Par termiņuzturēšanās atļauju kvotām un diskusijas kvalitāti • IR.lv

Par termiņuzturēšanās atļauju kvotām un diskusijas kvalitāti

79
Foto: Lita Krone, LETA
Valdis Birkavs

Latvijas praksē reti kad pirms likuma pieņemšanas tiek veikts nopietns pētnieciskais darbs

Diskusija ap un par kvotu ieviešanu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašumu iegādi ir radījusi valstī jaunas politizētas kaislības, sašķeltību, pārspīlējumus un pat vienpusīgi tendētus melus. Diemžēl diskusiju gaitā kvotu aizstāvjiem nav radušies jauni analītiski argumenti. Drīzāk otrādāk. Tā vien liekas, ka cīņas karstumā drīz vien tiks ierosināts atjaunot okupācijas laika likumus par spekulācijas aizliegšanu, jo cīņa pret spekulatīviem darījumiem ir dominējošais kvotu aizstāvju arguments. 

Ne valdība, nedz arī politiskie spēki nav veikuši dziļu ekonomiski politisku analīzi un nav nodevuši publiskai apspriešanai pilnu informāciju par līdzšinējo TUA ieguvēju tiešo un netiešo ieguldījumu apjomiem un ietekmi uz Latvijas etnisko sastāvu. Turklāt valdībai pirms lēmuma pieņemšanas jādara zināms plašai sabiedrībai jaunā likuma ietekmes uz budžetu finansiālais apjoms. To prasa pašas valdības noteiktā kārtība.

Ekonomiski pārliecinošākie argumenti sastopami auditorkompānijas “Deloitte Latvija” pētījumā. Tomēr arī tie ir nepietiekami tik ekonomikai nozīmīga likuma pieņemšanai. Diemžēl Latvijas praksē reti kad pirms likuma pieņemšanas tiek veikts nopietns pētnieciskais darbs. Argumenti bieži vien ir nevis racionāli, bet emocionāli – pat iracionāli un intuitīvi. Atsauces uz pasaules praksi ir nezināšanas, nevis zināšanu vai rūpīgas rezultāts.

Šāda prakse ir nekavējoties jāpārtrauc. Un tāda attieksme ir kategoriski nepieļaujama ekonomiski nozīmīgu likumu grozījumos. 

Tikai tad, kad gatavojamie grozījumi likumā būs vispusīgi izvērtēti, tie nodrošinās stabilitāti un investīciju pieplūdumu ilgākā periodā.

Nosvērta, bet nepabeigta ir Valsts prezidenta pozīcija. Tas ir pareizi, jo viņam vēl būs jāsaka galavārds. Valsts prezidentam „šķiet pilnīgi neloģiski, ka cilvēki savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai”. Nākotnes attīstība ir visa TUA jautājuma kvintesence, jo runa nav tikai par zaudējumiem būvindustrijai, bet gan par zaudējumiem, ko rada investīciju klimata apzināta pasliktināšanās un nestabilitāte, kura ietekmē valsts, ne atsevišķas nozares, attīstību.

Uz iespējamajiem riskiem, ieviešot TUA kvotas, aģentūrai LETA norādīja arī KNAB, uzsverot, ka jebkuri ierobežojumi situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, var radīt labvēlīgu augsni korupcijai. Lai to novērstu, likumdevējiem ir jānodrošina skaidri nosacījumi un caurskatāms uzturēšanās atļauju piešķiršanas process, kā arī jābūt stingram to valsts amatpersonu darbības kontroles mehānismam, kuras kvotu ieviešanas dēļ var tikt pakļautas lielas naudas spiedienam.

Gan Valsts prezidents, gan KNAB norāda uz to, ka ar šo jautājumu ir jāstrādā un sistēma ir jāpilnveido, bet to nevar izdarīt, virzot likuma grozījumus steidzamības kārtā. Nav dzirdēts neviens loģisks arguments, kādēļ likuma grozījumi jāpieņem steidzamības kārtībā. Kādu signālu valsts šādi dod investoriem? Naivi ir domāt, ka dažu investoru steiga pabeigt iesāktos darījumus aizmidzinās pārējo modrību un un augošo piesardzību. Diskusiju dēļ jau tagad iesaldēti projekti, kuru vērtība ir mērāma ne tik daudz naudā, kā zaudētās darba vietās un emigrējošos bezdarbniekos. 

Jaunie grozījumi nozīmē draudus ne tikai uzņēmumiem, bet arī tajos nodarbinātājiem cilvēkiem. Daudzi negrib saprast, ka valsts un tās iedzīvotāju labklājība rodas no uzņēmēju (gan pašmāju, gan ārzemju) darbības, investīcijām tautsaimniecībā (tai skaitā nekustamajos īpašumos) un pārdomātas valsts ekonomiskās politikas. Valsts bagātība vai nabadzība ir atkarīga no valdības, uzņēmēju un visu valsts iedzīvotāju līdzsvarotas sapratnes un sadarbības kopējo (nevis tikai savējo vai savas grupas) interešu vārdā.

Autors ir biedrības „Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” (BASP) valdes priekšsēdētājs

 

Komentāri (79)

lebronj2356 31.10.2013. 10.12

Vai autors savu saspekulēto NĪ parādus ir jau atdevis, ka atļaujas mācīt citus ?:)

Nezin kāpēc visi reformātori, pilnveidotāji, u.c. tukši muldētāji neko nav ieteikuši sistēmas pilnveidošanā līdz šim, bet, kad kāds cits grib ierobežot šo noziedzīgo rūpalu, tad sākas ķērkšana – pareizi ir reali draudi “lēti pirkt – dārgi pārdot” superbiznesam, un ieinteresētajiem ir vienalga, ka tas ceļ visu īpašumu cenas, tostarp, reklāmu karamiķēm u.c. dīvanīšiem safilmētajo klipos !

Deloitte pētījums ir NĪ spekulantu apmaksāts, līdz ar to nav uzskatāms par piemērotu – tas tiesa, tiešām gribētu objektīvu pētījumu ar budžeta ieņemumiem, īpašumu cenu uzrāvieniem un strādājošo dinamiku un pats galvenais atalgojuma statistiku iesaistītās nozarēs, kā arī PMLP datus, kas un cik ilgi uzturās LV.

P.S. Mēdijiem vajadzētu beigt tiražēt n-to NĪ spekulantu gaudas par šo jautājumu – sāk jau krist uz nerviem !

+41
-8
Atbildēt

3

    ligakalnina > lebronj2356 31.10.2013. 10.45

    UA atbalstītājiem ir pietiekami spēcīgi argumenti, atšķirībā no NA histēriskā pop[ulisma.
    Kāpēc gan mēdijiem būtu jāatspoguļo tikai NA viedoklis, vēl jau tie pieci cenzori, ko NA vēlējās tai KM masu mēdiju kontrolei, darbā nav pieņemti, tā ka vārda brīvība vēl pastāv.

    +9
    -30
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > lebronj2356 31.10.2013. 11.51

    Skaidrs, tas nebija jārāda kā soc. reklāma, bet, argumenti par UA pastāv.

    +9
    -13
    Atbildēt

    0

    vietējais > lebronj2356 31.10.2013. 11.47

    es uzskatu, ka uzturēšanās atļauju reklāmas raidīšana sabiedriskajos mēdijos ir nedemokrātiska: tad jau arī balsstiesības varētu piešķirt proporcionāli naudai kontā.

    +21
    -6
    Atbildēt

    0

Egita 31.10.2013. 10.10

Man liekas, ka visi šitie birkavi,šķēles un pārējie godīgie un veiksmīgie biznesa cilvēki vienkārši uzskata, ka par naudu var arī savu māti pārdot.

+34
-6
Atbildēt

6

    Inese > Egita 31.10.2013. 10.21

    Drīkst painteresēties, kāda ir tava pievienotā vērtība, Krix, kāds ir tavs sausais atlikums? ;)

    +7
    -29
    Atbildēt

    0

    Inese > Egita 31.10.2013. 10.37

    Un par ko tu sevi pozicionē? Sliņķi un bezdarbnieku?

    +7
    -25
    Atbildēt

    0

    Lidija Apsīte > Egita 03.11.2013. 18.50

    labi rūkts, runčuk (uz lauvu nevelk!)!!!! Bet kuri ir tie šķēles, šlesera, birkava, u.tml., uzņēmumi, kuri dod darba vietas?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dace_ampermane > Egita 31.10.2013. 23.02

    delfi

    Foto un video: vardarbība, naids un fašisms plaukst un zeļ Krievijas futbola tribīnēs

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Egita 31.10.2013. 10.30

    Nē nedrīkst, jo es sevi nepozicionēju kā “veiksmīgu uzņēmēju”, padomdevēju, valdes locekli, vadītāju vai vēl kaut ko :)

    +30
    -6
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Egita 31.10.2013. 10.17

    “”Veiksmīgi” viņi ir vien tāpēc, ka 90jos bija pie siles un likumu izstrādes, kas ļava noprihvatizēt un noandelēt kopējo mantu ! Šķēle ir pa labi un kreisi izandelējis LV uzņēmumus, Birkavs ir iegrābies nopietnos parādos ar NĪ spekulācijām, kas protams visticamāk nav atdoti, Šlesera 50 K darba vietas tā arī nav redzamas un Dressmans pošās prom no Rīgas —-> šo kungu pievienotā vērtība ir 0 un aprobežojās ar savu kabatu pildīšanu un muļķa aitu cirpšanu, kas viņiem tic !

    +32
    -6
    Atbildēt

    0

Egita 31.10.2013. 10.21

kur ir cinisma robeža?Var būt rīt parādīsies plakāts ar Šķēli un Birkavu un uzrakstu:MĒS ATGRIEŽAMIES LAI STRĀDĀTU UN MĪLĒTU

+33
-6
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu