Mazo algu pētījums norāda uz valdības un uzņēmēju populismu • IR.lv

Mazo algu pētījums norāda uz valdības un uzņēmēju populismu

31
Foto: Edijs Pālens, LETA

“Re:Baltica” pētījums raisījis diskusiju sociālajos tīklos un internetā, bet ne valdībā

“Re: Baltica” jaunākais pētījums par zemajām algām Latvijas uzņēmumos izraisījis aktīvu diskusiju sociālajos tīklos un arī interneta medijos. Darbaspēka jomas profesionālis Reinis Lazda norāda, lai arī pētījumā atklātais nav jaunums, svarīgākais ir – tas parāda, ka Latvijā trūkst pietiekami plašas un ticamas informācijas par darba vidi un algām, kā arī to, ka labāk izglītotiem un atalgotiem nav priekšstata, kā dzīvo sabiedrības vienkāršākā daļa. Sevišķi nezinoši šajā aspektā ir paši uzņēmēji.

“Re:Baltica” vadītāja Inga Spriņģe atbildē visiem pētījuma kritizētājiem atzīst, ka diskusijas raisīšana arī bijis mērķis, turklāt parādīt Latvijā valdošo divkosību gan darba devēju, gan valdības runās. Viņa norāda, ka diskusija sociālajos tīklos turpina valdošo stereotipu ražošanu – par “mežonīgo kapitālismu” un “tirgus visu sakārtos”. Tā interneta komentētāji turpina piedalīties kopējā populismā.

Pagājušajā nedēļā arī žurnāls “Ir” publicēja “Re:Baltica” pētījumu par to, kā var izdzīvot ar zemu algu, cik patiesībā par smagu mazkvalificētu darbu pelna Latvijas uzņēmumos, kuri sevi uz ārpusi pasniedz kā veiksminieku un uzņēmuma vadība atļaujas pirkt dārgas automašīnas, nevis investēt darba spēkā.

“Šajā un arī “Re:Baltica” oktobra pētījumā jau ar skaitļiem (BICEPS aprēķins) pierādījām, ka šobrīd realizētā dārgā iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanas politika nedod lielu ieguvumu cilvēkiem ar mazajām algām,” atgādina Spriņģe. Viņa pārmet valdībai un finanšu ministram, ka notiek populistiska runāšana, ko bezatbildīgi tiražē mediji. “Rakstā jau minēts, ka IIN samazināšana mazo algu saņēmējiem ļauj ietaupīt 1,40Ls mēnesī, kamēr, pie patreiz Finanšu ministrijas izstrādātās programmas, neapliekamā minimuma pacelšana ļautu uz rokas paturēt par 26 latiem vairāk,” raksta Spriņģe.

Viņa uzsver, ka “Re:Baltica” nav pret IIN samazināšanu, bet līdzsvaram jābūt no abām pusēm. “Ja valdība palīdz uzņēmējiem un cilvēkiem ar lieliem ienākumiem, tad vienlaikus nauda jāatrod arī neapliekamā minimuma celšanai,” raksta Spriņģe.

Viņai iebilst politologs Ivars Ījabs, kurš “Satori.lv” publicētajā komentārā norāda: “Prasībā pēc sociālas solidaritātes nevajadzētu muļķot pašiem sevi. Kapitālisms pēc definīcijas ir ļoti nežēlīgs, un tieši tas padara to par tik efektīvu saimniekošanas sistēmu. Ja neviens negribēs braukt ar “Porsche”, tad neviens arī neradīs nekādas darbavietas.”

Savukārt Reinis Lazda, kurš norāda, ka ir darbaspēka jomas profesionālis, turpat diskusijā “Satori.lv” norāda, ka lielākā daļa no pētījumā konstatētā viņam nav ne jaunums, ne pārsteigums. Tomēr, viņaprāt, ir jāuzsver kas cits – pētījums ir parādījis, ka Latvijā trūkst pietiekami plašas un ticamas informācijas par darba vidi un darba algām. Faktiski algu pētījumos, ko veic Latvijā, uzņēmumi piedalās brīvprātīgi, “līdz ar to dati par nelieliem ražojošajiem un pakalpojumu uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem nav pieejami”.

“Arī “Re:Baltica” pētījums dod ieskatu tikai atsevišķos uzņēmumos un īsti nepalīdz raksturot darba vidi mazkvalificētajās profesijās Latvijā, tomēr ieskats ir spilgts, tas palīdz atmaskot vienu otru apkārt klejojošu mītu,” raksta Lazda.

Otra lieta, kam pievērš uzmanību Lazda, ir tas, ka labāk izglītotiem un atalgotiem speciālistiem nav priekšstata, kā dzīvo sabiedrības vienkāršākā daļa. “Pilnā mērā to var attiecināt arī uz pašiem uzņēmējiem, jo pat viņi savu darbinieku problēmas izprot vien miglaini,” apgalvo Lazda. To viņš pamato ar kādu psiholoģijā diezgan labi zināmu atziņu – indivīdi, kas nāk no grupām ar augstu sociālo statusu, daudz vājāk iztēlojas, ko domā un kā dzīvo indivīdi mazāk priviliģētajās grupās.

Lazda diezgan nežēlīgi raksturo Latvijas uzņēmēju vidi, norādot, ka viņiem “vispār maz par ko ir priekšstats”. “No savas pieredzes varu teikt, ka, protams, viņi šo to zina par savu darbības jomu, tomēr lielākā daļa paļaujas pārsvarā uz savu pieredzi, kā arī, kas ir īpaši briesmīgi, īpaši neko jaunu uzzināt nevēlas,” raksta Lazda. “Ja zemnieki domātu tāpat kā mūsu uzņēmēji, tad Latvijas lauki nepazītu ne minerālmēslus, ne izprastu kaitēkļu apkarošanu, ne citas “teorētiskās zināšanas, kam ar praksi nav nekāda sakara”.”

“Re:Baltica” pētījums nozīmīgs ir vēl ar kādu atziņu – faktiski tiem, kuri patlaban pelna vairāk, jābūt pateicīgiem mazāk uzcītīgajiem, “jo tie neiesaistījās konkurencē par itin ierobežoto labi atalgoto darbavietu skaitu”. “Katrā valstī, katrā sabiedrībā ir vajadzīgi kādi, kuri veic vienkāršos roku darbus, visu mūžu nostrādā par pārdevējiem visnoplukušākajos veikalos,” saka Lazda.

Lai arī visi diskusijā iesaistījušies atzīst, ka Latvijā varētu būt vairāk cilvēku, kuriem būtu ambīcijas pēc augstākiem sasniegumiem, “Re:Baltica” pētījumi beidzot ir pārtraukuši nerakstīto aizliegumu runāt par patiesajiem zemo algu un darba spēka aizceļošanas iemesliem, pātraukuši populistiskās pļāpas par to, ka cilvēkiem patīk dzīvot uz pabalstiem. Vai valdība un politiķi, kā arī uzņēmēji pārtrauks pazemot darba ņēmējus Latvijā, rādīs laiks.

 

Komentāri (31)

Egitazz 30.04.2013. 12.45

Rakstā jau minēts, ka IIN samazināšana mazo algu saņēmējiem ļauj ietaupīt 1,40Ls mēnesī, kamēr, pie patreiz Finanšu ministrijas izstrādātās programmas, neapliekamā minimuma pacelšana ļautu uz rokas paturēt par 26 latiem vairāk,” raksta Spriņģe.
=====
neko tas neļautu. Vienkārša iemesla dēļ -vairākos uzņēmumos tagad ir tā, ka darbiniekam līgumā ir noteikts, cik viņš saņems uz rokām. Un tas nozīmē, ka NM pacelšana nozīmē, ka kā bija alga uz rokām 400, tā arī paliks

ieguvēji būs tikai tie, visvairāk valsts iestāžu darbinieki, kuriem alga līgumā ir noteikta bruto.

un tāpat jau uzņēmēji ne jau no debesīm nokrituši, ka nesaprot situāciju ar mazām algām. vienkārši tirgus tagad tāds, ka ļauj nemaksāt lielākas algas. Un ļoti bieži tā raudāšana, ka nevar atrast spečuku pamatojas ar to, ka grib par 300 ls atrast speciālistu, kas jau tagad citur saņem 400. un tad redzot vakanci, šis atnākot, prasa ne mazāk par 450 – jo kāda jēga mainīt uz jaunu 20-30 ls dēļ? Un darba devējs ir šokā – nu kā var prasīt 450? Un tad beidzot atrod par 300- bez pieredzes. un tad raud par zemo kvalifikāciju..

+18
-3
Atbildēt

5

    Kristīne > Egitazz 30.04.2013. 13.33

    Runa ir par mazo algu saņēmējiem. Tevis minētie cipari, protams, nav nekas dižs, bet “mazās” algas ir 2-3x mazākas.
    ==
    Liekas,ka līgumu slēgšana par neto algām ir nelikumīga.
    ==
    Visvairāk iegūs ļautiņi, kas saņem “cieto” minimālo algu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Egitazz 30.04.2013. 14.43

    kolpant, minimālo ietekmētu gan.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Egitazz 30.04.2013. 13.29

    ——–
    “Mums vēl nav ne izauguši, ne ienākuši īstie uzņēmēji. Vēl bijis par agru. Varbūt viņi vēl nemaz nav piedzimuši” Raita Karnīte, akadēmiķe.
    ( ‘Ko saka Karnīte-reāliste?’,24.01.2009. LatvijasAvīze)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Egitazz 30.04.2013. 13.37

    Tāpēc jānosaka, ka visus nodokļus maksā darba ņēmējs pats, tas arī izslēgtu situāciju, ka darba devējs nesamaksā par darbinieku sociālās iemaksas, lai gan no algas ir izskaitījis un valsts ar Vienotību priekšgalā, krīzes gados izlēma, ka šādi apkrāptie darbinieki ir pasūtāmi na**j un viņiem nekādas sociālās garantijas nepienākas, lai arī viņi paši nekādi nespēja ietekmēt to, lai viņu sociālās iemaksas tiktu iemaksātas. Šis arī ir pētījuma vērts gadījums.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Egitazz 30.04.2013. 13.39

    kristaps_freimanis
    ja Rīgā kādam alga ir zem 250, nevaru iedomāties, kā izdzīvo. ja nu vienīgi pateicoties krīzes pārvarēšanas brīnumam, kas nozīmē, ka kāds radinieks sūta no Īrijas kādus 200 ls klāt.

    nezinu, neesmu dzirdējis, ka neto algas norāde būtu pretlikumīga. Kāpēc nē, ja puses uz to parakstās?

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

maija_ancite 30.04.2013. 15.00

Faktiski gan uzņēmēji, gan Finanšu ministrija zāģē to zaru uz kura paši sēd. Cilvēki brauc prom, bet ne atpakaļ. Protams ka ir valstis no kurām savukārt šeit var ievest darbaspēku. Tāpēc arī šeit valda un valdīs nabadzība, jo varenajiem ir izdevīgi ka latvieši pamet Latviju, jo vietā nāks daudz pieticīgākie viesstrādnieki.

+9
-1
Atbildēt

0

Rolands Puhovs 30.04.2013. 13.08

Ījaba taisnība, kapitālisms ir ļoti nežēlīgs, bet gadus 40 tas dzīvoja bailēs no komunisma, RAF utml. Tāpēc “kapitālists” “Porsche” vietā varēja iztikt ar VW. Pašlaik ir pārejas posms, kurā kapitālisma nežēlīgumam nav tāda īsta pretspēka, bet tādi posmi nav ilgstoši.

+8
-1
Atbildēt

2

    ineta_rr > Rolands Puhovs 30.04.2013. 15.01

    Tad par kuriem “kapitālistiem” ir runa? Vai tiem, kuri nodarbina vietējos un imigrantus Anglijā? Vai mūsējiem, kuri radās pēdējo nepilnu 25 gadu laikā nereti no komunistu vidus? Pirmie kā brauca ar to, ko vajag, tā arī brauc, bet pēdējie nedzīvoja bailēs no komunisma, jo bija jau tam pakļauti un to nereti izmantoja savā labā, RAF (Royal Air Force) viņi slepeni drīzāk uzskatītu par glābiņu, un pilnīgi noteikti nebraukāja ar VW, jo PSRS vienīgais ārzemju auto, ko varēja dabūt, bija Fiat, un tie paši mazā skaitā pirms VAZ sāka Fiat detaļu vietā izmantot pašu ražotus brāķus. Tad par kuriem “kapitālistiem” ir runa?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Rolands Puhovs 30.04.2013. 13.25

    ——-
    Pārejas posms uz ko? Kurš te ko var paredzēt, nākotni izzīlēt? Nākamais posms var arī nebūt labāk par pārejas posmu.
    Der vēsturi ATCERĒTIES, kā beidzās “nepmaņu” laiki, kad pagrīdes miljonāriem probļēmas sākās.

    Как правильно делить деньги!Смотреть всем!!!
    http://www.youtube.com/watch?v=Ig0eyN6tXCc

    Проклятая страна! Страна, в которой миллионер не может повести свою невесту в кино. (Корейко)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu