Ministrs: IZM ir tikai viena oficiālā valoda - valsts valoda • IR.lv

Ministrs: IZM ir tikai viena oficiālā valoda – valsts valoda

47
Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Foto: Evija Trifanova, LETA

Vjačeslavs Dombrovskis sola skolotājiem palielināt algas no nākamā gada

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir tikai viena oficiālā valoda, un tā ir valsts jeb latviešu valoda, ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Vienlaikus viņš norādīja, ka divatā ar krievu tautības cilvēku runās savā dzimtajā valodā – krievu valodā. “Es ceru, ka mani vēlētāji mani sapratīs, piedos un pieņems, ja es tomēr, būdams pats krievu tautības cilvēks, ar citiem krievu tautības cilvēkiem sazinos mūsu dzimtajā valodā, tas ir, krievu valodā,” teica ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka IZM oficiālā valoda ir tikai viena, proti, valsts valoda jeb latviešu valoda: “Sazinoties, kad klāt ir kādi citi cilvēki, komunikācijas valoda ir vienmēr un tikai valsts valoda.”

Jautājums par IZM lietoto darba valodu aktualizējās līdz ar ministra padomnieka Reiņa Tukiša aiziešanu no darba. Tukišs vēlāk publiskajā telpā kā vienu no iemesliem darba pamešanai minēja, ka ministrs sarunās ar biroja vadītāju Annu Kononovu izmantojis krievu valodu. Tukišs ministra birojā bija “palicis mantojumā” no demisionējušā ministra Roberta Ķīļa, raksta LETA.

Runājot par skolotāju algu palielināšanu nākamgad, Dombrovskis teica, ka tā ir ļoti reāla. Taujāts, vai nākamajā gadā viņam izdosies iegūt finansējumu un palielināt skolotāju algas, ministrs sacīja: “Izredzes ir ļoti, ļoti reālas. Es, protams, darīšu visu, lai to [finansējumu] dabūtu.”

Sarunu ar prezidentu ministrs vērtēja kā konstruktīvu. “Prezidentam arī ir skaidrs, ka izaicinājumi izglītības un zinātnes jomā ir milzīgi, ka mantojums ir diezgan smags un ekspektācijas ir diezgan augstas. “Prezidents arī aicināja, ja ir nepieciešama kāda palīdzība, dot ziņu,” piebilda politiķis.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) sašutums par ministra neveiklajiem izteikumiem, ka skolotāju algas, salīdzinot ar mediķu algām, esot prioritāte, sasniedzis arī Melngalvju namu. Taču šis jautājums, pēc ministra teiktā, sarunā ar prezidentu nav skarts.

Tikšanās laikā uzmanība veltīta ministra galvenajām prioritātēm – Vācijas modeļa pārņemšanai profesionālajā izglītībā, skolotāju atalgojumam, reformām augstākajā izglītībā un zinātnes novērtējumam.

Ministrs atkārtoti skaidroja, kādēļ viņam sanācis neveikli izteikties, proti, atalgojuma līmenis mediķiem, skolotājiem, politiskiem, ugunsdzēsējiem un daudziem citiem ir zem jebkuras kritikas. “Es centos izskaidrot kolēģiem, kāpēc. Lai gan, no vienas puses, mēs cīnīsimies par finansējumu un atalgojumu visiem savas nozares cilvēkiem – gan pedagogiem, gan augstskolu pasniedzējiem, gan zinātniekiem, ja mums ir jāizvēlas viena prioritāte, tad mēs izvēlamies, ka vislielākā prioritāte ir skolotāji. Jo gan augstskolu pasniedzējiem, gan zinātniekiem ir iespēja piesaistīt privāto finansējumu, bet skolotājiem tādas iespējas nav.”

“Diemžēl sanāca neveiksmīgs salīdzinājums ar mediķiem,” atzina Dombrovskis, uzsverot, ka viņš par šo jautājumu gan publiski, gan personīgi atvainojies.

 

Komentāri (47)

peerku 06.06.2013. 18.43

Tam vajadzētu būt aksiomai, ka izglītības ministram jārāda piemērs un ministrjas telpās jālieto tikai latviešu valda.

+16
-3
Atbildēt

1

    Kârlis Kleins > peerku 06.06.2013. 18.55

    Angļu valodu arī nedrīkstēs šamais lietot ministrijas telpās? (((

    +3
    -13
    Atbildēt

    0

Kaspars Špūle 06.06.2013. 20.29

Pirms kāda gada Polijā avīžnieki briesmīgi satraucās, kad divas poļu medmāsas bija Norvēģijā izsviestas no darba par sarunāšanos savā starpā darba vietā poļu valodā…
Cita lieta, ka Tukišam nacionālās apziņas uzplūdi uznāca tikai pēc aiziešanas no darba :)

+13
-2
Atbildēt

0

aivarstraidass 06.06.2013. 18.59

Izglītības ministrijas lauciņā ir ļoti daudz saturīgu jautājumu, ko varētu apspriest – tostarp arī par valodu lomu izglītībā. Bet Reiņa Tukiša piedāvātie “sižeti”, manuprāt, nav nekas būtisks. Bijušais darbinieks vienkārši par kaut ko pažēlojās, jo citu nopietnu iemeslu nebija, vai arī tos negribējās minēt.

Ja ir runa par privāto komunikāciju starp Latvijas iestādes priekšnieku un padotajiem svešvalodā – tad tas ir pamatos OK. Varētu būt vienīgi bažas par “preferencial treatment” vai “hostile work environment” (t.i. citiem darbiniekiem, kuri šajā svešvalodā nerunā, varētu rasties priekšstats, ka viens no darbiniekiem tiek nostādīts priviliģētā situācijā, vai arī viņi it kā vēlas, lai citi kaut ko nesaprastu vai neuzzinātu).

Ja kādā iestādē šādas bažas ir reālas, tad var ieviest konkrētās iestādes darbiniekiem saistošus labās prakses noteikumus, kas reglamentē šādas lietas. Līdzīgi kā, piemēram, precīzu skaidrojumu – vai darba vietā pieļaujams flirtēt ar kolēģi vai padoto. ASV šādi noteikumi ir diezgan populāri, bet Latvijā parasti esam iztikuši bez.

+16
-6
Atbildēt

12

    Egitazz > aivarstraidass 07.06.2013. 00.30

    (4) “paldies” NA iniciatīvai, kas atmeta pozitīvo procesu – krievu iešanu latviešu skolās, jo krievi saprata, ka latviešus neinteresē brīvprātīga integrācija, bet gribas parādīt kurš te saimnieks. Tagad tiek gatavots vēl viens līdzīgs signāls-bērnudārzi.

    P.S.
    ja es šo portālu būtu atradis ātrāk, palasītu latviešu viedokļus, arī diez vai sūtītu uz latviešu skolu, bet tagad jau iet un negribas viņam lieko stresu.Kaut gan vēl nav zināms, kas būs vēstures stundās.

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    Egitazz > aivarstraidass 07.06.2013. 00.32

    domāju, ka sarunas notika arī citu klātbūtnē…
    ==
    kāds iegāja kabinetā un sadzirdēja sarunas pēdējo teikumu vai kāds gājis garām utt.

    droši vien nākamais kritikas punkts būs kļūdas un akcents

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    andris902 > aivarstraidass 07.06.2013. 17.35

    ….aivarsk….”arī sienām ir ausis” – neesi dzirdējis tādu teicienu?… :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > aivarstraidass 06.06.2013. 22.39

    ….sirtaki….tas būtu stulbi, ja es – atrodoties Skotijā, strādājot valsts iestāde, vienā kabinetā ar otru latvieti, bez klātesošiem – turpinātu sarunāties angļu valodā….un par to, ka kāds to ir dzirdējis aiz durvīm – tiktu izteikti pārmetumi un sāktos diskusijas masu medijos – tas vispār būtu – absurds!….

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    Andris > aivarstraidass 06.06.2013. 22.05

    Apsīša kungs, varbūt Jūs zinat, kāpēc pedējos 2 gados pieaug krievvalodīgo plūsmu īpatsvars LV pamatskolās (pēc skolēnu skaita)? Tagad jau 27%. Vai tas ir saīstīts ar demogrāfijas sakritībām (piem., PSRS gadu iebraucēju mazbērni vai mazmazbērni sasnieguši skolas vecumu) vai ir kādi citi iemesli?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > aivarstraidass 07.06.2013. 10.06

    Kalvi, viena lieta ir profesoru un studentu savstarpējās sarunas, bet ministra biroja vadīšana krieviski ir pavisam kas cits. Nākamais līmenis būs protokoli krievu valodā? Kaut arī likums formāli pārkāpts nav, tomēr morāli ētiskie principi gan ir pārkāpti. Tieši izglītībasjoma ir viena no jūtīgākajām valodu jautājumos. Ja jau nonācis tik tāli, ka kāds sūdzās par krievu valodas lietošanu IZM, tad tā ir problēma un liela problēma. Ja runātu tikai par privātām lietām un tikai divatā, tad neviens nevarētu sūdzēties, jo par to nezinātu!

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 06.06.2013. 23.07

    >>> Nav un nedrīkst būt valsts iestādē “pamatos OK”. Privātā komunikācijā – gultā vai zem tās – kaut suahili vai mumbo-jumbo.
    =====
    Tas nav viegli atbildams jautājums. Iedomāsimies, ka viens latvietis ir mācību asistents kādā Anglijas publiskā augstskolā, bet otrs latvietis – students. Nu un mācību konsultācijas laikā asistents kaut ko individuāli paskaidro savam tautietim latviski. Bet tanī pašā telpā ir arī citi studenti, kuri atnākuši ar citiem jautājumiem, un viņi varbūt kaut ko netīšām dzird un konstatē, ka tas ir viņiem nesaprotamā valodā…

    Protams, parasti tas ir nekorekti – jo šo sarunu nevar saprast citi studenti; pat ja tur netika runāts nekas īpašs, viņiem rodas bažas par kaut kādu onkuļu būšanu (studenta sekmes var būt atkarīgas no asistenta pretimnākšanas). No otras puses, var gadīties, ka students kaut ko nesaprot, teiksim, terminoloģijas dēļ – un dzimtajā valodā pateikts teikums ļauj ātrāk izskaidrot lietas būtību. Es pats esmu Teaching Assistant orientācijas pasākumā (Koledžparka, MD; ap 1990-tie gadi) iepazīstināts ar vadlīnijām, ka jācenšas runāt ar visiem angliski. Nevarētu teikt, ka baigi sodītu par neievērošanu – bet noteikums bija.

    Šādas valodu lietas var atrunāt katras iestādes iekšējās kārtības noteikumos vai kaut valsts likumos, ja tas ir kādam svarīgi. Bet nav korekti cilvēkus kritizēt no malas par to, ka viņi neko nav pārkāpuši un centušies darīt savu darbu.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    janis17 > aivarstraidass 07.06.2013. 09.52

    Redz cik labi aizstāvot atklājas RiP īstie saimnieki – parasts sc2. kas arī bija jāpierāda! :)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > aivarstraidass 06.06.2013. 23.30

    >>> varbūt Jūs zinat, kāpēc pedējos 2 gados pieaug krievvalodīgo plūsmu īpatsvars LV pamatskolās (pēc skolēnu skaita)? Tagad jau 27%.
    ======
    Tendence tāda tiešām ir – sk. http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-vispareja/9576.html (Excel tabula “Izglītojamo skaita sadalījums pēc apmācības valodas vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās 2012./2013.m.g.”). Krievu plūsmā skolēnu īpatsvars lēnām pieaug. 2008./2009.m.g. viņu īpatsvars bija 25.83% (61022 skolēni); šajā mācību gadā tas ir 27.01% (54206 skolēni). T.i. arī krievu plūsmā (tāpat kā latviešu) skolēnu skaits pēdējos gados turpina strauji samazināties, bet īpatsvars nedaudz pieaug.

    Izskaidrojumi varētu būt trīs:
    (1) 1990-tajos gados sakarā ar PSRS iebraucēju emigrāciju/repatriāciju izveidojās demogrāfiskā bedre krieviski runājošo cilvēku vecumstruktūrā. Un attiecīgi mazāk krieviski runājošu bērnu noteiktās vecuma grupās (kas dzimuši 1990-to gadu sākumā un ap šo laiku beidz skolu 12.klasi). Savukārt pirmklasnieku vidū (šinī pašā Excel tabulā) redzams, ka krievu skolēnu ir 5573 – t.i. 5573/20168 = 27.63% no visiem pirmklasniekiem. Iespējams, ka šī proporcija saglabāsies arī turpmāk.
    (2) Krievu skolēnu vecāki pēdējos gados retāk izvēlas latviešu skolas, jo ir pārliecinājušies, ka arī krievu skolās izglītības kvalitāte nav cietusi (nav vairs bažu par visādām štābistu akcijām, un eksperimentēšanu, kas bija īsi pēc 2004.g. reformas).
    (3) Krievu skolēnu skaits pieaug uzturēšanās atļauju tirgošanas vai citu migrācijas procesu rezultātā.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > aivarstraidass 06.06.2013. 22.48

    ZANE!!!!
    Ja jau kāds dzirdēja, tad jau viņi nebija divi. Tātad klāt bija citi, vai tu domā, ka klausījās aiz durvīm???
    Domāju, ka nē – domāju, ka sarunas notika arī citu klātbūtnē…

    agrunte – domāju, ka tas ir saistīts ar viņu sajūtu, ka drīz atgriezīsies “vecie labie laiki” …

    +10
    -6
    Atbildēt

    0

    Inese Birzniece > aivarstraidass 06.06.2013. 22.14

    Nav un nedrīkst būt valsts iestādē “pamatos OK”. Privātā komunikācijā – gultā vai zem tās – kaut suahili vai mumbo-jumbo.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > aivarstraidass 06.06.2013. 20.32

    Ja jau tas čalis dzirdēja (vai vispār fakts atklājās), ka divi runā krieviski, tad jau viņi nebija divi. Tātad klāt bija citi. Līdz ar to nav nekāda pamata teikt, ka tā ir normāla parādība – saruna starp diviem krieviem :)

    +12
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu