Antarktikā no ledāja atdalījies milzīgs ledus gabals • IR.lv

Antarktikā no ledāja atdalījies milzīgs ledus gabals

33
9.jūlijā uzņemtais satelītattēls ar Painailendas ledāja plaisu. Foto: EPA/LETA
Roberts Blass

Painailendas glečers ir visātrāk sarūkošais ledājs uz planētas

No garākā un visātrāk dreifējošā Antarktikas ledāja – Painailendas glečera – otrdien atdalījies 720 kvadrātkilometrus liels aisbergs, ziņo BBC.

Astoņu Manhetenas salu platībā mērāmā ledus gabala atdalīšanos zinātnieki gaidījuši kopš 2011. gada, kad NASA lidaparāts konstatēja 30 kilometrus garu plaisu ledāja virsmas. Lielākos plaisas apmērus un atdalīšanos konstatējis Vācijas satelīts šā gada 9. jūlijā.

Atsaucoties uz vācu zinātniekiem, BBC ziņo, ka ledus gabals atradies glečera priekšgalā un pēc atdalīšanās tas sācis dreifēt okeānā.

BBC vēsta, ka vācu zinātnieki pēta satelītuzņēmumus, lai saprastu, kāpēc Painailendas glečers dreifē un tā daļa atdalījusies. Atklājumi palīdzēšot prognozēt klimata izmaiņas reģionā nākotnē.

„Mēs vērīgi sekojām līdzi, kā plaisa izpletās,” stāsta Angelika Hamberte, Alfrēda Vegenera institūta profesore.

Ļoti lieli ledus gabali no ledājiem atdalās reizi 6 – 10 gados, pēdējoreiz Painailendas ledusgabals to piedzīvoja 2007. gadā.

Kā skaidro zinātnieki, tā esot dabiska parādība, kas nav saistāma tikai ar klimata izmaiņām. Tomēr viņi atzīst, ka arī globālā sasilšana rada pārmaiņās šim Antarktikas rietumu reģiona ledājam.

„Painailendas glečers ir visātrāk sarūkošais ledājs uz planētas,” skaidro Antarktikas izpētes programmas profesors Deivids Vohans. Tāpat viņš uzsver, ka tas būtiski ietekmē ūdens līmeņa kāpumu.

Profesore Hamberte teic, ka atdalīšanās prognozēta neilgi pēc plaisas rašanās. Fakts, ka tā notikusi pēc diviem gadiem, esot pārsteidzošs.

Viņa uzskata, ka interesanti būšot sekot līdzi tam, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai aisbergs izpeldētu no līča, kurā tas patlaban atrodas.

BBC atgādina, ka lielākais konstatētais aisbergs bijis tā sauktais B-15, kas 2001. gadā atdalījās no Rosa šelfa ledāja. Tā virsmas platība bijusi aptuveni 11 000 kvadrātkilomeru, un līdz tā iepeldēšanai Dienvidu okeānā zinātnieki gaidījuši vairākus gadus.

 

Komentāri (33)

gundega_heiberga 11.07.2013. 15.58

Kas var būt labāks priekš Ala Gora pseidozinātnes kokteiļa.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu