Jautājumi un atbildes par augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju • IR.lv

Jautājumi un atbildes par augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju

19
Studenti. Foto: AFP/LETA
Izglītības un zinātnes ministrija

IZM skatīšanai valdībā virza lēmumu projektus, lai nekavējoties risinātu akreditācijas jautājumus

Kas ir studiju programmu licencēšana un akreditācija?

Lai nodrošinātu studējošo iespējas saņemt kvalitatīvu augstāko izglītību un lai varētu sākt īstenot studiju programmu, augstskolai vai koledžai ir jāsaņem licence. Lai izsniegtu valsta atzītus diplomus, studiju programmai jābūt akreditētai.

Kāpēc ir aizkavējusies studiju programmu akreditācija?

Augstākās izglītības padomes (AIP) veiktais studiju programmu izvērtējums, uz kuru bija paredzēts balstīt nākotnes akreditāciju, pēc neatkarīga audita veikšanas ir izrādījies apšaubāms. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams vairāk laika, lai vienotos ar konkursā uzvarējušo Vācijas akreditācijas aģentūru ASIIN par līguma noslēgšanu un to, cik lielā mērā apšaubītais izvērtējums ir izmantojams akreditācijas procesā. Visas būtiskākās vienošanās par līguma noslēgšanu ir panāktas, un paredzams, ka tas tiks parakstīts nedēļā no 22. līdz 26. aprīlim.

Vai Latvijā šobrīd ir studiju programmas, kas ir licencētas, bet nav akreditētas?

Patlaban Latvijā ir 52 studiju programmas, par kuru īstenošanu izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija. Sākoties studiju virzienu akreditācijas procesam, studiju virzieni, kuros ietilpst konkrētas studiju programmas, būs pirmie, kuriem tiks veikta akreditācija. Pēc studiju virziena akreditācijas ikviens konkrētajam studiju programmas virzienam atbilstošās studiju programmas beidzējs saņems valsts atzītu diplomu. Jāpiemin, ka nekur normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc studiju beigām tiek izsniegts diploms. Diploma izsniegšana var aizkavēties arī citos gadījumos, piemēram, tehnisku problēmu dēļ, kuras iepriekš neviens nevar paredzēt.

Vai Latvijā ir studiju programmas, kurām ir beidzies akreditācijas termiņš?

Latvijā ir 76 studiju programmas, kuras iepriekš ir bijušas akreditētas, un kurām patlaban beidzies akreditācijas termiņš. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, un Pārejas noteikumi paredz risinājumu, kas notiek ar tām studiju programmām, kuras ir akreditētas, bet kurām akreditācijas termiņš izbeidzas laikposmā starp jauno studiju virzienu akreditāciju. Tā saskaņā ar Pārejas noteikumu 33.punktu – studiju programmām, kuras līdz 2011.gada 1.augustam ir akreditētas, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju, vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu, ja minētajā laika periodā studiju programmas akreditācijas termiņš ir beidzies.

Savukārt tām programmām, kuras akreditētas pēc 2011.gada 1.augusta, kad stājās spēkā jaunais tiesiskais regulējums par studiju virzienu akreditāciju, akreditācijas termiņš teorētiski var beigties 2013.gada 1.augustā (divi gadi ir minimālais akreditācijas termiņš).

Visvairāk studiju programmu ietilpst trešajā grupā – tās ir studiju programmas, kurām akreditācijas termiņš nebeidzas 2013.gadā, bet vēlākos gados.

Vai pastāv iespēja, ka akreditācijas aizkavēšanās dēļ studenti varētu nesaņemt valsts atzītus diplomus?

Šāda iespēja praktiski nav iespējama, jo pat ja studiju programmas akreditācijas termiņš diploma izsniegšanas brīdī būs beidzies, sākoties akreditācijas procesam, programmai būs iespēja iegūt akreditāciju, un studenti saņems valsts atzītus diplomus.

Ko IZM dara, lai šo problēmu risinātu?

Ministrija izprot, ka plānotās akreditācijas aizkavēšanās rada augstskolu pārstāvjos un studentos spriedzi, tāpēc dara visu iespējamo, lai pabeigtu darbu pie līguma saskaņošanas ar pilnvaroto institūciju, un akreditācijas process varētu uzsākties.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.marta sēdē doto uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrijai ir sagatavojusi grozījumus Augstskolu likumā, lai šobrīd akreditētajām studiju programmām pagarinātu studiju virzienu akreditācijas termiņu līdz 2013.gada 31.decembrim, tādējādi akreditācijas procesu būtu iespējams veikt bez steigas un pārdomāti.

 

Komentāri (19)

ritvars_kl 23.04.2013. 11.06

Kļūda ir pašā pirmajā teikumā – “lai nodrošinātu kvalitatīvu augstāko izglītību …” Tas nav licencēšanas un akreditācijas uzdevums. Līdz šim visas programmas ir bijušas gan licencētas, gan akreditētas, bet kvalitātes kā nav tā nav.
Un ministrijai nevajadzētu pašai uzdot jautājumus un pašai atbildēt. Jautājumus lai uzdod sabiedrība. Uz saviem jautājumiem ministrija lai meklē atbildes ikdienas darbā. Ministrijas iekšējais dialogs (monologs) mūs neinteresē.

+7
-3
Atbildēt

4

    ligakalnina > ritvars_kl 23.04.2013. 11.29

    Viss atkarīgs no tā, kas licenzē, un kas akreditē, pēc kādiem kritērijiem, un ar kādu motivāciju.
    Un kās tie “mēs”, kurus “neintersē”, varbūt, derēja vai nu vairāk konkrētības, vai nu runāt tikai savā vārdā.
    Varētu padomāt, ka AI salaida pilnīgākā sviestā taisni Ķīlis, nevis visi iepriekšējie ministri, dabiski, daudziem tur strādājošiem nevajag nekādas reformas, kas apdraud viņu labklājību.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > ritvars_kl 23.04.2013. 17.07

    @cits anarchists
    Kļūdies – diplomus nav saņēmuši tie, kas ir mācījušies iepriekšējās sistēmas laikā. Ķīlis vēl nekādas akreditācijas reformas vēl nav veicis, lai pārmestu viņam to, ka kāds nav saņēmis diplomu jaunās akreditācijas sistēmas dēļ (kura nemaz vēl nav iedarbināta). Absurds ir tajā, ka tu vari sākt mācīties akreditētā programmā, bet beigt neakreditētā. Neesmu dzirdējis arī to, ka jaunā akreditācijas sistēma tor atrisina. Loģiski būtu, ka akreditācija ir spēkā uz konkrētiem programmas “iesaukiem”, ja vien augstkolā nemodificē saturu un mācību metodes iesaukuma laikā.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Laimīgā :) > ritvars_kl 23.04.2013. 16.20

    Džeri, Ķīli nevar vainot par izglītības kvalitāti, bet par absolūtu po**** uz studentiem un augstskolu sistēmu gan. Galu galā, tikai Ķīļa neapdomātās rīcības dēļ studenti vēl nav saņēmuši diplomus. Ir diskutējami, kādas studiju programmas būtu jāakreditē, bet, darbībā esošām studiju programmām ar daudziem studentiem tajās noņemt tiesības izsniegt diplomu (kaut uz laiku) ir vienkārši pretīgi…

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > ritvars_kl 23.04.2013. 14.53

    Vai pastāv iespēja, ka akreditācijas aizkavēšanās dēļ studenti varētu nesaņemt valsts atzītus diplomus?

    Šāda iespēja praktiski nav iespējama, jo pat ja studiju programmas akreditācijas termiņš diploma izsniegšanas brīdī būs beidzies, sākoties akreditācijas procesam, programmai būs iespēja iegūt akreditāciju, un studenti saņems valsts atzītus diplomus.
    ———-
    Kāda kvalitāte? Pašu uzdotais jautājums un atbilde liecina, ka pofig, akreditēs visus. Process ķekša dēļ.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

brigita_damme_rtk_lv 23.04.2013. 15.01

Jāpiemin, ka nekur normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc studiju beigām tiek izsniegts diploms.
————————-
Ar lielu saviļņojumu pavadītāji noskatījās, kā nelaiķim zārkā kopā ar tautiskiem dūraiņiem tiek ielikts pēc svaigas tipogrāfijas krāsas smaržojošs augstākās izglītības diploms par pirms 60 gadus atpakaļ iegūto izglītību…

+5
-2
Atbildēt

2

    …izglītības diploms par pirms 60 gadus atpakaļ iegūto izglītību…

    Vārdu kārtība – “diploms par pirms..” – liecina, ka kādam šis diploms vēl nav iespiests.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Protams. Bēres ar vēl nav bijušas. Moderni runājot, vīzija…

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

juhans 23.04.2013. 15.48

Vai pastāv iespēja, ka akreditācijas aizkavēšanās dēļ studenti varētu nesaņemt valsts atzītus diplomus?

Šāda iespēja praktiski nav iespējama, jo pat ja studiju programmas akreditācijas termiņš diploma izsniegšanas brīdī būs beidzies, sākoties akreditācijas procesam, programmai BŪS IESPĒJA iegūt akreditāciju, un studenti saņems valsts atzītus diplomus.

Vai tomēr pēdējās rindiņas beigu daļai nebūtu jābūt šādai „…un TAD, JA PROGRAMMA TIKS AKREDITĒTA, studenti saņems valsts atzītus diplomus”,

kā rezultātā izmainītos arī pirmā rindiņa „ Šāda iespēja IR iespējama , JA PROGRAMMA NETIKS AKREDITĒTA ”.

+1
0
Atbildēt

1

    Una Grinberga > juhans 23.04.2013. 17.12

    @o_ja3_14
    Augstkolas nav pakļautas IZM un pašas atbild par savu izglītības saturu, tādēļ tās pašas atbild par to, vai spēj akreditēt visas programmas. Līdz ar to ir muļķīgi novelt akreditēšanas atbildību no augstskolām uz IZM!

    0
    -7
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu