Šķēle un ekspremjers Bērziņš piedalījušies sarunās par “Parex” finanšu grūtībām • IR.lv

Šķēle un ekspremjers Bērziņš piedalījušies sarunās par “Parex” finanšu grūtībām

54
Foto: Evija Trifanova, LETA
Indra Sprance

Atšķiras Godmaņa, Slaktera un Šķēles versijas par tikšanās apstākļiem 2008.gadā (papildināts ar Godmaņa un Andra Bērziņa viedokli 12. – 15.rindkopā)

Valdības sarunās par “Parex” bankas glābšanu no kraha 2008.gada rudenī piedalījies ietekmīgais politikas aizkulišu spēlētājs Andris Šķēle. Viņu kā konsultantu piesaistījuši bankas īpašnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins, šonedēļ LTV demonstrētajā dokumentālajā filmā “7 gadi” atklāj toreizējais valdības vadītājs Ivars Godmanis. Šķēle nenoliedz, ka sarunās piedalījies, taču citādi skaidro to kontekstu.

Kad “Parex” banka 2008.gada rudenī nonāca finanšu grūtībās, Krasovickis un Kargins lūguši audienci pie premjerministra Ivara Godmaņa. Pirmoreiz viņi neesot paskaidrojuši iemeslu un saruna nav notikusi, taču neilgi pēc tam sekojis atkārtots lūgums un tikšanās Ministru kabinetā tomēr notikusi, filmā iekļautajā intervijas fragmentā stāsta Godmanis.

“Pirmo nedēļu tā arī mēs netikāmies, bet pēc tam bija prasība vēlreiz tikties un kabinetā atnāca abi divi – Kargina kungs [un Krasovickis]. Ā, Šķēle bija kā konsultants līdzi viņiem. Es nezinu, kādā pakāpē. Prasiet Šķēlem,» teica Godmanis. Lai nodrošinātos pret situāciju, kad pēc naudas aizplūšanas no bankas tā vairs nespēj veikt sindicēto aizņēmumu atmaksu, īpašnieki lūguši valsti noguldīt bankā 300 miljonus latu, taču šādu līdzekļu valdībai nebija. Galu galā Godmaņa valdība nolēma pilnībā pārņemt banku, nepieļaujot tās sabrukšanu.

Pieminētajā sarunā klāt bijis arī finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija).

2008.gadā Andris Šķēle neieņēma nekādus politiskus amatus – kopš Saeimas deputāta mandāta nolikšanas 2003.gada viņš bija pametis publisko politiku, taču Šķēles dibinātā Tautas partija atradās valdības koalīcijā.

Līdzīgas atmiņas kā Godmanim par “Parex” apspriedi ir Slakterim. “Es tiku uzaicināts pie ministru prezidenta, [tur] bija īpašnieki, pēc brīža ieradās Šķēle,” sarunā ar Ir.lv tikšanos atminas Slakteris, norādot – šajā sanāksmē pirmo reizi “Parex” akcionāri klātienē informējuši par bankas problēmām. Vaicāts, kādā statusā sarunā piedalījās Šķēle, Slakteris atbildēja: “Viņš nāca kā cilvēks, kas bijis finanšu ministrs, ministru prezidents.” Pēc Slaktera teiktā, “pārsteidzošs tajā nav nekas, visa tā situācija bija tik saspringta, ka visi gudrākie prāti tika iesaistīti.”

Uz jautājumu, kāda bija Šķēles loma bankas pārņemšanā, Slakteris atbildēja izvairīgi, norādot – bankas problēmas un risinājumi apspriesti TP valdē, kuras sēdēs Šķēle kā bijušais partijas priekšsēdētājs varēja piedalīties, kaut arī oficiāli valdē nebija ievēlēts.

Par šo sarunu lūdzām arī Andra Šķēles viedokli. Viņš atbildēja mobilā telefona īsziņā, piekodinot publicēt to pilnībā.

“Jums ir zināma mana nostāja par komentāru nesniegšanu medijiem, kuri ir tendenciozi. Bet cerot, ka Jums ir vēlme mainīt žurnāla IR piekopto neobjektivitātes praksi, varu īsi piebilst, ka Godmaņa kungs būs aizrunājies aplami. Par to nebūtu jābrīnās, jo laiks viņam vairāk kā 4,5 gadus atpakaļ nebija viegls. Es esmu piedalījies apspriedē, kurā bija trīs premjeri un Kargina kungs. Tāds bija arī mans statuss – bijušais premjers. Diemžēl vēlāk sekojošā Ministru kabineta rīcība “Parex” bankas sakarā bija nokavēta, man šķiet neprofesionāla un valsts budžetam izmaksāja dārgi. Bet es nevēlos pretstatīt savu viedokli MK faktiskajai rīcībai toreiz, jo tikai MK, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai bija pieejama patiesa informācija par problēmu raksturu bankā, kā arī to rīcībā droši vien bija visplašākās prognozes par finanšu tirgu problemātiku ārpus Latvijas.”

Uz papildu jautājumiem, kad notikusi Šķēles pieminētā tikšanās un kurš bija trešais premjers, kas tajā piedalījās, kāpēc tā notikusi tieši šādā sastāvā un kas tajā nolemts, Šķēle atbildēja, ka visu, ko vēlējies pateikt, ir jau pateicis.

Pēc Šķēles viedokļa uzklausīšanas Ir.lv atkārtoti sazinājās ar Slakteri, vaicājot, vai sarunās ir piedalījies vēl kāds ekspremjers. Bijušais finanšu ministrs sākotnēji sacīja, ka jūtoties diezgan drošs, ka sarunās par valsts atbalstu piedalījās Kargins, Krasovickis “un vēlāk atnāca Šķēle”. “Es gandrīz esmu pārliecināts, ka neviens cits premjers tur nevarēja būt, ” sacīja Slakteris. Vēlāk viņš piezvanīja vēlreiz un precizēja – pagājis ilgs laiks, neatceroties, kādi cilvēki bijuši klāt sarunā.

Ekspremjers Ivars Godmanis sākotnēji Ir.lv atteicās atbildēt uz detalizētākiem jautājumiem par tikšanās apstākļiem, aicinot vērsties pie Šķēles. Tomēr vēlāk Godmanis pārdomāja un atklāja, cik reizes un kādos apstākļos ticies ar Karginu un Krasovicki. Kopumā ar Parex bijušajiem akcionāriem pirms bankas pārņemšanas ekspremjers ticies trīs reizes – divas tikšanās notikušas Ministru kabinetā, bet viena – Latvijas Bankā. “Atceros, ka pirmajā tikšanās reizē piedalījās finanšu ministrs Atis Slakteris ar saviem padomniekiem (no kuriem atceros Edmundu Krastiņu), Andris Šķēle, Ivars Godmanis (diemžēl neatceros par saviem biroja locekļiem) , un abi tā laika “Parex” bankas akcionāri, “ rakstiskās atbildēs skaidro Godmanis. Pēc viņa teiktā, otro reizi Ministru kabinetā, tiekoties ar Karginu, piedalījušies trīs premjeri – kā to piemin Šķēle. “Otrā tikšanās Ministru kabinetā, cik es atceros, tiešām piedalījās trīs premjeri: Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Ivars Godmanis, kā arī finansu ministrs Atis Slakteris ar saviem padomniekiem un arī mana biroja cilvēki – un viens no tā laika Parex akcionāriem – Valērijs Kargins.”

“Gribu paskaidrot, ka situācija bija tik kritiska un draudoša, ka tas bija tikai loģiski un pareizi, ka lūdzu toreiz Andri Bērziņu (kā dažādas krīzes pieredzējušu premjeru un tā laikā frakcijas vadītāju) sniegt man atbalstu un padomus. Arī Andris Šķēle piedalījās sarunās kā Tautas partijas vadītājs, kuras atbildībā bija tieši Finanšu ministrija, un dažādas krīzes pieredzējis premjers, “ skaidroja Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka “nevienā no šīs tikšanās reizēm netika pieņemti nekādi lēmumi par iespējamu valdības tālāku rīcību. Abās tikšanās reizēs tika uzklausīta vispārēja informācija par stāvokli bankā un, ja nemaldos,  otrajā tikšanās reizē tika uzklausīts  lūgums no akcionaru puses, lai valdība nekavējoties tieši iegulda šajā privātā bankā vismaz 300 miljonus latu, kas no manas puses mutiski tika noraidīts. Tikai tikšanas reizē Latvijas Bankā, kas notika jau pēc abām tikšanām Ministru kabinetā, pirmo reizi abi bankas akcionāri paziņoja mums – tas ir Ilmāram Rimšēvicam, Andrim Ruselim un Ivaram Godmanim, ka nespēj turpināt paši pārvarēt bankas likviditātes problēmas. Tieši šajā tikšanās pirmo reizi tika apspriesta doma par nepieciešamību valstij pārņemt banku, lai parvarētu bankas  likviditātes problēmas, lai neizraisītu vispārēju banku krīzi Latvijā.”

Ekspremjers Andris Bērziņš Ir.lv noliedza, ka būtu piedalījies jautājuma izlemšanās par Parex bankas problēmu risināšanu, taču atzina, ka 2008.gada nogalē ļoti bieži devies uz Ministru kabinetu tikties ar premjeru – partijas biedru Ivaru Godmani.  Esot pagājis laiks un viņš neatceroties, ka būtu ticies ar Parex akcionāriem, tomēr Bērziņš uzsvēra, ka bankas finanšu grūtību risināšanā noteikti savu “roku neesmu pielicis.”

Ir.lv lūdza arī Kargina un Krasovicka viedokli. Viņus pārsāvošais advokāts Uģis Grībe atsūtīja šādu atbildi uz jautājumiem: “Man izdevās sazināties ar maniem klientiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki un informēt par Jūsu interesi. Taču viņi abi skaidri pauda, ka nevēlas vairs cilāt 2008.gada notikumus – ir pagājis pietiekami ilgs laiks, pie tam viss galvenais publiskajā telpā jau ir neskaitāmas reizes pausts.”

Jau vēstīts, ka 2008.gada 9.novembrī valdība nolēma pārņemt kontroli “Parex” bankā un ieguldīt valsts naudu tās glābšanai, kas izmaksāja vairākus simtus miljonu.

Komentāri (54)

ligakalnina 12.04.2013. 16.07

Visiem skaidrs, ka pareksa “pārņemšana”, pirms tam ļaujot 20 dienas izpumpēt no tā visu naudu, nevis uzliekot ierobežojumus, kā pat Kipra izdarīja, ar vēlākām saistībām pret K-K, imaksājot tiem milzīgas ikmēneša summas, bija milzu afēra.
Bet, vainīgo un atbildīgo, dabiski, nav, un nebūs, Latvijā mainās valdības, bet, attieksme pret korupciju, tiesu sistēma, un sen iedibinātais totālas amatpersonu bezatbildības princips paliek nemainīgs.

+24
-1
Atbildēt

5

    Una Grinberga > ligakalnina 13.04.2013. 12.51

    @dzeris
    Tu jau teici, ka nekas nenotiek, bet tagad saki, ka kaut kas notiek, bet ir apšaubāma kvalitāte. Ja mēs paņemam labo piemēru Īslande, tad tur izmeklēšana un tiesāšana bija formāla (publisks cirks), jo cietumā jau neviens nesēž. Ja tiesai nebūtu ko darīt, tad varētu uztaisīt publisku šovu ar Godmaņa, Slaktera un Krūmanes tiesāšanu, sabiedrība varētu pavārīties, izgāzt savu žulti un beigās tiesa pakratītu pirkstu, ka nebija smuki, un viss.
    Īstenībā jau problēma nav tiesās, jo no šī gada sistēma vismaz teorētiski jau ir padarīta raitāka (nez kā būs ar praksi), bet gan prokuratūrā. Diez vai var prasīt FIB izmeklētāju cienīgas metodes un rezultātus no izmeklētājiem, prokuroriem, kas uz rokas saņem 300-500 Ls. Viņi būtu pelnījuši vismaz tos 1000 Ls, ko saņem tiesneši, jo principā viņiem jau darbs ir sarežģītāks.
    Tie pierādījumi, ar ko K&K varētu iesēdināt, jau sen ir likvidēti vismaz no Parex puses (jau pirms zīmīgā datuma, kad valsts kļuva par akcionāru), bet dabūt pierādījumus no Krievijas vai kādiem ofšoriem ir ne tikai pagrūti, bet lielākoties neiespējami! Jācer vismaz, ka viņiem tiks attiesāti tie procenti, ko Godmanis atļāvās atstāt kā atlikto maksu par Parex akcijām.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > ligakalnina 12.04.2013. 22.54

    @dzeris
    Tā jau nu gluži arī nav – Parex ir iesniedzis prasību pret K&K par nelikumībām t.sk. naudas izpumpēšanu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 13.04.2013. 06.44

    Pie Latvijas tiesu prakses visa tā tiesāšanās var vilkties gadu desmitiem, un rezultāts, jebkurā gadījumā, pat, ja tiesa nebūs nopirkta ( un tas, ka Bickovica AT sen nopirkta un ietekmējama sakarā ar paša Bickovica situāciju ar pilsonību un ievēlēšanu, manuprāt, saprot visi), būs tuvs nullei, jo K-K, cik atceros, formāli ir bomži, tiem vispār nekas nepieder, tātad, nav arī ko paņemt.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 12.04.2013. 16.58

    Jā, bet tad vēl Kiprai formāli nekas nedraudēja, bet, no pareksa ļāva pumpēt naudu jau tad, kad viss bija skaidrs, un tā jau oficiāli bija pasludināta ar maksātnespējīgu, un valsts bija nolēmusi to glābt.
    Bez tam, Kiprā patreiz notiek izmeklēšana, par pareksu vispār nekas nenotiek.

    +11
    -1
    Atbildēt

    0

    Ansis > ligakalnina 12.04.2013. 16.48

    No Kipras jau gadu pumpēja naudu ārā visi, kas nebija slinki.
    Kiprā baumo, ka valdībai un banku vadībai pietuvinātās personas vēl pašās beigās savu naudu izvākuši.

    Šīs lietas visur notiek pilnīgi vienādi negodīgi.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

valdis 12.04.2013. 15.54

Jā, un neviens cits, bet gan tieši A.Šķēle.
Un tikai tagad, kad viss “aizmirsts”, mēs šo “sīkumiņu” uzzinām. Tās nav dienas, aizritējuši gadi. Un, cik par šo tēmu runāts un runāts un runāts…
Filmā tas bija ļoti nejauši, it kā starp citu, ka A.Šķēle ar tur esot bijis (ak, jā), bet Godmanis jau, protams, neiedziļinājies, kādā sakarā :) Forši gan.

+24
-2
Atbildēt

0

dro 12.04.2013. 15.49

Bez Škēles nav noticis gandrīz nekas, pat gruntsgabalu tirgošana Maksimai Rīgā:)

+23
-2
Atbildēt

1

    ltvpanorama > dro 12.04.2013. 20.15

    Liepnieks un Kikī!!!..notika!! kā šis pac Tviterī lielijās, kad šo no Playboja redaktoriem nometa..Wo!

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu