Lielāki atvieglojumi par apgādājamiem risināšot arī demogrāfijas problēmu
Valdības koalīcija sarunām par nākamā gada budžetu kā risinājumu darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai piedāvās nevis iepriekš apspriesto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) būtisku samazināšanu, bet efektīvāko veidu, proti, mazināt sociālā iemaksas. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 pauda finanšu ministrs Andris Vilks (”Vienotība”).
”Sarunas ar sociālajiem partneriem, cik varam atļauties un kādā tempā mazināt darbaspēka nodokļus, nebūs vieglas,” atzina Vilks, uzsverot, ka Finanšu ministrija (FM) piekrīt nepieciešamībai tos mazināt. Savukārt ne pievienotās vērtības, ne akcīzes vai nekustamā īpašuma nodokļi nav primāri šajā aspektā, tos patlaban nevajadzētu aiztikt.
IIN mazināšana radītu galvassāpes pašvaldībām, jo tām saruktu ieņēmumi, skaidroja ministrs. Savukārt sociālās iemaksas ekonomikas atkopšanās un algu pieauguma dēļ patlaban budžetā ir stabilas un kāpj. Sociālās nevienlīdzības mazināšanai politiski koalīcijā ir atbalsts vai nu neapliekamā minimuma, vai atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai. Otrais solis risinātu arī demogrāfijas problēmu, pauda Vilks.
Nākamās smagās sarunas budžeta kontekstā būs par valsts primārajām vajadzībām un ministriju jaunās politikas prioritātēm, atzina finanšu ministrs. Viņš cer, ka nodokļu mazināšanā kompromisu varētu sasniegt nākamnedēļ.
Koalīcijas partneres Reformu partijas norādes par nepietiekami optimistisku budžeta ieņēmumu prognozi Vilks noraidīja, pamatojot, ka ēnu ekonomikas mazināšanās patiesi dod lielākus ieņēmumus, taču FM jābūt ”konservatīvai, nevar gaisa pilis zīmēt”. ”Ko darīsim nākamgad, ja saplānosim neiespējamus ieņēmumus – konsolidēsim?” retoriski jautā ministrs, ”lēcienveida attīstība nav iespējama, kaut ēnu ekonomika samazinās būtiski un nākamgad tas notiks vēl sekmīgāk, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Mēs to redzam un esam papildu ieņēmumus parādījuši, bet pieugums te var būs daži desmiti miljonu, drīzāk daži simti miljonu.”
Komentējot ministriju dāsnos pieprasījumus budžetam, Vilks norādīja, ka daudzas lietas ir pamatotas, piemēram, darba samaksa veselībā un izglītībā, kā arī atalgojuma izlīdzināšana dažādām speciālistu grupām. ”Taču jāskatās, kā pašas nozares ir optimizējušas darbu. Var redzēt, ka, piemēram, izglītībā reformas uz priekšu iet, bet ļoti smagi. Būtiski, vai varam to kāpināt nākamajos gados,” pauda ministrs.
Komentāri (43)
andris902 05.08.2013. 14.51
…nē, Dzeri….igauņiem ir daudz vairāk iemeslu cepties par savas valsts nodokļu sistēmu kā latviešiem, tāpat arī par soc.nodrošinājumu…..tikai – igaunis ir lepns un domātspējīgs, tam nerādās ļaunais ierēdnis aiz katra stūra, viņš neuztver savas valsts valdību kā ienaidnieku, pret kuru tam būtu jācīnās nemaksājot nodokļus, slēpjot ienākumus, jāpārdzīvo skaudības lēkmes, ja kaimiņam veicas vairāk kā viņam….
…mēs no lepnas un strādīgas tautas esam kļuvuši par ņerkstētājiem un čīkstuļiem, par mūžigajiem cietējiem, kurus kāds nepelnīti grib izmantot….par gļēvu un mīkstmiesīgu masu, kurai vienīgā vēlme – dodiet! man pienākas!….
…nudien, ar skaudību skatos uz igauņu tautu, kura ir nesalīdzināmi pārāka par visneapmierinātāko tautu uz pasaules – latviešiem….
0
andris902 05.08.2013. 12.45
….mjā….nabaga abižotās pašvaldības Latvijā!….80% no IIN tām ir nepietiekami, vajag vēl un vēl….
….diez, kā spēj izdzīvot Igaunijas pašvaldības?…
….no Ernst&Yuong pētījuma par “Baltijas jūras reģiona valstu pieredzes analīze un priekšlikumu sagatavošana pašvaldību administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem”:
– “Reģionālajā līmenī Igaunijā darbojas 15 administrācijas (ierēdņu skaits – 693) un tās pārstāv valdību reģionos.
Administrācijas ir pakļautas reģionālo lietu ministram un to loma ir veicināt reģionālo attīstību un nodrošināt likumisko uzraudzību reģionālā līmenī. Tās darbojas ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un to apvienībām. Igaunijā ir 227 (194 lauku pašvaldības, 33 pilsētas) vietējās pašvaldības un tajās darbojošos ierēdņu skaits ir 5450. Administrācijas veicina arī biznesa attīstību un tās ir reģionālo Uzņēmējdarbības attīstības centru dibinātājas.
Pašvaldību ieņēmumus galvenokārt veido – 11,8% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa. Abi šie nodokļi ir valsts nodokļi, kuri tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos. Papildus pašvaldības ieņēmumus veido dabas resursu nodoklis, autotransporta nodoklis, kā arī tirdzniecības un reklāmas nodoklis.”
…Igaunijā – 11,8%…!!!…
9
efeja60 > andris902 05.08.2013. 20.49
Par vietējo transportlīdzekļu nodokli varētu kādu saiti? Nekur neatradu ziņas par tādu nodokli. Izskatās pēc jenota sakāpinātas fantāzijas.
0
efeja60 > andris902 05.08.2013. 21.53
biju finansu ministrijas mājas lapā – nav tāda nodokļa.
0
efeja60 > andris902 05.08.2013. 20.24
Mums vienotība par transportlīdzekli noplēš divreiz – pie tehniskās apskates gada nodoklis, pēc tam akcīze degviela, bet Igauņiem tikai akcīze.
0
efeja60 > andris902 05.08.2013. 19.46
Igaunijā sociālais nodoklis ir 35%, no kura 13% ir obligātā veselības apdrošināšana. Re kur Latvijai iekšējās rezerves medicīnas finansēšanai.
0
efeja60 > andris902 05.08.2013. 19.44
autotransporta nodoklis???
0
andris902 > andris902 05.08.2013. 21.01
…ieej Igaunijas valsts pārvaldes mājas lapā un apskaties…
0
andris902 > andris902 05.08.2013. 13.47
…Dzeri….par VM nemini….noskaidro pats:
http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/budzets/
0
andris902 > andris902 05.08.2013. 20.00
…Normunds…
…nodokļu sistēma Igaunijā:
Valsts nodokļi ir:
* ienākuma nodoklis;
* sociālais nodoklis;
* zemes nodoklis;
* azartspēļu nodoklis;
* pievienotās vērtības nodoklis;
* muitas nodoklis;
* akcīzes nodoklis;
* smago kravas transportlīdzekļu nodoklis.
Vietējie nodokļi ir: (pašvaldību)
* tirdzniecības nodoklis;
* laivu nodoklis;
* reklāmas nodoklis;
* autoceļu un ielu slēgšanas nodoklis;
* transportlīdzekļu nodoklis;
* dzīvnieku nodoklis;
* izklaides nodoklis;
* maksa par autostāvvietu.
Nodokļu likmes:
Uzņēmuma ienākuma nodoklis – 21%;
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 21%;
Pievienotās vērtības nodoklis – 20%. Samazinātā PVN likme 9% un 0%. Eksportam no Igaunijas PVN netiek piemērots. Personām (fiziskām vai juridiskām) ir obligāti jāreģistrējas par PVN maksātāju, ja apgrozījums pārsniedz 16 000 EUR gadā.
Sociālais nodoklis (sociālais nodrošinājums – valsts pensijas un veselības apdrošināšana) – 33 %;
Akcīzes nodoklis (tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, motorizētiem transportlīdzekļiem);
Azartspēļu nodoklis;
Zemes nodoklis.
0
ligakalnina > andris902 05.08.2013. 13.09
Igaunijā nav arī VM, pie sociālo lietu ministrijas ir nedaudz virs 10 cilvēki, kas nodarbojas ar ves. organizāciju, cik Latvijā cilvēki strādā VM?
Cik vispār ierēdņu Latvijā, un cik Igaunijā?
Un pašvaldībās vispār ir pilnīgākais sviests, viss aug un briest, cik tālu tas var aiziet, bet, kam tas viss jāaptur, ja ne tai pašai Saeimai un valdībai, un kāpēc nekas netiek darīts?
0
andris902 05.08.2013. 16.18
….Optiskais Tēmekli….zinot Tavu nepatiku pret Vienotību, kā vienīgo ļaunuma sakni Latvijā – nav vērts pat mēģināt ar Tevi diskutēt, jo tāpat – teikto neuztversi un dzīvosi savā iedomu pasaulē….
…bet…informācijai pārējiem:
– ierēdņu skaits Lietuvā – 20 000…
– ierēdņu skaits Igaunijā – 16 122…
– ierēdņu skaits Latvijā – 11 608….
….katrā valstī ir sava valsts pārvaldes struktūra, kas iekļauj arī nodarbināto skaitu, tās ir ļoti atšķirīgas….un valsts budžeta iestādēs strādājošo skaitu – nevajag jaukt ar ierēdņu skaitu….
0