SM izvairās no atbildības par Vecpiebalgas ceļa remontu • IR.lv

SM izvairās no atbildības par Vecpiebalgas ceļa remontu

13
Foto: Evija Trifanova, LETA

Ilgtermiņa plāni esot iesniegti jau februārī; gaidīs ES naudu

Par autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona plānotajiem remontdarbiem Satiksmes ministrija (SM) pirmdien nosūtījusi vēstuli atbilstoši premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūcijām, savukārt precizēto informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu finansēšanas modeli SM iesniegusi jau 22.februārī, paziņojumā medijiem norāda ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Viņš skaidro, ka plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par Satiksmes ministrijas (SM) valdības vadītājam Dombrovskim iesniegto plānu, kā īstermiņā un ilgtermiņā uzlabot ceļu stāvokli Latvijā, neatbilst patiesībai.

Precizēto informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu finansēšanas modeli paredzēts skatīt Ministru kabinetā kā jaunās politikas iniciatīvas 2014.-2016.gadam. Finansēšanas modeļa projekts paredz, ka ceļiem tiktu novirzīts transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis 100% apmērā un no 2014.gada noteikta daļa no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kas līdz 2020.gadam pakāpeniski pieaugtu no 20% līdz 80%, vēsta “Nozare.lv”.

SM Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns pēc piedalīšanās valdības koalīcijas padomes sēdē pastāstīja, ka par autoceļa posmu Cēsis-Vecpiebalga-Madona premjeram iesniegta precīza informācija par īstermiņa plāniem, kā arī par to, kādas ir cerības nākotnē šo ceļu pilnībā rekonstruēt.

Lubāns skaidroja, ka šis ceļa posms iekļauts to vidū, ko paredzēt rekonstruēt ar ES līdzfinansējumu nākamajā plānošanas periodā. Kad līdzekļi tiks piešķirti, ceļš tiks rekonstruēts pakāpeniski un tas nenotiks viena gada laikā, teica SM pārstāvis. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka “pie labvēlīgu apstākļu sakritības” 2014.gadā varētu sākt šā ceļa posma rekonstrukciju. Savukārt pabeigt to varētu 2015.gadā.

Īstermiņa risinājumi, tāpat kā citos ceļa posmos, paredz bedrīšu lāpīšanu, kas varētu sākties ne ātrāk kā pēc nedēļas. Lubāns arī atgādināja, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis samazināt laiku, kad jāveic visu bedrīšu masveida remonts, proti, šogad tas būs jāizdara par divām nedēļām ātrāk.

Runājot par SM sagatavoto ceļu finansēšanas modeli, Lubāns sacīja, ka tas paredz septiņu gadu laikā pakāpeniski palielināt no valsts budžeta atvēlēto finansējumu autoceļiem, 2020.gadā sasniedzot aptuveni 300 miljonu latu gadā. Ar šādu finansējumu ceļus varēšot uzturēt nemainīgā kārtībā, piebilda SM ierēdnis.

Savukārt svētdien LTV raidījums “de facto” ziņoja, ka Nacionālā attīstības plānā iekļautās Latvijas cerības, ka ceļus turpinātu atjaunot par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas komisija varētu neatbalstīt, jo arī tā nav mierā ar faktu, ka valsts ceļos neiegulda pati. Kā noprotams no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda, gan arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ilzes Aleksandrovičas teiktā, neformālās sarunās par nākamā perioda investīcijām šis ir kļuvis par lielāko domstarpību jautājumu.

Latvija, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ceļu problēmu vēlas risināt uz nākamā Eiropas naudas plānošanas perioda rēķina. Taču Eiropas Komisija šādai Latvijas praksei gribot pateikt “stop”. “Jāatzīst, ka kopumā Eiropā jau ilgstoši valda skepse par investīcijām ceļos,” atzīst Aleksandroviča. Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, neiebilst, ka naudas tiek ieguldīta lielajās šosejās, taču ieguldījumi reģionālajos un vietējās nozīmēs autoceļos EK ieskatā valstij jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas prioritāte ir dzelzceļš, kas arī skaidri norādīts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, kas nosūtītas Latvijai, iesakot, kā plānot nākamos tēriņus. “Finansiālā priekšroka būtu jādod dzelzceļa sektoram, jo īpaši, jaunas ātrgaitas vilciena līnijas būvniecībai ar Centrāleiropu – “Rail Baltica”,” vēsta dokumenta teksts.

 

Komentāri (13)

dro 15.04.2013. 18.20

Ceļi nav vienīgā SM nelaime, tūlīt būs zibens un pērkons no ES par AirBaltic – SM ministrija līdz šim nav atradusi iespēju atbildēt par valsts atbalstu aviosabiedrībai, atlikušas tikai dažas dienas…Tad sekos tiesas darbi ar spāņiem par PV līgumu. Bet tas jau publiku neinteresē – jāknābā “dzejnieks”, par kura izglītību ne De Facto, ne portālam nav jāpainteresējas un jau kuro dienu jāšūmējās par pazudušajiem 6000 Ls veselības iestādes bodē:)

+8
-2
Atbildēt

5

    Una Grinberga > dro 15.04.2013. 23.01

    @Ino
    Diez vai šūmēšanās par PV un airBaltic atrisinās to problēmas. Bet tā vietā, lai algotu koordinatoru, varēja pieņemt darbā uz pus slodzi kādu labu juristu, kas varētu risināt PV un airBaltic jautājumu.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    andris902 > dro 15.04.2013. 19.31

    ….maldies!…DF par izglītību painteresējās, bet to apzināti sižetā noklusēja….citādi sensācija izpaliktu….

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > dro 16.04.2013. 09.24

    @Ino
    Sašutums ir drīzāk tiem, kas dedzīgi aizstāv. Man no tā ne silts, ne auksts. Ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad kāds savējais iekārtots valsts apmaksātā amatā, jo brīvā tirgū nav spējīgi konkurēt. Tādu gadījumu ir visās partijās bez izņēmuma! Vienīgais, tad sanāk tāda divkosīga retorika no partijām, kas pārmet viena otrai savējo bīdīšanu, bet pašas to darīt drīkst.

    Kādēļ mēs nedzirdam daudz par SC (jo situācija tur ir nesamērīgi sliktāka nekā koalīcijas galā!)? 1) tādēļ, ka krievi atrisina kašķus savā starpā aci pret aci nevis caur medijiem vai publisku nozākāšanu; 2) gan dzimtbūšanas, gan padomju laikos ļoti labvēlīgi apstākļi latvietim parasti bija tad, ja latvietis bija “pārdevies” režīmam un gatavs daboties pret pārējiem. Tie arī ir tie principi, kas dominē, kādēļ ik pa laiku uzpeld kāda savējo iebīdīšana amatos un latvieši par to vārās.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > dro 16.04.2013. 06.54

    Nasing spešal. Pļāpāšana portālā neko nerisina. Mani uzjautrina publikas sašutums par “koordinatora problēmu”. Karstasinīgie diskutētāji pat neredz starpību starp konkrēto gadījumu un Duklāva, un Zatlera meitām. Mans priekšlikums visiem taisnības cīnītājiem apvienoties un kopīgā frontē atkārtot uzbrukumu Parādnieka mētei, par kuras atbilstību ieņemajam amatam nav nekādu šaubu:)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > dro 15.04.2013. 22.35

    Romas pāvesta pakaļai pielipis prezervatīvs labāk pamanāms, nekā tā čupiņa, kura mētājās mauku mājas kaktā…

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

putekliic 16.04.2013. 09.27

Ko nu tur vainot vienu pašu Matīsu. Un ceļi mums ir slikti ne tāpēc, ka nav naudas, bet tāpēc, ka visaptverošās korupcijas rezultātā tā aiziet citos virzienos. Paņemsim kaut vai Parex – vispirms ļāva krievu baņģugām naudu no Parex izņemt, bet pēc tam iegrūta 1 miljardu, no kura jau ir skaidrs, ka pat pusi atpakaļ nedabūs. Tas pats ar airBaltic – 100 milj. – ļāva Flikam no kompānijas naudu izpumpēt un atstāt tukšu čaulu. Rēķina, ka lai visus ceļus savestu kārtībā vajag 5 miljardus. Bet ar to pašu vienu miljardu varētu arī daudz ko paveikt! Ir bijuši konkrēti cilvēki, kas pieņēmuši konkrētus lēmumus un kas ir par šo visu atbildīgi. Tikai tas viss pie mums ir likumīgi un pie atbildības saukt nevienu nav iespējams, tāpēc tas viss tā arī turpināsies.

+5
0
Atbildēt

0

sausins 15.04.2013. 21.55

Bija naivi gaidīt ko citu ! Tā ir politiska problēma un to neviens cits kā politiķi nevar atrisināt !
Sliktākais manuprāt ir tas ka politiķi tik vāji orientējas ES politikā un dzīvo ilūzijās ka ES “uzsauks” šādu ceļu remontu !

+5
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu