”Mājas darbi” reemigrācijas īstenošanai • IR.lv

”Mājas darbi” reemigrācijas īstenošanai

31
Foto: Evija Trifanova, LETA
Dace Akule

Iedzīvotāji apzinās, ka tieši emigrācijas dēļ jau drīz Latvijā pietrūks darbaspēka

Nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” rezultāti liecina, ka gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tieša vai netieša saskare ar emigrāciju, jo tikai katram desmitajam aptaujātajam ģimenes, draugu vai paziņu lokā nav cilvēku, kuri pārcēlušies dzīvot citā valstī.

Turklāt, salīdzinot ar 2010.gadu, arvien vairāk cilvēku norādījuši emigrāciju kā galveno valsts demogrāfisko draudu, ko noteikti veicinājusi gan apziņa par aizbraukšanas turpināšanos un tās sekām, gan fakts, ka 2012.gadā par emigrācijas jautājumiem notika plašas diskusijas arī kontekstā ar reemigrācijas plānu un aktīvāku sadarbību ar diasporu.

Iedzīvotāji apzinās, ka tieši emigrācijas dēļ jau drīz Latvijā pietrūks darbaspēka. Jāpiebilst, ka noteiktos sektoros tā jau tagad trūkst, jo vietējiem iedzīvotājiem nav nepieciešamo prasmju.

Vērtējot aptaujāto atbildes jautājumā par to, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos, varam novērot, ka tikai vienu aspektu, kuru atzīmējuši 5% aptaujāto, mēs nevaram ietekmēt – apstākļu pasliktināšanos konkrētajā valstī, kur tagad dzīvo cilvēks. Pārējie aspekti ir Latvijas „mājas darbi” – augstāka dzīves kvalitāte un sociālā aizsardzība. Taču tos nav iespējams radikāli mainīt ātrā tempā, jo algas ir atkarīgas no darba ražīguma, darba vietas veido uzņēmēji, bet sociālās garantijas ir atkarīgas no nodokļu maksātāju disciplīnas.

Tos nevar atrisināt arī tā sauktais reemigrācijas plāns, jo centieni uzlabot vispārējo ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā ir ikdienas darbs ne tikai valsts un pašvaldību institūcijām, bet arī ikvienam iedzīvotājam. Tomēr priecē, ka daļa aptaujāto ir pozitīvi novērtējuši reemigrācijas plānā iekļautos priekšlikumus, visvairāk izceļot darba tirgus informācijas pieejamību. Protams, ka bez aktuālas informācijas par pieejamajām darba vietām un aptuveno atalgojumu cilvēkiem ir ļoti grūti sākt apsvērt iespēju atgriezties Latvijā.

Tikmēr diezgan interesantas ir respondentu atbildes par iemesliem, kāpēc vispār vajadzētu veicināt cilvēku atgriešanos.

Trešdaļa aptaujāto baidās par latviešu tautas izdzīvošanu un to, ka vietējie iedzīvotāji varētu kļūt par minoritāti, palielinoties imigrantu skaitam. Tās ir bažas par identitāti un padomju laika imigrācijas trauma.

Iedzīvotāju uzskati par cilvēku skaitu, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu atgriezties Latvijā, saskan ar emigrācijā dzīvojošo teikto par viņu plāniem. Draugiem.lv un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes 2012.gadā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa emigrējušo tuvākajā nākotnē neplāno atgriezties Latvijā. Taču, ja piepildītos populārākā prognoze – ka tuvākajos gados Latvijā atgrieztos līdz 10% no emigrācijā dzīvojošajiem, tie varētu būt aptuveni 20 000 līdz 30 000 cilvēku, kas nebūt nav maz. Turklāt, strādājot pie reemigrācijas plāna, ceram, ka līdz 2030.gadam Latvijā atgriezīsies aptuveni 100 000 līdz 120 000 iedzīvotāju. Ja aptuveni trešdaļa no minētā skaita atgrieztos jau tuvāko piecu gadu laikā, tas palielinātu cerības uz arvien plašāku „reemigrācijas” kustību.

Cerību vieš arī „DNB Latvijas barometra” pētījuma dati, kuri liecina, ka aptuveni trešdaļai aptaujāto paziņu, draugu vai ģimenes lokā ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ jau ir atgriezušies Latvijā. Analizējot, kāpēc cilvēki atgriezušies, redzams, ka daļa aizbraucēju piedzīvojusi vilšanos vai zaudējusi darbu ārzemēs, bet daļa nolēmusi atgriezties ģimenes, veselības, jaunu iespēju vai patriotisma dēļ.

Interesanti, ka populārākā atbilde atgriešanās iemeslam ir fakts, ka cilvēks bija nolēmis aizbraukt uz noteiktu laiku. Tātad šie cilvēki nemaina savas personiskās stratēģijas un nenolemj tomēr pagarināt laiku, ko pavada ārzemēs.

Autore ir sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece, Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja

 

Komentāri (31)

ilma 15.05.2013. 19.33

Šobrīd atrodos Holandē. Atzīšos, ar maniem 50-mit ar astīti arī nebija viegli : uz sitiena” atrast darbu. Bet, atšķirībā no Latvijas, kur to veltīgi meklēju 1.5 gadus, to atradu. Un ne slikti apmaksātu.
Palasoties šos Akules garadarbus, mani parasti sejai uzdzen smīnu. Ak tad trūkst (trūka) Latvijā strādājošajiem iemaņu, prasmju, darba ražīgums zems? Tā kā ikdienā nākas ar to saskarties šeit, Holandē, lieliski redzu šī mīta mākslīgi uzturēšanu gan Latvijas politiķu, gan ierēdņu, gan šādu “speciālistu” kā Akule prātos. Protams, laba daļa jau sen aizbraukusi vai krāmē čemodānus. Un, kā jau šeit minēja, ārvalstu meitasfirmās tas darba ražīgums nav mazāks kā citviet. Jā arī, starp citu lielveikalos. Vien Latvijā darba devēji operē ar cipariem, par kuriem NAV IESPĒJAMS SAVILKT KOPĀ GALUS, kur nu vēl atļauties ko citu.
Vienu gan varu pateikt, tādu kā es no Latvijas, šajā laikā personīgi esmu saticis desmitiem. Nerēķinot tos desmitus, jā, uzdrošināšos teikt simtus tūkstošus (nepārspīlēju) nesatikto, bet izbraukušo.
Vismaz es savu nākotni nedz sev, nedz savai dzīvesbiedrei, kura arī savos 50-mit gados izmisīgi un velti cenšas atrast darbu latvijā ar kaut cik jēdzīgu atalgojumu, “mīļajā tēvzemē” neredzu.
Un, ja godīgi, nevelk jau nemaz arī atpakaļ. Vien tā, paciemoties, apraudzīt vēl palikušos radus, aiziet uz lapiem un viss.
Varat mani te, pēc IR labākās tradīcijas apsaukāt, man no tā ne silts ne auksts.
Vien uznāca pēkšņa mendele ko uzrakstīt, izlasot šo “pētījumu”.

+11
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 15.05.2013. 14.13

Ko var muldēt par prasmju trūkumu! Darba spēka trūkuma vēl aizvien nav.Kā teica viens labs paziņa – ja tev ir ap gadiem 50, un tu meklē darbu, vari izklaidēties divos veidos. Pirmais veids, neuzrādi savā CV vecumu un noformē to tā, lai tas nav īsti noprotams. Tad tu tiksi uz interviju, kur uzzinās tavu vecumu un klusi noairēs no tālākās kandidēšanas malā. Otrais veids – uzrādi savu vecumu, un tevi neviens netraucēs.
Valsts pensijas vecumu palielina, bet darba devējam pensionāri skaitās no gadiem 45…

+11
0
Atbildēt

1

    Ainārs > brigita_damme_rtk_lv 15.05.2013. 15.52

    Pilnīgi piekrītu, ka Latvijā ir kaut kāds age-isms vai kā lai to nosauc. R-Eiropā ir dzirdams pilnīgi pretējais – tieši jaunus gurķus neviens negrib ņemt darbā, jo trūkst pieredzes. Daži jaunieši 30 g.v. R-Eiropā joprojām maksimums var stažiera vietu dabūt. Manam vīram ir 45 un viņa darbavietā šajā vecumā ir lielākā daļa darbinieku (tas ir Beļģijā). Brauciet šurp!

    +7
    0
    Atbildēt

    0

Aga, Čirka 15.05.2013. 14.24

 
“Reemigrācija” ir atkārtota emigrācija. Pareizais termins ir “repatriācija”.

+11
-1
Atbildēt

1

    Bulkujānis www.lasma > Aga, Čirka 15.05.2013. 20.35

    Pieliku Jums krustiņu, taču nepiekrītu. “Repatriēties” satur vārdu “dzimtene”, un pieminēt kaut ko tādu ir tabu. Turpretīm “reemigrācija” ir viens no precīzākajiem jaunajiem terminiem, kāds pēdējā laikā redzēts.

    To pamato vispārinātais re-emigrācijas plāns (te zemāk), kur “B”= vienreizējs pabalsts, kāds īpašs zinātnes projekts, kaut kādi pagaidu atvieglojumi utml.:

    ..Valstī X dzīvo no Latvijas emigrējis pilsonis A ar augstu darba ražīgumu un dižām prasmēm. Turklāt inovatīvs, ilgtspējīgs un ar augstu pievienoto vērtību, bez lipīgām slimībām, nesmēķētājs. Dabiski, Latvija grib šo pilsoni atpakaļ, tāpēc piekarina labi redzamu “burkānu” B. Ja pilsonis A ierauga burkānu B, un šis burkāns B ir liels un garšīgs, pilsonis A steigā (jāpaspēj!) pamet valsti X un __repatriējas__. Latvijā viņš nograuž burkānu B, kārtīgi noliek zemē lakstus un __reemigrē__ (latviski: aizbrauc atkal prom) uz valsti X. Visu gaišu, paldies.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu