Par 2013.gada marta mazumtirdzniecības datiem
Aprīļa beigās publicētie mazumtirdzniecības dati ir īsta bauda žanra cienītājiem – tajos ir interesantas odziņas.
Vispirms jau jāpiemin kopējais apgrozījuma kāpums pret februāri un tā temps – par 2,1%, tātad visai straujas izmaiņas mēneša griezumam. Tas ir nedaudz pārsteidzoši, jo martā pār Latvijas iedzīvotāju galvām bira daudz satraucošu ziņu gan par „Liepājas metalurga” nedienām, gan ekonomisko situāciju pasaulē. Patēriņa kāpums ir arī papildus apstiprinājums iepriekš rakstītajam, ka šoziem apkures tarifi vismaz vidusmēra patērētajiem nav bijuši tik smags slogs, kā varētu likt domāt avīžu virsraksti. Nenoliegsim, ka tie ir sagādājuši nopietnas grūtības daļai ģimeņu. Iespējams, ka ziemas izplešanās uz pavasara rēķina vēl varētu nedaudz jaukt kārtis. Par to uzzināsim maijā un jūnijā publicētajos datos.
Tāpat šķiet, ka nostiprinās patēriņa pārākums citu izaugsmes veicinātāju vidū. Ir maz ticams, ka rūpniecība un eksports martā būs guvuši tik lielus panākumus kā tirgotāji, jo ārējie apstākļi kopumā kļūst arvien nelabvēlīgāki.
Turklāt jaunākie (aprīļa) noskaņojuma indeksi un to komponentes ietver nepatīkamus signālus par iespējamo rūpniecības sniegumu tuvāko dažu mēnešu laikā. Rādītāji gandrīz noteikti būs ar plusa zīmi gada griezumā, taču sagaidīt tik strauju kāpumu kā mazumtirdzniecībā martā (+8,8%) būtu optimistiski.
Interesanta ir arī ziņa, ka pārtikas tirdzniecība gada griezumā ir augusi straujāk (+8,2%) nekā nepārtikas preču (atskaitot degvielu) pārdošana (+6,0%), pirmo reizi krīzes pārvarēšanas periodā. Apvienojumā ar datiem par pasažieru neto plūsmu Rīgas lidostā, kas 2012.gadā jau bija ļoti tuvu nullei (-1611 cilvēki, pretstatā -38 094 pirms trim gadiem) un apbrīnojamajam aizņemto privātā sektora darba vietu skaita kāpumam pērn, tas ļauj pozitīvāk skatīties uz ekonomikas atkopšanās ietekmi uz sabiedrību kopumā.
Skaidrs, ka pārtikas patēriņš ir tikai ļoti netiešs indikators un viens mēnesis reti kad kaut ko pierāda, taču šie dati sniedz pienesumu kopējās ainas veidošanā. Līdz šim pārsvarā bija vērojams straujš ilglietošanas preču pārdošanas kāpums, bet stagnējošs pārtikas patēriņš, norādot, ka dažiem dzīve strauji uzlabojas, bet citiem nav iespējams atlaist taupības grožus pat uz visnepieciešamāko. Patlaban mazumtirdzniecības kāpuma struktūra kļūst sabalansētāka. Marts šogad bija auksts, bet ne tik ļoti, lai tā veicinātu apetīti.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (6)
inesite15 02.05.2013. 14.31
kapeika – nu, Strautinjsh ! Nu, peetiijiens !
0
austrisv 02.05.2013. 12.34
Skaitļi nemelo un tieši skaitļi parāda faktisko situāciju Latvijā un tā patiešām uzlabojas, jo nevar taču noliegt to, ka cilvēki pamatīgi iepērkas, vismaz tie cilvēki, kuri strādā un arī pensionāri, jo nebūt tie nav tā nabadzīgākā iedzīvotāju daļa. Visgrūtāk noteikti ir daudzbērnu ģimenēm.
Daudziem vienkārši patīk vaimanāt, ka nav labi, jo tas ir šiki, jo citi taču negribēs saprast, ka Tev pietiek un ir labi. Es domāju, ka vaimanā drīzāk tie, kam ir , bet gribas vēl vairāk un vairāk, nu kaut kā līdzīgi tiem oligarhiem, kuriem nekad nav diezgan.
Latvijā dzīve noteikti uzlabojas un tas ir redzams gan veikalos, gan kultūras pasākumos, gan dažāda veida ēstuvēs un ārzemju braucienos.
Vienīgi nožēlojami, ka pie šāda mazumtirdzniecības apgrozījuma strādājošiem nepaceļ algas, jo arvien alkatīgāki paliek tie uzņēmēji, kuriem nepietiek un nepietiek!
Nupat pastāvēju rindā pēc Dziesmu svētku biļetēm un tad konstatēju, ka cilvēki nežēlo naudu arī tām. Viena jauna meitene nopirka biļetes vairāk nekā par 50 Ls, un pirmās trīs pensionāres vispār izpirka visas labākās biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu , gan vakara ģenerālmēģinājumu, kā arī Deju svētkiem. Tā kā lai nestāsta, ka pensionāri ir nabagi!
3
Ieva > austrisv 02.05.2013. 14.55
Strādāt vajag!
Ja esam slinki, nevar gribēt Rietumeiropas algas.
Nu neatbrauks te Amerikas onkulis, un Dombrovskim pēkšņi neatradīsies līdzekļi, lai visiem maksātu dubultas algas. Sava labklājība ir katra paša rokās, ne valsts, ne sabiedrība par to nerūpēsies.
Un ja nemaksājam nodokļus, cik daudz varam gaidīt no valsts? Viens ir riet, otrs- ņemt lāpstu un rakt. Var vainot citus, bet jāsāk būtu ar sevi!
Nu nevaram taču gribēt, ka par kaudzi saskaldītas malkas Latvijā maksās tikpat cik par divām Īrijā:
Ja kādam šis apgalvojums neliekas pamatots, var papētīt statistiku:
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00116
0
lebronj2356 > austrisv 02.05.2013. 15.44
Tas ir tieši tas pats, jo mums nav Bangladešas cenu…Par tiem datiem runājot, gribētu zināt apreiķina metodes….
Daudziem, neoliberālu un pirmatnējā kapitālisma ideju apsēstiem, cilvēkiem Latvijā, liekas, ka tā visa ir strādnieku vaina, ka dranķi nesacērt tik cik Īrijā(ja tas vispār atbilst taisnībai) – neviens nepadomā, ka ražotnes īpašnieki visu nopelnīto noplītē vai sagrūž jaunā eksplutācijas projektā. Un tā šeit notiek ļoti bieži, gan ārzemju, gan vietējo īpašnieku uzņēmumos – būtība tas nav nekas cits kā neokoloniālisms !
0
lebronj2356 > austrisv 02.05.2013. 13.52
WOW…nopirka biļeti par 50ls un ir turīgs :) – šāda domāšana mazliet atgādija boļševiku domu gājienu. Nav jau zināms, kas tika ziedots, lai šīs biļetes nopirktu – bez tam, tas, ka var atļauties pāris reizes gadā apmeklēt pasākumus jau nu nav nekāds bagātības rādītājs. Izdzīvot protams lielākā daļa var, veikalos ar iepērkas, jo jāed ta kaut kas ir – taču papēti kādreiz, kas tajos groziņos ir….nocenoti, lēti produkti, kas varbūt piestūķē kunģi, bet ar nekādu labvēlīgu ilgstošu ietekmi nav, turklāt salīdzinot ar ES cenām un mūsu pirktspēju ir nesamērīgi dārgi ! Par to algas pacelšanu….man pie mājām ir maxima, vienmēr piestūķēta, jo tur pilnigi neticamā veidā ir saspiests praktiski viss, pie kasēm konstantas rindas…šodien izlasīju rakstiņu :
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/462628-labs_darbinieks_maxima_ir_pacietigs_darbinieks
un zinu, ka iespējas robežās tur vairs neiešu, pirmkārt tāpēc, ka šai eksplutācijai reiz ir jādara gals – tas vienkārši nav cilvēka cienīgi ES dalībvalstī, otrkārt spiešanās un stumdīšanās + 10-15 min pie kasēm aizvaino mani. Bet tas attiecās arī uz citiem lielveikaliem – viss ir noskrūvēts uz minimālo, cilvēki izspiesti uz maksimālo :(
Lai būtu pavisam interesanti iesaku papētīt uz kādu mitekli(savu) var cerēt LV vidējās algas saņēmējs – būs interesanti. Tas, ka kāds pērk lētas dārgi uzcenotas lupatas, krāmē nekvalitatīvu pārtiku netīrā groziņā vai brauc ar 25 gadīgu mašīnu nav turības rādītājs !
0
dzerkaleliva 02.05.2013. 12.02
Nē nu tas ir lieliski, tas ir vienkārši lieliski! Ka mums ir tādi banku analītiķi! Tobiš ekonomisti. Strautiņš dejo īru džigu studijā, vēl tikai euro un himnā lūgtais būs piepildījies. Runā, ka 2008.gada pasaules finanšu krīzi izraisīja kokaīnu pāršņaukušies banku analītiķi un treideri. Savādāk jau normālā stāvoklī esot to visu paveikt nevar! Tas ir lieliski!
0