Kipra vēl nespēj iegūt Krievijas palīdzību valsts glābšanā • IR.lv

Kipra vēl nespēj iegūt Krievijas palīdzību valsts glābšanā

39
Protestētāji tur plakātu, kurā attēlota Vācijas kanclere Angela Merkele kā Hitlers: "Laukā no mūsu valsts!". Foto: EPA/LETA

Kipra liek uz Krievijas kārts; Merkele kategoriski pret

Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars trešdien nav spējis panākt progresu pēc diviem pārrunu raundiem Maskavā par Krievijas iespējamo palīdzību grūtībās nonākušajai valstij, vēsta LETA.

Sars tikās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu pirms rīkoja pārrunas ar premjerministra pirmo vietnieku Igoru Šuvalovu, lai apspriestu iespējas par jaunu Krievijas aizdevumu.

Kipra arī cer panākt nosacījumu atvieglojumus un atmaksas termiņa pagarinājumu 2,5 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) aizdevumam, ko Krievija Kiprai piešķīra 2011.gadā un kuru nepieciešams atmaksāt 2016.gadā.

“Mums bijis ļoti labs sākums. Mums bija ļoti laba, godīga un atklāta diskusija,” žurnālistiem norādīja Sars pēc tikšanās ar Krievijas finanšu ministru.

Taču informācijas avots Krievijas valdībā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka pārrunu otrais raunds ar Šuvalovu, kurš ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomdevējs un pārrauga finanšu sektoru, nav panācis cerēto rezultātu.

Sars solījis uzturēties Maskavā, līdz tiks panākta kāda vienošanās, kas palīdzētu viņa valsts bankām izvairīties no bankrota un valstij no maksātnespējas. Krievijas mediji ziņo, ka pārrunas Maskavā turpināsies ceturtdien.

Latvijas ministrs: Kiprai krīze jāatrisina nekavējoties

Kipras krīze jārisina nekavējoties tā, kā konkrētajā situācijā un ar pieejamajiem resursiem gan vietēji Kiprā, gan starptautiskās finansiālās palīdzības veidā ir iespējams vienoties, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Iepriekšējās sarunas bija ilgstošas. “Kipras valdībai noteikti vajadzēja izvērtēt visu aizdevēju izvirzīto prasību iespējamās sekas, tās spēju savas apņemšanās īstenot, kā arī iespēju samazināt valsts kopējā parādu sloga pieauguma apmērus līdz tādam, ko Kipras valsts spēj pārvaldīt. Ir jāapzinās, ka jebkuram aizdevumam līdzi nāk nosacījumi, un vienmēr tiks meklēts individuālajai situācijai vispiemērotākais risinājuma variants, tādēļ nepastāv un būtu kļūdaini runāt par vienu pareizo,” šādu finanšu ministra nostāju biznesa portālam “Nozare.lv” pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Ministrs uzsver, ka jebkuras krīzes sekas ir pietiekami smagas, bet krīzes situācijās svarīgākais ir izlēmība, atbildība un savlaicīgums. Vilks domā, ka risinājumiem ir jābūt solidāriem visai Kipras sabiedrībai. Viņaprāt, mazo depozītu jeb depozītu zem 100 000 eiro (70 000 latu) aplikšana ar nodevu gan nav labs precedents. Kipras parlaments to arī nav atbalstījis.

“Uzskatu, ka Kipras politiķiem pēc iespējas ātrāk ir jāspēj vienoties ar sabiedrību un starptautiskajiem aizdevējiem par piemērotāko risinājumu krīzes pārvarēšanai. Es sagaidu drīzu un pārliecinošu risinājumu no valdības kolēģiem Kiprā,” norāda Vilks.

Tikmēr kļuvis zināms, ka Maskavā, kur norit sarunas par jaunu kredītu Kiprai, lēmums trešdien vēl nav pieņemts, raksta “gazeta.ru”. Pārrunas notiek ar pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Krievu medijs raksta, ka Kipra tagad gaida Krievijas palīdzību ar finansējumu un ka “Laiki” banku nopirks “Gazprom” struktūras. Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars trešdien paziņoja, ka pārrunām Maskavā par iespējamu Krievijas atbalstu grūtībās nonākušajai valstij bijis ļoti labs sākums. 

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele jau paziņojusi, ka ir kategoriski pret Kipras vienošanos ar kādu citu, kā vien ar trim starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju, ECB un SVF. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible jau paziņojis, ka pēc Kipras atteikšanās ieviest 9,9% depozītu nodokli “Kipras bankas var vispār nekad vairs netikt atvērtas”.

Otrdienas vakarā Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, kas paredzēja vienreizēja nodokļa piemērošanu banku depozītu turētājiem. Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri pēc negatīvā Kipras parlamentāriešu balsojuma paziņoja, ka viņi joprojām ir gatavi palīdzēt Kiprai.

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka turpinās sniegt finanšu atbalstu grūtībās nonākušajām Kipras bankām, tādējādi visām iesaistītajām pusēm nodrošinot vairāk laika, lai rastu izeju no strupceļa, ko radījis Kipras parlamenta balsojums.

“Gudrākā” nauda no Kipras jau aizplūdusi

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu “caurumu”. Tātad “gudrākā” nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

“Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,” komentēja eksperts. Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Vaicāts par iespējamiem alternatīviem risinājumiem grūtībās nonākušās Kipras glābšanai, Strautiņš norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Krieviju, taču diez vai kāds kipriešiem aizdos naudu bez visnotaļ nepievilcīgiem nosacījumiem.

Taujāts par iespējamām Kipras problēmu sekām uz eirozonu, Strautiņš norādīja: “Nav noslēpums, ka arī Spānijas banku sistēmas finansiālais stiprums un šīs valsts valdības spēja savas bankas glābt ir visai nepārliecinoši. Kamēr nebūs stabilizējies Spānijas nekustamā īpašuma tirgus, nebūs skaidrības, cik lieli galu galā būs banku zaudējumi. Tātad vismaz teorētiski pastāv līdzīga scenārija atkārtošanās riski.”

Mediji: Kipras situācija neskaidra

Diennakts laikā situācija Kiprā nav kļuvusi skaidrāka, toties pavisam skandaloza – tā saucamais depozītu nodevas likumprojekts tika noraidīts, bet jauna likumprojekta izskatīšana gaidāma tikai ceturtdien. Vairs neesot arī šaubu, ka Kipras finanšu krīzē vislielākās cietējas būs Krievijas struktūras, turklāt lielā mērā – nekorporatīvie uzņēmēji, raksta „Kommersant”.

Pagaidām nekas netiek vēstīts par iespējamiem maksājumu ierobežojumiem no Kipras, kas varētu notikt pēc valsts parlamenta lēmuma pieņemšanas. Tāpēc tas, ka 9,9% nodoklis noguldījumiem, kas padarītu Krievijas struktūras par lielākajām Kipras banku „Cyprus Popular Bank” un „Bank of Cyprus” īpašniekiem, neesot tas lielākais drauds.

Savukārt vācu „Der Spiegel” komentētājs raksta, ka otrdienas vakara Kipras parlamenta balsojums parādīja – maza Eiropas Savienības valsts var bloķēt lielo ES valstu eiro glābšanas plānus. Tomēr Kiprai nāksies izlemt, ko darīt ar abām valsts lielākajām bankām, kas ir finansiāla sabrukuma priekšā. Un tam Kiprai būs vajadzīgi Briseles miljardi, vēsta vācu portāls.

Plāns B Kiprai esot saistīts ar palīdzību no Krievijas, piesaistot 5,8 miljardus eiro citos veidos, raksta vācu portāls. Par tiem, kā jau teikts, otrdien uz Maskavu runāt brauca Kipras finanšu ministrs.

Vācu komentētājs raksta nobeigumā uzdod pagaidām retoriskus jautājumus: kas notiek tad, ja Krievija atsakās maksāt Kiprai? Kam ir vairāk bail no Kipras bankrota – pašai Kiprai vai eirozonai? Vai jāsamazina eirozonas atbalsts Kiprai, bailēs no tā saucamā domino efekta? Notikumi, kas risinās Kiprā, „Der Spiegel” komentāra autoram atgādina situāciju, kad divi sacīkšu auto traucas pretī bezdibenim – kurš tajā lēks pirmais, ies bojā, savukārt izdzīvos tas, kurš nogaidīs. Viens ir skaidrs – ja eirozona gļēvulīgi zaudēs savu mazāko dalībvalsti, izredzes tai uzvarēt nākotnes cīņās samazinās, norāda komentētājs.

Arī BBC komentētājs Marks Lovens raksta, ka eirozonas trešā mazākā ekonomika ir nosūtījusi “pārsteidzošu vēstījumu” Briselei. Un tā ietekme izplatīsies tālu ārpus šīs mazās salas.

Naftas cenas piedzīvo kritumu

Tikmēr naftas cenas pasaules tirgū otrdien piedzīvojušas kritumu, ko galvenokārt veicināja Kipras likumdevēju lēmums noraidīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, raksta LETA/AFP.

ASV vieglās jēlnaftas “West Texas Intermediate” (WTI) cena aprīļa piegādēm tirdzniecību otrdien noslēdza ar kritumu par 1,58 dolāriem – līdz 92,16 dolāriem (50,04 latiem) par barelu. Savukārt Londonas “Brent” jēlnaftas cena maija piegādēm samazinājusies par 2,06 dolāriem un veido 107,45 dolārus (58,34 latus) par barelu.

Naftas cenas otrdien bija samazinājušās jau rīta tirdzniecības sesijā, kad kļuva skaidrs, ka Kipras parlaments noraidīs pretrunīgi vērtētā nodokļa piemērošanu banku depozītu turētājiem, kā to pieprasījuši starptautiskie aizdevēji.

(papildināta sākumā ar jaunāko informāciju)

 

Komentāri (39)

dace_ampermane 20.03.2013. 13.50

Normunds sevi iedomājies par pasaules mēroga finanšu speciālistu ar jūtamu maskavisku novirzi [Normund izbeidz pīpēt, izlasi kas uz cigarešu paciņām rakstīts!] Intresanti kur otrs liels speciālists, zem segvārda Korporācija, kavējās.

+8
0
Atbildēt

4

    egils_krastins > dace_ampermane 20.03.2013. 15.09

    Viņš vakar vakarā teicās uz priekiem iet šampānieti dzert..:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > dace_ampermane 20.03.2013. 16.04

    Kāpēc ar Maskavisku ievirzi? Liec galdā kaut vienu puspierādījumu manai Maskaviskajai ievirzei.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    kristrun > dace_ampermane 20.03.2013. 16.47

    Ne jau visi pīpē to, kas saslaucīts zem Filip Moris konveijera.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > dace_ampermane 20.03.2013. 21.01

    Nepiekriitu, manupraat, argumenti ir pilniigi adekvaati un preciizi atspoguljo ekonomikas ekspertu diskusijas aarvalstu medijos. Vai arii Juus veel arvien ticiet pasakaam par latviju kaa finanshu centru ar piesaistiitu valuutas kursu??? Shveicei, UK utt. ir savi valuutu kursi, Shveices CB, piemeeram, nepaartraukti intervee valuutas tirguu pashreizeejaa situaacija jeb, citiem vaardiem sakot, palielina Shveices franku naudas daudzumu.

    Labaak padomaajiet, kas notiks, ja tie pa 100 tuukst.sadaliitie ofshoru konti Jums buus jaaglaabj ar savu nodoklju naudu, piemeeram, dubultojot iedziivotaaju ienaakuma nodokli vai ar buutisku palielinaatu iipashuma nodokli, PVN dubultoshanu utt.

    Maskavas ievirze – krievi tur tureeja lielu dalju no Krievijas aizpluudushaas naudas, lai gan pashaa Krievijaa dazjs labs kritikjis teica, ka Krievija laikam vieniiga valsts pasaulee, kas sasauc valdiibas seedi par nopludinaatu naudu, kas pludinaata, lai izvairiitos no nodokljiem, nepieljaut konfiskaaciju utt., kameer liela dalja krievu dziivo diezgan lielaa truukumaa.

    Apsveicami, ka Vilks kaut ko vismaz pateica, paareejie – Bichevskis, Zakulis, Rimsheevichs- klusee.

    Kipraa konti visi lielaakoties ir zem 100 tuukst., liidz ar to glaabt tur jebko ar Eirozonas nodoklju naudu ir bezjeedziigi. Otrs variants ir ar ECB radiito naudu (vaacieshi garantee slepus), bet tas vaacieshiem ir nepienjemams variants to atklaati pateikt.

    Vai veelaties scenaariju tam, kas notiek, ja no valsts ar piesaistiitu valuutas kursu saakas capital flight? Akmens Latvijas mediju daarzaa, ka ir tik zema izpratne par shiem jautaajumiem vai kaads cits iemesls neveeleeties rakstiit par tik buutiskaam lietaam kompetentaa un nodoklju maksaataajiem saprotamaa valodaa un veidaa.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 20.03.2013. 13.19

Cik nu var saprast, krievi ne tikai ar baudu skrūvē Kiprai kājas ārā no dibena, bet mēģina to darīt ar visu ES. Kā citādi saprast šur tur izskanējušo Krievzemes prasību, lai ES kopā ar šo glābšanā ne tikai piedalītos, bet arī savas darbības saskaņotu Maskavā?

+6
-1
Atbildēt

4

    efeja60 > Aivars Krauklis 20.03.2013. 13.28

    Krievija Kiprai jau ir aizdevusi miljardus, tāpēc darbojas kā SVF savulaik Latvijā.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Aivars Krauklis 20.03.2013. 16.00

    Mēs nezinām, ko SVF prasīja, jo līgums ir slepens.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    inara_baumane_la_lv > Aivars Krauklis 20.03.2013. 15.00

    biotopam
    aizdeva 2,5mljrd kipras valstij,pirms gada, jo kipra solija, ka ar to pietiks, lai izlīstu!
    izmācies! un tad komentē!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 20.03.2013. 13.40

    Normund, nekā tamlīdzīga. Pirmkārt, runa nav par jau aizdoto, otrkārt, krievi aizdeva nevis Kiprai, bet konkrētām bankām, treškārt, cipari nu tiek apspriesti pavisam citādi, ceturtkārt – varbūt pastāstīsiet, kad SVF prasīja jūras karabāzi Latvijā un ekskluzīvas tiesības rakāties pa šelfu?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Andis 20.03.2013. 11.54

Gandrīz izklausās pēc uzslavas: “re, maza valsts arī var visu totāli sačakarēt”. Ir kur augt, vai ne? (tas par tiem vācu žurnālistiem, nevis Vilka teikto)

+6
-2
Atbildēt

1

    Agnese Lûse > Andis 20.03.2013. 16.13

    Kaut Krievijai naudas daudz,kas nozagta no savas tautas,ta tomēr neaizies uz Kipru,lai to glābtu,jo tās Kipras gāzes atradnes ir tikai iedomu līmenī,tāpat ir skaidrs ka Kipra Krievijas aizdoto naudu nekad nespēs atdod,ja nu vienīgi Kipra izstājas no ES un pievienojas KRIEVIJAI. un Kipras banku sistēma,nav balstīta uz rietumu banku sistēmu tradīcijām.Kipras banku sistēma ir netīrās naudas mazgātuve,kuru eiropai ar saviem nodokļiem nav jāatbalsta.Kipras banku sistēma ir māksligi uzspūsta ar netīro naudu un valsts ekonomika tai ir par mazu,to to uzturētu
    Manā ieskatā,tā bija milziga kļūda,ka ateicās no noguldījuma nodokļa,jo tagad tikai Kiprai atliek bakrotēt un visu sākt no jauna,pilnībā mainot banksas sistēmas modeli.
    Izskatās ka krievu biznesmeņi,kas “dzimuši” 90.gados, biznesu neprot vadīt

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu