Binde: Mobilajiem sakariem tirgū ir lielāka perspektīva • IR.lv

Binde: Mobilajiem sakariem tirgū ir lielāka perspektīva

17
Juris Binde. Foto: Reinis Hofmanis, F64

LMT un ”Lattelecom” apvienošanas plāns varot nozīmēt viena uzņēmuma likvidāciju

Valdībai iesniegtajā slepenajā ziņojumā par iespējamo ”Latvijas mobilā telefona” (LMT) un ”Lattelecom” apvienošanu, par ko pagājušajā nedēļā rakstīja žurnāls Ir, paredzēts tāds līdzekļu ietaupījums – līdz 88 miljoni latu, ka tas var nozīmēt viena uzņēmuma darbības un aktīvu likvidāciju. Šādu vērtējumu šorīt intervijā Latvijas Radio 1 pauda LMT prezidenta Juris Binde.

Viņš gan nav bijis informēts un nav piedalījies ziņojuma tapšanā, pieļaujot, ka jaunais ziņojums radies pēc ”Lattelecom” menedžmenta iniciatīvas. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, Binde secina, ka ziņojumā ir ”vesela virkne dīvainu pieņēmumu, nepatiesas informācijas, kas tiek pastiprināta komunikācijā”. Dokumentā ir ”ļoti daudz kļūdu un tendenciozu interpretāciju, kas nostāda LMT sliktākā stāvoklī nekā tas patiesībā ir”, sacīja uzņēmuma vadītājs.

LMT vadītājs vērtē, ka uzņēmumi ir līdzvērtīgi no peļņas, apgrozījuma un vērtības viedokļa, to apvienošanas vairāk būtu tehnisks jautājums. Taču Binde uzsver, ka runa ir par pārraides tirgus pārbīdi: ”80% balss sakaru tagad notiek mobilajā tīklā, līdzīgi ir ar datu pārraidi. Primārais attīstības virziens ir mobilais, nevis fiksētais un tehnoloģiskais. Konkurence galvenokārt ir cīņā par cilvēku brīvo laiku, tajā piedalās arī radio, TV, lielveikali, izklaides industrija. Mobilajiem sakariem te ir liela priekšrocība, jo ziņas, raidījumus, izklaides pārraides skatās tad, kad ir brīvs brīdis, nevis tad, kad tos rāda.”

Privatizācijas aģentūras komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs LR1 skaidroja, ka uzņēmumu apvienošanas darba grupa ar Ministru kabineta rīkojumu izskatīja vairākus variantus, lai celtu uzņēmumu vērtību – līdz pat apvienošanai. ”Skatīsimies, vai tas būtu jauna uzņēmuma dibināšana vai apvienošana ar vienu no esošajiem uzņēmumiem pamatā.”

Valdības lēmums būtu sākt sarunas ar otru lielāko LMT un ”Lattelecom” akcionāru ”Telia Sonera”, sacīja Loginovs. Binde norāda – ”Telia Sonera” vairākkārt paudusi vēlmi iegūt kontrolpaketi abos uzņēmumos, taču par tagad notikušām akcionāru sarunām viņam ziņu neesot.

LMT prezidents ziņojumā minēto uzņēmumu vērtības aplēsi – ap 150 miljoniem latu – uzskata par ”primitīvu”, tuvāk patiesībai esot ”Prudentia” un biržas vērtējums par 250 miljoniem. Binde uzsver, ka uzņēmums strādā sekmīgi, ”Moody’s” tam piešķīris tādu pašu kredītreitingu kā Latvijas valstij, tāpēc bažas par LMT stabilitāti ir nepamatotas, apgalvojums, ka tas nespēs izmaksāt dividendes – nepatiess.

Binde piekrita, ka tik liela uzņēmuma izveidošanās var ietekmēt konkurenci. ”Vienlaikus apgalvojumi, ka LMT un ”Lattelecom” viens otru ēd nost, ir nepamatoti,” paziņoja vadītājs.

Komentāri (17)

piziks 15.08.2013. 20.31

JST, — LMT ir trūkumi, vispirms tehniskie, jā. Tomēr — Lattelecom ar universālo kareivi Gulbi turpina darboties kā padkrievu laikos savā attieksmē pret klientiem. Servisa menedžeru attieksme pret saviem naudas pienesējiem fantastiski nepatīkama: īpaši šie izcēlās, kad dalīja dekoderus, — vērojot, piem., Origo izdales punktā pesonāla attioeksmi un rīcību ar klientiem, likās, ka laikam mašīna atmetusi šo vietu kādos XX gadsimta 70.-tajos gados, — kaut apkalpošana latviski, bet uzbļaušana, ignorance, mūslaikiem pārsteidzoša neiejutība uz rupjības robežas…. Pērn un šogad Lattelecom bodīte Brīvības un Dzirnavu stūrī — padkomunistu stils nav mainījies, ja neskaita mūsdienu verķus un kases aparātus.
Vienīgi galvenajā pūznī attieksme pret klientu bija pilnīgi cita — tur, redz, lielpriekšnieki blakām. Negribētos piedzīvot, ka Lattelecom apēd LMT. Noteikti nē!

+2
0
Atbildēt

1

    Tane-Dane > piziks 16.08.2013. 11.03

    Ja Pavļuts viņus apvienos, tad samaxāšu līgumsodu un evakuēšos uz kādu no tām telebitēm. Šobrīd LMT 4G ir OK!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Uģis 15.08.2013. 16.37

roberts_j
Vai pašam ir bijusi izdevība iemēģināt 4G?

Es papētīju LMT piedāvājumu platjoslas mājas internetam un ieraudzīju viņiem šādu atrunu:
“LMT interneta pakalpojumi nav paredzēti reālā laika pakalpojumu izmantošanai, piemēram, IP telefonijai (balss un video zvanu veikšana internetā) un Peer to peer izmantošanai (programmas dažādu mūzikas, filmu un tml. failu apmaiņai). Ja LMT pakalpojumi tiek izmantoti tam neparedzētā veidā, sistēmas automātiski var ierobežot vai pat pārtraukt noteikta pakalpojuma sniegšanu.”

Zem šitās rubrikas jau jebko var pabāzt apakšā. (on-line TV, Spotify)
Bail sasieties uz 24 mēnešiem (tāds viņiem piedāvājums).

+1
-1
Atbildēt

4

    grislits > Uģis 15.08.2013. 17.17

    Es pats lietoju, nav nekādu problēmu, protams Lattelecom optika ir ātrāka, bet jēgas no tā ātruma lielas nav, jo gandrīz neviens serveris, uz kuriem stāv saiti vai info, ko lejuplādē, tāpat nedod info ārā ar tiem milzīgajiem ātrumiem – 100 vai vairāk Mb/sek. Optiki jēga, ja izmanto Lattelecom interaktīvo TV un ir vismaz kādi trīs datori, savādāk jēgu neredzu.

    Man paziņa tikko pārslēdzās privātmājā uz LMT 4G no lattelecoma neoptiskā (Jelgavā lielā daļā privātmāju rajonu optika nav savilkta, pārsvarā daudzdzīvokļu mājās) un viņam ātrums daudz lielāks nekā Lattelecoma neoptika nodrošina.

    Es pats izmantojot LMT 4G gan filmas skatos, gan citus video, gan mūziku klausos. Tai pašā jūtūbē, skatoties video 1080p (FullHD) rezolūcijā (lielākajā, ko jūtūbe piedāvā), nav nekādu problēmu.

    Tu tak vari paņemt un pamēģināt, viņiem bija kaut kāds bezmaksas izmēģinājuma laiks, 5 vai 7 dienas, neatceros uz sitiena. LMT tur tagad tie interneta piedāvājumi baigi dažādie ir, pašam jāizpēta, kas ir vajadzīgs – birojam/mājai (ar wifi rūteriem), datoram (ar flešu) un planšetei (plika SIMkarte). Tur atškiras tie tarifi katrā kategorijā gan apjomos, gan cenās. Un Tele2 un Bite blakus nestāv, jo pilsētās nepiedāvā 4G, kā arī gan Bitei, gan Tele2 (lai arī it kā mazliet zemākas cenas) ir maksimālā lejuplādes mēneša apjoma ierobežojums pat dārgākajam tarifam, un ja tam iet pāri, tad vai nu jāmaksā papildus, vai tiek nenormāli samazināts ātrums (pat līdz 64Kb/sek).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Uģis 15.08.2013. 18.23

    Gribu redzēt, kā, piemēram, solītā PS4 citu arhitektūru konsoļu atbalsts funkcionēs to 4G brīnumu, jo visa jēga, ka spēle tiek darbināta uz servera, kuram tiek nosūtīta lietotāja ievade, bet atpakaļ sūtīts jau gatavs attēls, bet, protams, Robis videospēles neatzīst, tikai zolīti, tādēļ viņa skatījumā 4G der jebkuram, izņemot uzņēmumus, jo tiem taču DOC jādzenā uz visām pusēm.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Uģis > Uģis 15.08.2013. 22.16

    Paldies, Robert! Nomierināji. Nāksies pamēģināt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > Uģis 15.08.2013. 20.07

    ex-diena, par spēlēm neko nezinu, jo spēles ne telefonā, ne datorā vispār nespēlēju, nekādas, pat ne zoli.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ilga Oskara 15.08.2013. 08.55

Salīdzinot ar pagājušo gadu LMT peļņa ir sarukusi par 27% procentiem(pēc publiski pieejamas informācijas). Tāpēc kad visi pāriet uz Izdevīgākiem operatoriem un šeit paliek tikai senie “Patrioti”. Slīkstošs kuģis ir kaut kā jāglābj

0
-1
Atbildēt

2

    ineta_rr > Ilga Oskara 15.08.2013. 18.17

    Nu, jā, HDTV jau galīgi nevajag joslas platumu, jebšu Robis mums no tiem, kam 4G nodrošina 50 Mbps pat meža vidū?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    grislits > Ilga Oskara 15.08.2013. 09.10

    Nu es tik viennozīmīgi neteiktu. Piemēram, internets pilsētās LMT ir pārāks par jebkuru mobilo operatoru, jo 4G neviens nepiedāvā, Un LMT uz šo šobrīd sāk stipri iegūt, jo piedāvā platjoslas internetu tur, kur nav Lattelekom optikas. Tas 4G ir pārāks par Lattelekomu vietās, kur Lattelekom nepiedāvā internetu caur optisko kabeli. Redzēs gan nākamgad, cik būs savos torņos 4G raidītājus sastellējuši pārējie operatori.

    Dēļ 4G Lattelekoma internets arvien vairāk interesēs tikai uzņēmumus, kur vajag lielus datu pārraides apjomus nodrošināt.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu