Jo teksts īsāks, jo kvalitatīvāks.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    dzintarz > buchamona 05.11.2013. 11.00

    Zenta Mauriņai cieņas pietiek, pati godam nopelnījusi, bet — Zentas Mauriņas laikā arī Latvijā kristīgās
    ========
    Toties Konstantīns Raudive “sadzirdēja visdažādākās balsis” magnetofona lenšu šņākoņā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > buchamona 05.11.2013. 11.01

    OT, pēc jūsu teksta par kristīgajām vērībām, izskatās, ka preambulas projektu neesat lasījis. Izlasiet – http://www.ir.lv/upload/simple_file/2013_10/992/satversmespreambula-jv-130924.pdf

    Tur nav runa, ka Latvija ir kristīga valsts vai ka Latvija atbalsta kristīgo baznīcu vai vispār par jelkādu kristīgās baznīcas lomu mūsdienās. Tur ir tikai atsauce uz vēsturi. teksts ir šāds: “apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti…”

    Un noliegt to, ka kristietība ir būtiski veidojusi latviešu nācijas identitāti tā kā noliegt nevarētu. Mēs būtu pavisam savādāki, ja šeit vairākus simtus gadus dominējošā būtu bijusi, piemēram, musulmaņu reliģija.

    Pats es neesmu kristietis, bet es tiešām nesaprotu, ko visi sacepušies par to kristietības pieminēšanu vēsturiskā nācijas veidošanās kontekstā. Gribētu redzēt, kurš spētu pierādīt, ka kristietība, būdama galvenā reliģija Eiropā viduslaikos un jaunākajos laikos (tātad – vairākus gadsimtus), nav ietekmējusi latviešu vai kādas citas Eiropas nācijas identitāti.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 05.11.2013. 12.01

    r_r…Pats es neesmu kristietis, bet es tiešām nesaprotu, ko visi sacepušies par to kristietības pieminēšanu vēsturiskā nācijas veidošanās kontekstā…+++ ir divi iemesli. Pirmais – ļaužiem nav saprotama atšķirība starp praktizējošu kristieti un kultūras slāni, kuru aiz sevi ir atstājušas mūsu iepriekšējās paaudzes un, kurš ir mūsu sadzīves, ierašu, uztveres pamats pat tad, ja demonstrējam sevi kā pārliecinātu ateistu.

    Otrs iemesls, otra cilvēku grupa, tie ir ļauži, kuri cenšas izjaukt sabiedrības pamatus – karojoši jaunās pasaules kārtības ieviesēji, kuri par saviem ienaidniekiem redz dzimumatšķirību, tradicionālu laulību utt

    Ījabs labu rakstu uzrakstījis par preambulu – Mirklis pirms ambulatora http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-ijabs-rigas-laiks-mirklis-pirms-ambulatora.d?id=43786626

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > buchamona 05.11.2013. 10.28

    Riņķī Apkārt…

    Haoss galvās, visticamāk. Un, visticamāk, nav tādu LPSR patriotu, — vienkārši orientirerus pazaudējuši ļaudis, nop kuriem daļai orientieru vispār nekad nav bijis.

    Bēdīgāk ar pašu bijušo prezidenti, — kad VVF samaitāja Valsts valodas likumu, ar nekritisku amerikāniskumu runājot par nejaukšanos ar valdou mācīšanos un prasmu pieprasīšanu privātajā biznesā: tad VVF viedoklī pārsvaru guva dolārzaļās vērtības, un tieši šo pārsvaru uzspieda tieši Saulesdainu “māmuliņa”, kuras kultu pašnāvnieciski augstu cēla pēc autortitātēm izbadējušies bāleliņi, jau vadonības brunčos kultam gatavie — paglāba Latviju likumā noteiktie 2 prezidentūras termiņi.

    Un vēl viena joma, ko apspriežot, īpaši uzmanīgi vajadzētu vētēt “trimdas tautiešus” un viņu līdzdziedāstājus — kristietība un kristīgās vērtības. Zenta Mauriņai cieņas pietiek, pati godam nopelnījusi, bet — Zentas Mauriņas laikā arī Latvijā kristīgās konfesijas bija sabiedriskās/publiskās ētikas ideāliem nesamērojami tuvākas. Šaislaikos arī kristiešu konfesijas pārāk jau pilnas ar menedžeriem un kristietības biznesmeņiem, lai tiem ļautu ar Zentas Mauriņas masku Satversmē iestumt kristietības pieminēšanu, kamēr valsts no baznīcas nodalīta, vismaz uz papīra, bet ikdienā šo nodalījumu vēlēšanu tirgus/cīņa par vēlētāju pārdali starp politekonomisko pulciņiem, kas par partijām uzdodas, iespaidīgi padzēsusi.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

dzintarz 05.11.2013. 10.49

Vīķe-Freiberga: Vēlme ieviest Satversmes preambulu ir attaisnojama
2 Eksprezidente: patriotisma trūkums norāda uz nespēju mīlēt plašāko kopienu, kas indivīdam sniedz atbalstu
=============
!.attaisnojama (kā šlosera infiltrēšana), bet nenepieciešama ambula
2.akurāt neniepieciešama IR vēlme baidīt ar saviem kolovratiem, nuļļēm utt.
3.nellija konkrēti iepinusies offšōros.
4.tomēr tas notiek tikai jaunības un pieredzes trūkuma dēļ..
5.piedosim nellijai.

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu