Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies līdz 21,1% (papildināta) • IR.lv

Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies līdz 21,1% (papildināta)

16
Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Elga Sīle

Vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā

Pērn ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Lietuvā augusi līdz 18,2%, bet Igaunijā – līdz 19,2% no IKP. Šādi dati trešdien publiskoti konferencē Rīgas Ekonomikas augstskolā, diskusijā “Ēnu ekonomika Latvijā”, kuras laikā prezentēts pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot sasniegto rezultātu ēnu ekonomikas apkarošanā, teica: „Jā, redzam progresu, bet 21% no IKP vēl aizvien ir milzu procents.”

Latvijā ēnu ekonomikas lielāko daļu – 42,9% – veido aplokšņu algas, 39,5% – neuzrādītā peļņa, bet 17,6% – neuzrādītais darbinieku skaits.

Skatoties pa nozarēm, vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, attiecīgi 28,7% un 26% apmērā.

„Ēnu ekonomikas samazinājumu 2012.gadā Latvijā galvenokārt virzīja gan neuzrādītās uzņēmējdarbības peļņas, gan aplokšņu algu apjoma samazināšanās. Vērojami “uzlabojumi” Vidzemē, kā arī mazumtirdzniecības, pakalpojumu un celtniecības sektoros,” atzīst SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa autors un SSE Riga pētnieks un Ventspils augstskolas prorektors Arnis Sauka. Tā kā nesenā krīze Latviju skāra vissmagāk, tad lielākā ēnu uzņēmējdarbības daļa radās tieši krīzes laikā, savukārt, ekonomikai atlabstot, ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājis.

Konferencē Sauka teica, ka vērā ņemami ir krities peļņas neuzrādīšanas apjoms. “Gribu ticēt, ka tas ir rezultāts Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju darbam,” teica Sauka.

Runājot par ēnu ekonomiku Latvijas reģionos, kas sevišķi samazinājusies Rīgas un Vidzemes reģionā, pētnieks norādīja, ka „mēs nesaprotam, kāpēc tā ir, bet tur ir kaut kas reāls apakšā”. Sauka domā, ka uzņēmēji tagad vairāk baidās, ka viņus pieķers, ja nemaksās nodokļus.

Spriežot par to, kāpēc Latvijā ēnu ekonomika ir augstāka mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem, pētījuma autori pieņem, ka šīm firmām ir jāšmaucas, lai izturētu konkurenci. Tāpēc Sauka iesaka domāt par īpašiem nodokļu atvieglojumiem tieši šiem uzņēmumiem: „Jūs nevarat prasīt no cilvēka, kuram nekā nav, ir jāļauj viņam attīstīties.”

Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns konferencē teica: „Tas, ka mums iet grūtāk [legalizēšanas shēmu atklāšanā], liek domāt, ka valstī [šajā jomā] ir mazāk darba. Vienlaicīgi šobrīd panākumi nāk daudz grūtāk, jo naudas atmazgātāji ir mācījušies un legalizācijas shēmas veido daudz sarežģītākas.” Cilvēki ir sākuši vairāk ziņot par sev zināmu nelegālo darījumu darbību.

Konference notiek trešo gadu, un to rīko LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ilgtspējīga biznesa centru”, Finanšu ministriju (FM), Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un Ventspils Augstskolas “Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centru”.

2011.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas bija par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums “Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011”.

Kopumā ēnu ekonomikas īpatsvars 2011.gadā samazinājās visās Baltijas valstīs – Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā samazinājās no 18,8% līdz 17,1%, bet Igaunijā – no 19,4% līdz 18,9%.

LTRK inistru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) un finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) trešdien nosūtījusi vēstuli ar priekšlikumiem ēnu ekonomikas samazināšanai.

(papildināta ar konferencē teikto)

 

Komentāri (16)

grislits 15.05.2013. 11.46

Neticu, ka gada laikā ēnu ekonomika var samazināties gandrīz par trešdaļu (no 30% uz 21%). Un ja tiešām tas ēnu ekonomikas samazinājums ir tik milzīgs, kā tad sanāk ar faktisko IKP pieaugumu? Pat ja ēnu ekonomika it kā tiek ierēķināta IKP, vai nesanāk, ka lielāko daļu pieauguma tad veido tikai skaitļu izmaiņas izejot daļai ekonomikas no ēnas?

+10
0
Atbildēt

6

    Una Grinberga > grislits 15.05.2013. 12.38

    9% no 130% = 7%
    Ja ņem vērā vismaz 50 tūkst. izbraukušo, iepriekšējā ēnu ekonomikas aprēķina kļūdu, kļūdu IKP un cenu deflatora aprēķinā, tad tas cipars nav nemaz tik neticams. Un cenu izmaiņas dinamika zemāka par prognozēto varētu būt par iemeslu konkurences saasināšanai, kas parasti samazinās pie ēnu ekonomikas, jo godīgie tiek nostādīti neizdevīgākās pozīcijas.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > grislits 15.05.2013. 13.31

    @roberts
    1) Tautas skaitīšana uzrāda, ka oficiālā statistika par zemu novērtē izbraukušo skaitu; Jā, 2011.gadā saldo bija -23 tūkst., bet reālais cipars ir lielāks
    2) Izbraucēji galvenokārt ir darbaspējīgā vecumā;
    => tas ir reāls zaudējums ekonomikai, gan legālajai, gan ēnu ekonomikai, tātad IKP bilancē tas iet ar mīnus zīmi!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > grislits 15.05.2013. 17.40

    Meli! Ja ņem vērā, ka pirms diviem gadiem ēnu ekonomika tika lēsta uz 40%. Vai nu reālās ekonomikas straujš kritums vai vnk meli. 15% ēnu ekonomika ir attīstītajā Eiropā – dagoņim un peregoņim jevropu vai veiksmes stāsts.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > grislits 16.05.2013. 09.01

    @roberts
    Neaizbrauc jau tikai tie, kas ir bezdarbnieki – aizbrauc arī labi algoti darbinieki, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Arī izdevumi izglītībai, veselībai u.c. publiskajiem pakalpojumiem ir IKP, jo tiek radīti pakalpojumi (tādēļ budžeta izdevumu griešana negatīvi ietekmē IKP).
    Tas, ka iedzīvotāju skaita dati pa gadiem ir izlīdzināti starp 2000. un 2011.gadu, nenozīmē, ka tie ir pareizi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 15.05.2013. 12.54

    Kur jūs dabūjāt 50 000 izbraukušo viena 12. gada laikā?

    Ja pareizi atceros, tad 11. gadā bija 30 ar kapiekām k izbraukušo un padsmit k iebraukušo, kopējais saldo ap – 20k. nedomāju, ka 12. gadā notika kaut kas krasi atšķirīgs.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 15.05.2013. 13.37

    Bet cik atceros, statistikas metodes pēc tautas skaitīšanas tika koriģētas, tādēļ jau 11. gadā sanāca tie skaitļi tādi kā iepriekšējos 10 gados kopā. Pēc tautas skaitīšanas tā statistika tos skaitļus vairs krasi greizus nerāda. Tādēļ es īpaši neticu, ka 11. gada statistika ir īpaši nepareiza. Pie tam, mani māc sajūta, ka 12. gadā tas saldo ir vēl mazāks.

    Un kādā veidā IKP būtiski ietekmē (samazina) izbraukuši cilvēki, kuri šeit nestrādā/ir bezdarbnieki vai strādā par grašiem? Tīri finansiāli pat ietaupījumi sanāk – nav pabalsti jāmaksā aizbraukušajiem, plus bieži aizbraukušie vēl sūta naudu mājās.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

dro 15.05.2013. 11.57

Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies līdz 21,1%
__________________
Iespējams, ka kāds tam arī tic.

+8
-1
Atbildēt

0

Sanšains 15.05.2013. 14.15

Kārlis Delvers tviterī:

Latvijā ēnu ekonomika nokritusies līdz 21%! No tiem Gods Krāpt Rīgu 20%! :)
https://twitter.com/KarlisDelvers/status/334597732352278528

+7
-1
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu