Mēs neesam tas, ko pērkam, bet tas, ko ēdam • IR.lv

Mēs neesam tas, ko pērkam, bet tas, ko ēdam

48
Foto: Gatis Gierts, F64
Pēteris Strautiņš

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2013.gada jūnijā

Jūnijs nāca ar ļoti tīkamiem laika apstākļiem, patērētāju noskaņojuma indeksi virzījušies drīzāk uz augšu, tāpēc šajā laikā ticams šķita mazumtirdzniecības pieaugums, bet tā vietā bijis neliels kritums.

Apgrozījums salīdzinājumā ar maiju ir samazinājies par 0,8%. Jāsaka gan, ka dziļas kosmiskas likumsakarības mēneša statistikas datos meklēt nevajadzētu. No lielajām preču kategorijām ar spēcīgu izaugsmi joprojām izceļas mājsaimniecības elektropreces (+23,9% pret pērno jūniju), kā arī mēbeles un tām radniecīgas preces (+35,2%), arī sporta preces (+35,7).

Taču kopumā kāpums piebremzējies, tas gada griezumā bija mazākais kopš pērnā gada novembra.

Nav nekādu šaubu par to, kāpēc pārdošanas apjomi vispār kāpj – aug algas! Līdz šim šajā ekonomikas ciklā svarīgākais netiešais algu kāpuma virzītājs – eksporta pieaugums, ir krasi piebremzējies.

Tikmēr vairāki faktori palīdzēja algu kāpumu ne tikai noturēt, bet pat paātrināt. Tai skaitā var minēt uzņēmumu spēju amortizēt ārējos tirgos piedzīvoto sarežģījumu ietekmi, neliekot ciest (daudziem) strādājošajiem, taču cena tam varētu būt nefinanšu uzņēmumu depozītu apmēra samazināšanās par 94 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Tas tā nevar turpināties mūžīgi. Par laimi, situācija eksporta tirgos pamazām stabilizējas, bet rūpniecības noskaņojuma indeksi turpina svārstīties ap aizvadīto pāris gadu, tātad kopumā – straujas izaugsmes perioda vidējiem rādītājiem.

Patēriņu noteikti arī balsta jauno kredītu izsniegšanas kāpums, kas bremzē kopējā portfeļa sarukšanas tempu.

Ar stingru pārliecību var teikt, ka patiesībai neatbilst dzirdētie apgalvojumi, ka izaugsmi patlaban virza galvenokārt ES fondu apgūšana. Fondus apgūst tagad, apguva arī krīzes zemākajā punktā un šīs plūsmas svārstības nav tik lielas, lai izšķirīgi ietekmētu izaugsmes tempu.

Kopumā pirmajā pusgadā tirdzniecības kāpuma temps (6,4% gada griezumā) ir bijis šim brīdim optimāls. Tas ir pietiekami liels, lai stabilizētu ekonomikas izaugsmi brīdī, kad vājinājies eksports, taču arī nav tik liels, lai ekonomika atkal tiktu pakļauta nesabalansētas izaugsmes riskam. Piebildīsim, ka algu fonds šogad aug straujāk nekā mazumtirdzniecības apgrozījums, acīmredzot pakāpeniski par nozīmīgāku prioritāti cilvēkiem kļūst uzkrājumu palielināšana.

Nepārtikas preču tirdzniecība šogad joprojām aug straujāk nekā pārtikas, bet starpība ir daudz mazāka nekā iepriekšējos divos gados. Tātad cilvēki vairs tik ļoti nesteidz pirkt ilglietošanas preces, krīzes laikā „apspiestais” pieprasījums ir lielā mērā apmierināts.

Toties viņi arvien vairāk rīkojas saskaņā ar principu – „tu esi tas, ko tu ēd” un atļaujas pirkt labāku pārtiku. Diez vai esam sākuši ēst vairāk, jo iedzīvotāju skaits diemžēl neaug, bet pārtikas pārdošanas kāpums vērtības izteiksmē liecina par uzsvaru uz kvalitāti.

Šūpojoties eksistenciālu šaubu jūrā, Latvija turpina pa mazam solītim tuvoties nācijas saglabāšanai tik ļoti nepieciešamai materiālai labklājībai.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (48)

Signija Aizpuriete 31.07.2013. 10.55

——-Gundars Kuļikovskis Strautiņa raksts ir labs.
============================================================================
Vēl “krutākas” ir atziņas:
“(..) Šajā sakarā par bīstamu grāmatu varētu nosaukt pat “Straumēnus” P.Strautiņš (Latvijas Avīze, 11.07.2013)

– Švensoniešiem E.Virzas “Straumēni” ne bez pamata ir “bīstama grāmata”, jo viņu uzkonstruetā iekārta jau bez kredītņēmējiem, bezdarbniekiem un “čīkstētājiem” pastāvēt nevarēs:

“Mani sauc D., dzīvoju Kuldīgā ar sievu un dēlu. Esmu ļoti pateicīgs par jūnijā saņemto Glābējpaku. Tā manai ģimenei daudz nozīmēja.”
Paēdušai Latvijai, Pēdušie/Izsalkušie
http://www.paedusailatvijai.lv/lv/sakums/

+2
0
Atbildēt

0

ilmisimo 30.07.2013. 17.14

Mēs neesam tas, ko pērkam, bet tas, ko ēdam
_________________
t.i.- : veca, kastrētā vērša pakaļas gabals.

+3
-4
Atbildēt

1

dzerkaleliva 30.07.2013. 18.14

Viens Strautiņš – Nav nekādu šaubu par to, kāpēc pārdošanas apjomi vispār kāpj – aug algas! Līdz šim šajā ekonomikas ciklā svarīgākais netiešais algu kāpuma virzītājs – eksporta pieaugums, ir krasi piebremzējies.
Otrs Strautiņš – “Ir divu veidu populisms. Pirmais – solījumi un apgalvojumi, kuri šķiet pievilcīgi lielai daļai sabiedrības, bet reāli nav īstenojami, un solījumi un apgalvojumi, kuri šķiet pievilcīgi lielai daļai sabiedrības, ir īstenojami, bet kuri visdrīzāk nodarītu vairāk ļauna nekā laba. Es domāju, ka tiesībsarga izteikumi par minimālo algu precīzi atbilst otrajam variantam — valsts varētu pieņemt šādu likumu un visdrīzāk arī spētu pacelt mazāk apmaksāto sabiedriskā sektora darbinieku atalgojumu līdz šādam līmenim (330 lati – red.), bet šis solis arī radītu ievērojamu bezdarba kāpumu vai nelegālās nodarbinātības pieaugumu, jo ne visi privātajā sektorā varētu maksāt šādas algas.”

+2
-4
Atbildēt

2

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 30.07.2013. 18.19

    Strautiņ nākamo mēnesi pamēģini izdzīvot par 330 latiem pirms nodokļiem, pašreizējo 2.500Ls vietā un tad papļūtī par populismu. Vispār, Strautiņ, Tu, esi viens no lielākajiem kretīniem šai valstī, siles uzticamais sulainis un izsūtāmais puika.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dzerkaleliva 30.07.2013. 21.48

    nulle
    Te Īrijā min alga ir ~1400 eur uz rokas un nekādas apokalipses nav.
    _________________________
    Fakts.

    Īŗijā, Sīrijā ,Sahārā vai Zanzibārā.

    nulle paliek nulle.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu