Pēc ''Baltijas ceļa'' parauga pieprasīs Katalonijas neatkarību • IR.lv

Pēc ”Baltijas ceļa” parauga pieprasīs Katalonijas neatkarību

20
Kāds vīrs izkar Katalonijas karogu. Foto: AFP/LETA

Madride kategoriski iebilst pret provinces separātisma vēlmi

Simtiem tūkstošiem kataloņu trešdien sadosies rokās, veidojot 400 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas, ziņo LETA.

Tiek plānots, ka akcijā piedalīsies aptuveni 400 000 cilvēku, kas, lielā mērā iedvesmojoties no savulaik baltiešu neatkarības cīnītāju rīkotā “Baltijas ceļa”, sadosies rokās, veidojot nepārtrauktu ļaužu ķēdi no Valensijas līdz Francijas robežai, kas šķērsos 86 pilsētas un apdzīvotās vietas.

Barselonā ķēde sažuburosies, un cilvēki pulcēsies pie simboliskajām pilsētas vietām – stadiona “Camp Nou”, slavenās Svētās Ģimenes baznīcas, Katalonijas laukumā, pie Katalonijas parlamenta un valdības ēkām.

Paredzēts, ka akcijas dalībnieki rokās sadosies tieši plkst.17.14 pēc vietējā laika (plkst.18.14 pēc Latvijas laika), tādējādi simboliski pieminot 1714.gada 11.septembri, kad Burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Šis datums tagad Katalonijā tiek atzīmēta kā Nacionālā diena jeb, kā saka paši kataloņi, “Diada”.

Akciju organizē Katalonijas Nacionālā sapulce, nevalstiska organizācija, kas iestājas par provinces neatkarību. Organizatoriem palīdzību sniedz 5000 brīvprātīgo, un plānots, ka akcijas dalībnieku nogāšanai paredzētajās vietās tiks izmantoti 1500 autobusi. Par kārtību akcijas laikā gādās 4000 policistu.

Vienlaikus Berselonā mītiņu grasās rīkot arī neatkarības pretinieki, kas iestājas par palikšanu Spānijas sastāvā.

Kataloņu neatkarības centieni ar lielu spēku uzvirmoja pirms gada, kad Nacionālajā dienā ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku. Šobrīd kataloņi jūtas tā, it kā no neatkarības viņus šķirtu viens solis, taču Madride kategoriski iebilst pret provinces premjerministra Artūra Masa apsolīto referendumu par pašnoteikšanos, kuru paredzēts rīkot 2014.gadā.

Premjerministra Mariano Rahoja vadītā Spānijas labējā valdība vērsusies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt 2013.gada janvārī Katalonijas parlamenta pieņemto suverenitātes deklarāciju, kas pasludināja reģiona tiesības uz pašnoteikšanos. Madrides centrālā valdība uzskata, ka šis dokuments apdraud valsts pamatlikumā postulēto Spānijas vienotību.

Tiesa maijā piekrita izskatīt valdības prasību un apturēja deklarācijas darbību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

Kataloņi neslēpj, ka par paraugu trešdienas akcijai viņi izraudzījušies “Baltijas ceļu”, kuru 1989.gadā sarīkoja igauņi, latvieši, un lietuvieši, nodemonstrējot visai pasaulei savu vēlmi pēc neatkarības atjaunošanas un izsaucot paniku gan vietējās PSRS okupācijas iestādēs, gan Maskavā.

“Jūs, baltieši, mums jau sen esat paraugs attiecībā uz mierīgu un demokrātisku neatkarības ceļu,” laikrakstam “Lietuvos rytas” sacījis Katalonijas laikraksta “Punt Avui” žurnālists Oskars Palau, kas informē kataloņus par akciju “Via Catalana” (“Katalonijas ceļš”). Šis izdevums jau veltījis vairākus rakstus Baltijas valstu neatkarībai un “Baltijas ceļam”. “Baltijas valstu vēsturi nebūtu iespējams saprast bez “Baltijas ceļa”,” tas rakstījis.

Šovasar Katalonijas pilsētās jau rīkoti mēģinājumi, gatavojoties vērienīgajai 11.septembra akcijai. Vienlaikus mītiņi tikuši rīkoti arī ārvalstīs, aptverot visus kontinentus. “Par metru tuvāk brīvībai – atrodi vēsturē arī savu stūrīti!” mudina Nacionālās sapulces interneta vietne, aicinot cilvēkus piedalīties “Katalonijas ceļā”.

Viens no Katalonijas ceļa iniciatoriem ir arī Latvijas goda konsuls Barselonā, aktīvs baltiešu neatkarības atbalstītājs Šavjers Vinjals i Kapdepons, kurš pats vada nodaļu, kura cīnās par to, lai kataloņiem būtu pašiem savas sporta komandas.

“Kopš jaunības esmu uzskatījis, ka katrai tautai ir tiesības uz savu valsti,” atzinis goda konsuls, kas 1989.gadā, būdams divdesmit gadus vecs, sāka apmeklēt Baltiju. ”Baltijas ceļa” dienā viņš bijis Rīgā, 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu laikā kopā ar lietuviešiem aizsargājis parlamenta ēku Viļņā, bet 1992.gada Barselonas olimpiskajās spēlēs kā Lietuvas Olimpiskās komitejas atašejs soļojis gājienā kopā ar Lietuvas komandu.

“”Baltijas ceļu” un “Katalonijas ceļu” saista tautu brīvības centieni. Gan Baltijas valstis, gan Katalonija saskārušās ar nelikumīgu okupāciju. Atšķirība ir tā, ka Padomju Savienībā bija diktatūra, bet mēs šobrīd dzīvojam demokrātiskā iekārtā. 1989.gadā man šķita, ka Baltijas valstīm būs daudz grūtāk atdalīties no Padomju Savienības nekā Katalonijai no Spānijas. Jūs lieliski izmantojāt unikālo logu, kas pavērās, sašķoboties padomju režīmam. Ja nebūtu izmantojuši, diez vai šobrīd būtu brīvi,” viņš spriedis.

“Manuprāt, līdzīgs brīdis tuvāko mēnešu laikā varētu būt arī Katalonijai. Ja jūs spējāt atdalīties no Padomju Savienības, mēs no Spānijas katrā ziņā atdalīsimies,” solījis Vinjals i Kapdepons.

 

Komentāri (20)

grislits 10.09.2013. 13.35

Jūs abi divi sovoki kaut ko jaucat, Latgalē dzīvo latvieši, tāpat kā pārējā Latvijā. Bet kataloņi nav spāņi. Tagadējie Latgales iedzīvotāji – latgaļi – tā tiek dēvēti saskaņā ar reģiona – Latgales – vārdu, nevis dēļ senajiem latgaļiem. Seno latgaļu pēcteči viņi ir tāpat kā Vidzemē dzīvojošie latvieši, un daļēji Zemgalē dzīvojošie. Bet atšķirīgā latgaļu dialekta pamatā ir nevis tas, ka viņu senči ir senie latgaļi (vai letgaļi, vai leti, kā nu kur dēvē), bet gan tas, ka Latgale bijusi ilgi nošķirta no pārējās Latvijas slāvu pakļautībā. Jo arī vidzemnieki ir to pašu seno latgaļu pēcteči.

Un ir vēl viena atšķirība no Latgales – Katalonija ir Spānijas ekonomiski attīstītākais reģions, savukārt Latgale – un atkal dēļ ilgstošas atrašanās slāvu pakļautībā – atpalikušākais reģions Latvijā.

Bet kataloņiem lai izdodas!!

+8
-1
Atbildēt

2

    Inese > grislits 10.09.2013. 13.44

    Būsi piemirsis, ka Pirmais Latgales latviešu kongress lēma sekojošo: Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējo Latviju vienā zemē, saglabājot autonomijas tiesības.

    Autonomijas tiesību aizvien kā nav, tā nav ;)

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > grislits 10.09.2013. 16.09

    Jūs gadījumā nejauciet autonomiju ar federācijas līdztiesīgo subjektu?
    Autonomijas tiesības nevienā rietumvalstī nedod, ja nav spēcīgs ekonomiskais pamats – jebkuŗā gadījumā Valensijai ir daudz lielāka autonomija par Karēlijas republiku vai pat Hantu-Mansu autonomiju, kur viņiem naftas iegūšana nekādu autonomiju negarantē…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

dace_roze_lmt_lv 10.09.2013. 13.21

То же самое подумал, что очередь за Латгалией.

Флаг Латгалии:

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/c0/Latgalian_flag.jpg

+1
-6
Atbildēt

1

    Jânis Bankoviès > dace_roze_lmt_lv 10.09.2013. 17.22

    Sasapņojies, ciklop! Latgales latvieši ir tie paši Vidzemes latvieši, tikai paturēti poļu- katolicisma marinādē drusku ~200gadi, un vēl drusku vairāk par 100gadiem mocīti pie moskovītu šizmātiķiem, kur vienīgais glābiņš bija jezuītu kūrētais katolicisms. Tas pirmkārt.
    Otrkārt lai vai kā Tev negribētos latvieši ir vairākums Latgalē, un vienoti ar pārējo Latviju ir atkal jau kādi 100 gadi, tā ka neceri uz separātistiem ( pats esmu pa pusei latgalietis un zinu ko runāju)no latviešiem.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu